Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, protams, var runāt par uzvarētājiem un zaudētājiem, kaut gan tāda īsta uzvarētāja nav. Ja vēlēšanās piedalās pat mazāk nekā trešā daļa balsstiesīgo, tad, rēķinot pat ļoti aptuveni, par visvairāk balsu saņēmušo “Vienotību” ir nobalsojuši vien aptuveni 14 procenti visu vēlētāju. Tādēļ nav nekādu garantiju, ka Saeimas vēlēšanās partijai izdosies Saeimā iegūt vislielāko deputātu skaitu. Sociologs un “Latvijas Faktu” direktors Aigars Freimanis nesenā sarunā par vēlēšanu rezultātiem un rudens Saeimas vēlēšanām redzēja zināmu līdzību starp TB/LNNK situāciju savulaik un “Vienotības” situāciju šodien. 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās TB/LNNK ieguva 29,8 procentu balsu. Pēc diviem gadiem Saeimas vēlēšanās tēvzemieši ieguva gandrīz piecas reizes mazāk balsu nekā 2004. gadā: “Tā laika spožākie apvienības līderi aizgāja uz Eiroparlamentu, un patiesībā tas radīja partijā krīzi.(..)Tagad man ir sajūta, ka “Vienotībai” varbūt nav gluži tās pašas problēmas, kas toreiz tēvzemiešiem, bet zināmi riski partijai ir. Protams, aizejot uz Eiroparlamentu, deputāti sola, ka paliks Latvijā, bet iepriekšējā pieredze rāda, ka darba pienākumi Briselē un arī personīgā dzīve, kas ar to saistīta, padara cilvēkus ļoti pasīvus Latvijā un partijas darbā. Protams, deputāti parādās savas partijas lielākos saietos, bet vairāk kā goda viesi, un lielāka rosība sākas, tuvojoties kārtējām Eiroparlamenta vēlēšanām. “Vienotībai” tagad projām būs gan Dombrovskis un Kalniete, gan Kariņš un Pabriks, tādēļ jāskatās, kas partijai palicis pāri. Latvijā palikusi Solvita Āboltiņa, kas daudzu iemeslu dēļ ir ļoti pretrunīgi vērtēta politiķe, viņas spējas kuluāru spēlēs ir ļoti lielas.”
Jāpiebilst, ka finanšu ministra Andra Vilka pagājušajā nedēļā paustais, ka rudenī vēlēšanās viņš nepiedalīsies un politiku pametīs, liecina, ka partijā ir zināmas pretrunas. Par to, ka viss nav tik vienkārši, liecina arī Janīnas Kursītes un Ingūnas Rībenas paziņojums, ka viņas aiziet no “Vienotības”. Autoritārs vadības stils, savu un sev pietuvināto interešu celšana saulītē – tāds viedoklis par “Vienotību” publiskajā telpā izskanējis ne reizi vien.
Savukārt sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” saraksts no visu vēlētāju balsīm ir ieguvis aptuveni piecus procentus, tādēļ acīmredzot nākas domāt, ko darīt, un izskatās, ka tiek meklēts jauns tēls. “Saglabāt vēlētāju lojalitāti tik ilgu laiku, atrodoties opozīcijā valsts varai, ir neiespējami. Ilgstoša sēdēšana opozīcijā ir degradējoša. Partija ir kā sastāvējies ūdens, vārdi vienmēr ir vieni un tie paši. Ja “Rīgas plāns” Latvijā nestrādā, acīmredzot nāksies tērpties latviskākās drānās,” sacīja Aigars Freimanis. Sociologs uzskata, ka pašvaldību vēlēšanās Rīgā aptuveni trīsdesmit procenti no tiem, kas par “Saskaņas centru” (SC) nobalsoja, bija latvieši: “Iemesls, manuprāt, bija sociālā politika – bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes, vēl šis tas. Vēlētāju vienkārši nopirka un pārliecināja, ka viņš dzīvos labi un vēl labāk. Lielajās vēlēšanās “Saskaņas centram” latviešu vēlētāju vienmēr ir bijis lielākais astoņi līdz 10 procenti, turklāt bieži vien tie ir bijuši latvieši, kuriem vieglāk ir runāt krievu valodā. Domāju, ka situācija nav mainījusies arī pašlaik.(..) Kopš 2006. gada “Saskaņas centrs” jau ir mainījies, konformisms ir bijis ļoti liels, tādēļ viņi varētu piedāvāt sevi kā partneri latviešiem, noņemot spriedzi starp latviešiem un krieviem. Protams, bez radikāļiem viņi dabūs mazāk vietu, bet izskatīsies labāk. Domāju, tas ir viņu mērķis. Daudzas pazīmes liecina, ka pie viņiem var parādīties latvieši ar politikā pazīstamiem uzvārdiem – piemēram, Šlesers, bijušais tēvzemietis Straume, vēl kāds.”
Lai nu kā, bet vismaz SC priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs jau ir atrasts – kādreizējais Andra Šķēles un Tautas partijas līdzgaitnieks un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks. Savukārt “Vienotība” pašlaik acīmredzot vēl nav tikusi skaidrībā, kā Saeimas vēlēšanās iegūt pēc iespējas vairāk vēlētāju balsu. Vēlētājiem atliek vien raudzīties, kas notiek, un mēģināt saprast, par kuru politisko spēku rudenī balsot un vai to darīt vispār. Sallija Benfelde
Komentāri