Mācības sākušās ne tikai vispārizglītojošās skolās, bet arī augstskolās, kur studenti mācās ar konkrētu mērķi. Universitātes ar jaunajiem studēt gribētājiem ir pārpildītas,viņi domā, ka nu tik sāksies dzīve,mācīs to, kas karjerā nepieciešams,un pasniedzēji izturēsies kā pret līdzīgiem. Taisnība jau ir, bet tas ir tikai gadījumos, ja jaunieši tiešām studē to, ko no sirds vēlas. Taču pieredze rāda, ka liela daļa studēt gribētāju paši nemaz nezina, kur iemaldījušies. Vēl šodien atceros pirmo lekciju sociālo zinātņu fakultātē, kur starp 200 jaunajiem studentiem atradās vairāki desmiti, kas uz jautājumu “Ko tu šeit dari?” atbildēja: “Nu nezinu, tad jau redzēs.” Tas lika domāt, kāpēc vispār jaunieši uzņemas studiju slogu un maksā par mācībām lielu naudu, ja nav izlēmuši, vai tas ir tas, ko grib darīt. Liekas nesaprotami, taču statistika rāda, ka šajā mācību gadā, kā ierasts, populārākās ir tieši ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, kurās jaunieši parasti iet vieglāko ceļu. Komunikācijas zinātnē kārtējo gadu uzņemts vairāk nekā 200 studentu, un var tikai minēt, cik no viņiem ir savā vietā, nevis nejaušības pēc izlēmuši studēt. Tad nākas atgādināt, ka mācībās viss atkarīgs no paša studenta, cik daudz un ko viņš vēlas gūt. Tāpēc gadījumā, ja jaunietis pēc vidusskolas nezina, ko grib, varbūt lietderīgāk atrast citu veidu, kā pavadīt laiku līdz brīdim, kad sapratīs, ko dzīvē vēlas darīt. Strādāšana, ceļošana un pasaules iepazīšana, kas paver plašāku redzesloku, varētu būt labs risinājums, kā saprast, kādu ceļu iet. Augstskolas jau nekur neaizbēgs, un labāk ir studēt brīdī, kad esi pārliecināts, ko gribi. Bet gadījumā, ja šaubas par izvēli ir pārāk lielas, tad varbūt nevajag sevi apgrūtināt ar lieku nastu. Zane Ieviņa
Komentāri