Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Varonība vai ikdiena

Sarmīte Feldmane
07:52
20.05.2019
72

Šogad vairāk nekā iepriekš tiek runāts, spriests par varonību. Katram laikam ir savi varoņi. Tie mainās, dodot vietu citiem, bet netiek aizmirsti. Vecākajai paaudzei, domājot par varoņiem, prātā nāk tie, kuri atdeva savas dzīvības par brīvību vai glābjot citus nelaimē. Varoņi ziedoja sevi citu un valsts labā.

Latvijas valsts simtgades birojs aptaujājis 6. – 12. klašu skolēnus, kur viņi saskata varonību. Valsts jaunās simtgades paaudzei varonība nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās situācijās. Viņiem galvenie mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.

Jauniešu vērtējumā atklājas trīs varonīgas rīcības raksturojumi: nesavtīga palīdzība apkārtējiem, nepaliekot vienaldzīgam pret cita nelaimi; drosme paust un aizstāvēt savus uzskatus – rīkoties, lai mainītu situāciju; cieņa pret valsti, lepni nesot tās vārdu pasaulē.

Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) aptaujāto skolēnu kā vienu nu svarīgākajām varoņa īpašībām norādījuši drosmi. Par nākamajām būtiskākajām mūsdienu varoņa īpašībām izvēlētas labsirdība (16%) un gudrība (11%). Arī godīgums un neatkarība ir starp biežāk minētajām īpašībām. “Kāds 9. klases skolēns skaidro, ka “šīs īpašības nepieciešamas, lai varonis būtu patstāvīgs un rīkotos plašākas sabiedrības interesēs”. In­teresanti, ka bieži minēta pacietība un spēja saglabāt mieru ekstrēmās situācijās,” atklāj Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare. Dažādos reģionos skolēnu viedokļi atšķiras. Rīgā no varoņa papildus tiek gaidīta spēja saglabāt vēsu prātu ārkārtas situ­ācijās un pieņemt pārdomātus lēmumus. Būtiska ir cieņa pret ikvienu kultūru. Kurzemes skolēni ir pārliecināti, ka varonim jāspēj pieņemt cilvēkus, kuri ir atšķirīgi, un jāspēj uzņemties atbildību par savu rīcību, kā arī jārīkojas brīžos, kad citi to nespēj. Savukārt Vid­zemes skolēni atzīst, ka varonis nebaidās īstenot savas idejas un pieņem drosmīgus lēmumus. Zemgalieši varonī saskata vēlmi un spēju darīt lietas, kas sniedz labumu plašākai sabiedrībai, nevis atsevišķiem cilvēkiem. Toties Latgales jaunieši – veidot lielas ģimenes, kā arī veicināt valsts attīstību un uzplaukumu, palīdzot līdzcilvēkiem.

“Neapšaubāmi, varonīgas profesijas ir ugunsdzēsēji, ārsti, policisti un karavīri. Par ikdienā svarīgiem varoņiem skolēni vienbalsīgi sauc vecākus un audžuvecākus, vecvecākus un skolotājus. Tie ir cilvēki, kuri iedvesmo mūsdienu jauniešus un rāda piemēru. Mammas tiek cildinātas par sava laika ziedošanu un tēti par palīdzēšanu tikt ārā no nepatikšanām. Kāds skolēns norāda: “Vecāki strādā, lai mums būtu labāka dzīve.” Attiecībā uz vecvecākiem īpaši Rīgas skolēni novērtē paveikto barikāžu laikā, bet kopumā tiek atzinīgi vērtēta spēja saglabāt pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Runājot par skolotāju varonību, 8. klases skolniece saka: “Sko­lotāji no mums cenšas audzināt labus cilvēkus. Viņi iemāca jaunu redzējumu uz lietām apkārt, motivē mācīties.”” stāsta Linda Pas­tare un piebilst, ka jauniešu veidotajā varoņu topā parādās gan šodienas slavenības, gan vēsturiskas personības. Kā svarīgākie Lat­vijas valsts veidotāji minēti Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Čakste un Dainis Īvāns. Krišjānis Barons novērtēts kā Latvijas kultūras pamatlicējs, bet Oskars Kalpaks un Žanis Lipke skolēnu vidū ir patiesi kara laika varoņi.

“Mūzikas žanrā neapšaubāms līderis – Raimonds Pauls, kurš “visu dzīvi velta sevi mūzikai un nes Latvijas vārdu pasaulē”. Tad seko Renārs Kaupers ar grupu “Prāta Vētra” un Aminata, kurai “pietika drosmes pārstāvēt Latviju Eirovīzijā”. Kāds arī atzīst, ka varonis varētu būt Dons, jo nav viegli piepildīt “Arēnu Rīga”. Runājot par sportistiem, skolēni novērtē viņu milzīgo darbu, neatlaidību un talantu, kā arī to, ka, esot slaveni, viņi neaizmirst lepni nest Latvijas vārdu pasaulē. Visbiežāk minēti Kris­taps Porziņģis, Mairis Briedis, Oskars Ķibermanis, Māris Štrombergs, Zemgus Girgen­sons un Jeļena Ostapenko,” par aptaujā uzzināto stāsta L. Pastare.

Muzeju nakts arī būs veltīta varoņiem. Tiks celti godā visu laikmetu un novadu varoņi un viņu varoņstāsti. Vērts padomāt, kas mums katram šodien saistās ar varonību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi