Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Vēlēšanas un attieksme pret karu

Sallija Benfelde
08:02
02.10.2023
14

Nereti pirms vēlēšanām politiķi kļūst “maigi un mīloši”, viņiem rūpot katrs valsts iedzīvotājs, vai tieši otrādi – skan radikāli un pat draudoši solījumi. Vairāk vai mazāk tā notiek visās valstīs un kontinentos, arī Eiropā. Un izskatās, ka pavisam drīzās parlamenta vēlēšanas dažās valstīs var mainīt atbalstu Ukrainai un attieksmi pret ukraiņiem.

Eiropas Savienībā visneuzticamākais partneris laikam gan ir Ungārija, un tas nav saistīts ar vēlēšanām. Tā atklātāk vai slēptāk atbalsta Putinu, prasot labumus gan no Krievijas, gan no citām Eiropas valstīm. Citiem vārdiem – visus šantažējot un liekot saprast, ka var pilnīgi nostāties vienā vai otrā pusē. Arī Slovākijas un Serbijas attieksme pret Ukrainu un Krieviju ir svārstīga. Serbijā simpātijas pret Krieviju ir diezgan izteiktas ne pirmo gadu, un eksperti saka, ka Serbijas iedzīvotājiem patīk “uzzīmētais Putina portrets”, nevis īstais, dzīvais Putins, par kuru ļoti daudzi neko nezina.

Slovākijā 30. septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Šobrīd aptauju priekšgalā ir partija “SMER” un tās līderis Roberts Fico, kurš jau pāris reižu ir bijis valsts premjerministrs. Viņš ir labi zināms kā Krievijas atbalstītājs, un arī tagad, priekšvēlēšanu laikā, pauž Kremļa nostāju, runājot par karu Ukrainā. Ja valdība pēc vēlēšanām Slovākijā mainīsies, tā necentīsies palīdzēt Ukrainai.

Nogurums no kara un mainīgās noskaņas sabiedrībā var izrādīties liktenīgas. Kā zināms, t.s. “graudu karu” pret Ukrainu cenšas īstenot ne tikai Krievija, to aktīvi iesāka arī Polija, pēkšņi kļūstot gandrīz vai Ukrainas pretinieks. Radikāla bija arī nostāja ieroču piegādē. Tikai ASV un vēl dažu citu valstu jautājumi par to, ko tas īsti nozīmē, tagad likuši Polijai mazliet atkāpties un nomierināties. Pēdējās ANO Ģene­rāl­sasmblejas laikā Ukrainas prezidents tikās ar daudzu valstu vadītājiem, bet plānotā tikšanās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu nenotika tādēļ, ka ir domstarpības Ukrainas graudu eksporta jautājumā.

Saspīlējums sākās pēc tam, kad Polija sāka uzpirkt trešajām valstīm paredzētos lētos graudus – poļu zemnieku graudu cena samazinājās, valstī sākās protesti, un pavasarī Ukrainas graudu imports šajā valstī tika aizliegts. Graudu embargo pievienojās arī Ungārija un Slovākija.

Tā kā Krievijas uzbrukumu dēļ pa Melno jūru graudu eksports lielos apmēros nav iespējams, Ukrainas graudi tranzītā iet cauri Polijai un nav skaidrs, vai tie netiek izmantoti arī kontrabandai un kā tajā visā iesaistīti poļi. Protams, zemnieku sašutums vēršas pret Ukrainas graudiem, neiedziļinoties, kas pie tā vainīgs, vai vara cenšas cīnīties ar šiem apšaubāmajiem darījumiem. Tagad gan Polija ir ieraudzījusi iespēju izveidot graudu tranzīta koridoru cauri valstij.

Tiesa gan, pirms vēlēšanām Polijā sācies skandāls ar vīzu tirgošanu. Kā zināms, Polijas varas attieksme pret imigrāciju vienmēr ir bijusi noraidoša, bet pēc vēlēšanām Baltkrievijā, kad Lukašenko vienkārši pievāca prezidenta amatu un daudziem baltkrieviem nācās bēgt, Polija uzņēma šos politiskos bēgļus. Tāpat arī notika ar ukraiņiem, un Polija visu laiku ir bijusi aktīva šo bēgļu atbalstītāja. Skandāls par tūkstošiem pārdotu vīzu trešo valstu pilsoņiem, kuri nav ne baltkrievi, ne ukraiņi, ir aptumšojis ideālās varas tēlu. Ir skaidrs, ka vīzas slepus tirgoja ne jau strādnieki un ka tas nevarēja notikt bez varas klusa atbalsta, lai piepildītu savas kabatas.

Tajā pašā laikā ukraiņiem dzīvošana Polijā nav tik jauka un patīkama, kā tas tiek iztēlots. Augsta līmeņa profesionāļiem, piemēram, ārstiem, darbu dabūt ir ļoti grūti. Ja klīniku vai slimnīcu galvenie ārsti ir gatavi viņus pieņemt darbā jau nākamajā dienā, tad pēc jautājuma saskaņošanas ar administrāciju izrādās, ka jāgaida, vai tomēr neatnāks kāds poļu speciālists, par spīti tam, ka tāda nav jau pāris gadu. Ir izveidota izcili sarežģīta sistēma, kā var saņemt darba atļauju, tas prasa daudz naudas, vismaz divus gadus, bet reizēm izrādās, ka tam būs vajadzīgi gadi pieci. Tāpat tika paziņots, ka Polija Ukrainai vairs nepiegādās ieročus, tad sākās taisnošanās, ka noslēgtie līgumi tomēr tikšot pildīti.

Ir labi redzams, ka tā notiek tādēļ, ka esošā varas elite dara visu, lai varu saglabātu. Tādos gadījumos visdrošākais veids ir apgalvot, ka vara dzīvo tikai savas tautas dēļ, ka nekas cits nav svarīgs. Tā teikt, lai visi tie, kuri nav mūsu pilsoņi, nomirst kaut šodien, lai tā pasaule karo un iet bojā, bet mēs gan jūs padarīsim par bagātu un laimīgu tautu.

Gribot negribot jāatceras Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktais uzrunā ANO Ģenerālasamblejā šogad septembrī: “Šī zāle ir redzējusi daudzus karus, bet nav bijusi aktīva aizstāve pret agresiju. Daudzos gadījumos visskaļākās ir bijušas bailes no kara – no kara, kas būs pēdējais karš, pēc kura vairs neviens nesapulcēsies Ģenerālasamblejas zālē.(..) Ukraina atdeva savu kodolieroču arsenālu, kas bija trešais lielākais. Toreiz pasaule nolēma, ka Krievijai jākļūst par šī spēka sargātāju. Bet vēsture liecina, ka tieši Krievija deviņdesmitajos gados kododolatbruņošanu bija pelnījusi visvairāk. Un Krievija to ir pelnījusi arī tagad – kodolieroči nedrīkst piederēt teroristam! Teroristam nav tādu tiesību!”

Atliek piebilst, ka var un vajag rūpēties par savu valsti un tautu, bet to nav iespējams paveikt, ja negrib redzēt , ka ir karš un ka cilvēki palīdz un atbalsta cits citu arī pāri valstu robežām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
23

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
13

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi