Latvijā Eiropas Putnu vērošanas dienu pasākumos aizvadītajā nedēļas nogalē piedalījās un individuāli vēroja putnus ap 500 putnu draugu, kuri ziņoja par apmēram 107 000 novērotiem putniem no apmēram 150 sugām.
Savukārt Eiropā un Centrālāzijā vairāk nekā 21 000 cilvēku no 41 valsts kopā novēroja vairāk nekā četrus miljonus putnu. Eiropā visbiežāk novērotās putnu sugas bija baltvaigu zoss, mājas strazds un žubīte. Visvairāk putnu novērots Somijā – apmēram 1,3 miljoni.
Latvijā šoruden visbagātīgāk novērotas žubītes (21 354 putnu), lauku baloži (7741) un zosis (5248). Savukārt visbiežāk ziņots par sīļiem, lielajām zīlītēm un mājas strazdiem. Atšķirībā no pagājušā gada šogad putnu vērošanai bija labāki laikapstākļi. Līdz ar to dalībniekiem bija lielākas iespējas vērot putnu migrāciju.
Par interesantākajiem novērojumiem atzīstami dzeltensvītru ķauķītis, sārtgalvītis un Lapzemes stērste Papē, mandarīnpīle Ogrē, kā arī Sātiņu zivju dīķos redzētā melnā pīle (reti iekšzemē) un lielo balto gārņu bars (250 putni). Interesants ir arī Gaujā pie Carnikavas ieraudzītais daļēji baltais sīlis.
Aizvien vairāk cilvēku iesaistās putnu vērošanā. Dažiem no brīvā brīža izklaides tā kļūst par azartisku aizraušanos. Kas cilvēkus piesaista putniem, kāpēc gribas tos iepazīt, par katru uzzināt vairāk?
Ornitologam, žurnāla “Putni Dabā” galvenajam redaktoram un Latvijas Ornitoloģijas biedrības sabiedrisko attiecību koordinatoram Agnim Bušam ir savs viedoklis:
“Putni cilvēkus piesaista kā dabas sastāvdaļa. Tie ir redzami visapkārt, vienalga pilsēta vai lauku viensēta. Putni ir kustīgi, un, ja sāc tos vērot, ir patiešām interesanti. Kaut vai paskatīties, kā uzvedas zvirbuļi, kādi tie ir.
Agrākos laikos putni kā dabas sastāvdaļa bija pašsaprotami un bija skaidrs, ka tie te ir un būs. Laukos cilvēki pazina putnus, tie turpat apkārt lidoja. Pilsētnieki parasti putnus ierauga tad, kad tie traucē – ir pārlieku skaļi, saradies neierasti daudz. Aizvien vairāk atraujamies no dabas, un ieraudzīt putnus var būt kā jaunas pasaules atklājums.
Latvijā putnu vērotāju kustība attīstās, tā kļūst populāra. Mūsdienu tehnoloģijas ļoti atvieglo putnu iepazīšanu, nav grūti noskaidrot, kādu putnu esi redzējis. Novērotāju ziņas, kas tiek publicētas dabasdati.lv, ir vērtīga informācija. Tā kā palielinās to cilvēku skaits, kuri ziņo par novērojumiem, aizvien vairāk ir datu par putniem Latvijā. Pēc tiem var pētīt, kā mainās gājputnu gaita. Un tas ir signāls, ka dabā kaut kas mainās. Gājputni pēdējos gados vidēji sāk atgriezties par pāris nedēļām vēlāk. Protams, ir atšķirība starp dažādām sugām. Aizlidošanu ir grūtāk nofiksēt. Tie putni, kuriem priekšā tāls ceļš, prom dodas daudzmaz ierastā laikā.
Arī ziemā Latvijā ir gana daudz putnu. Un vērot to uzvedību, uzzināt, kā sauc un vēl kaut ko par viņu dzīvi, ir interesanti.”
Ģirts Baranovskis bērnību pavadījis Jaunpiebalgā pie vecāsmammas. Kaut ikdienā dzīvo Siguldā, ir jurists un strādā Dabas aizsardzības pārvaldē, brīvās dienas viņš pavada Piebalgā. Arī organizējot putnu novērotāju grupu.
“Cilvēkiem ir vēlēšanās būt dabā, pastaigāties pa mežu, pļavām. Būt dabā – tā ir atslodze no ikdienas. Pirms pāris gadiem pats pazinu tikai dažus pazīstamākos putnus. Katru gadu iepazīstu kādu jaunu sugu, un man tas interesē.
Putnu vērošanu parasti rīkojam eksperta pavadībā, lai uzreiz ir kāds, kurš māk pastāstīt, kuram var pajautāt. Jo vairāk uzzini, jo vairāk gribas zināt. Man skolā par putniem nemācīja neko, un ir labi, ka sanākam kopā, pastaigās vērojam putnus un tos iepazīstam. Jau vairākus gadus jauniešiem vadu dažādus projektus, kas saistīti ar dabu. Starp viņiem ir tādi, kuriem tiešām interesē dabas jautājumi, viņi vēlas būt dabā. Ir tādi, kuriem patīk pārgājieni, būt kopā ar vienaudžiem un nav svarīgi, vai tā ir putnu vērošana vai kas cits. Ja ir pārgājiens, ugunskurs – tas jau ir piedzīvojums, un tas jauniešiem patīk. Vides projekta ietvaros sestdien Jaunpiebalgā uzlikām būrus pūcēm un apogiem. Jaunieši bija klāt, līdzdarbojās, viņiem bija interesanti
Jau vairākus gadus Jaunpiebalgā Gaujas fonds rīko Gaujas tīrīšanas talkas un citus pasākumus. Svarīgi, ka ir cilvēki, kuri organizē un pamudina, rada interesi, jo cilvēki ir gatavi piedalīties, bet ne paši rīkot.
Kāpēc cilvēki vēro putnus? Katram ir sava motivācija. Tagad jau pazīstu diezgan daudzus putnus, bet vēl daudz jāapgūst, lai sāktu meklēt kādu retu sugu. Tas jau ir nākamais līmenis. Šovasar kopā ar jauniešiem atklājām vistu vanaga ligzdu, tajā bija mazie putnēni. Tas mans šīsvasaras prieks. Bet lielākais iespējami vairāk būt dabā,” pārdomās dalījās Ģirts Baranovskis.
Putnus var vērot katru dienu un ikvienā vietā. Arī pa daudzdzīvokļu mājas logu. Un tas var būt aizraujoši.
Komentāri