Kas gan vēl vairāk silda nekā vārdi – tik maigi, skaisti, atklāj visas vēlmes un cerības. Ir tik patīkami ļauties, būt labticīgam. Vārdiem ir zibens ātrums un pērkona draudi, par to gan negribas nedz domāt, nedz spriest. Tā var pazaudēt saldeno cerību. Tieši tā darīja tie, kuri līdz pēdējai cerību vējiņa pūsmai nezaudēja gaidu kņudoņu pakrūtē – OIK atcels un dzīve kļūs lētāka. Nāk jaunie, kuri labāk skoloti, vairāk zina un saprot, viņi aizvedīs uz saulaino tāli ar lētāku elektrību. Tos, kuri teica, ka dzīvē ir sapņi un realitāte, neviens neklausījās, jo katrs grib dzīvot lētāk un pelnīt vairāk.
Pagājušonedēļ vispirms ekonomikas ministrs, tad pats premjers paziņoja, ka OIK līdz marta beigām neatcels. Bet tas taču bija tik vienkārši! Tie, kuri teica, ka tā nav, pēc solītāju domām, meloja, maldināja sabiedrību, paši pelnīja uz iedzīvotāju rēķina utt. Vārdi zibināja debesis un prātus. Kā jau zinām, patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu. Katram pašam jāiemanās dzirdēt un redzēt uz četrām pusēm. Ja ne – seko vilšanās. Taču izrādās, vainīgs ne jau pats, ka ļāvi smadzenēm iekūņoties pērno lapu kaudzē un pārziemot, bet visi apkārt. Sunīšanai noder gan draugi, gan nedraugi.
Redz, kā sanāk, – varā ietika solītāji, kuri tagad tiem pašiem vārdiem tikai citā meldijā dzied: “ Atceļot OIK, draud miljarda eiro zaudējumi tiesvedībās pret Latviju. Draud arī tūlītējs elektrības un siltuma cenu kāpums.” Duets – ekonomikas ministrs un premjers – savas vokālās partijas vēl gan izpilda nepārliecinoši, balsis skan sīki. Bet gan jau atradīs iemeslu, kāpēc tas, kas tika sludināts, nu kļūst par vēl tālāku sapni par zvaigznēm. Zvaigznes gan skaidrā naktī var labi redzēt, OIK galam bieza mākoņu sega priekšā.
Nupat saņēmu ziņu no paša “priekšsedetaja birojs CEO Facebook Mark Zuckerberg kungs”. Mans feisbuka konts “ir uzvarejis naudas balvu par Edition 2019 Facebook veicinašanu.” Tikai jāaizsūta daži dati par sevi, lai sūtītāji varētu “apstradat jusu prasiba”. Vēl arī piebilde – “drošibas apsverumu del mes iesakam visiem uzvaretajiem saglabat šo informaciju konfidencialu no sabiedribas, lidz jusu prasiba tiek apstradata un jusu balvu atmaksa jums.“ Bet laimē taču gribas padalīties! Labi gan, ka viss notiek 1.aprīlī, citādi vēl noticētu.
Būt labticīgam ir mīļi, būt naivam – droši vien stulbi, bet muļķim būt – nožēlojami. Vārdi ar solījumiem skrien apkārt zemeslodei un ik mirkli pret kādu atsitas. Cits pat nepamana, bet kādu spēj nogāzt gar zemi. Tādā laikā dzīvojam!
Komentāri