Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Varas zvejnieki

Druva
10:53
26.06.2013
13

Sallija Benfelde, speciāli Druvai

Raugoties, kā notiek vienotā sabiedriskā medija tapšana, gribot negribot nākas atcerēties teicienu par duļķainiem ūdeņiem un zvejošanu tajos.

17. jūnijā, koalīcijas padome atlika vienotā sabiedriskā medija koncepcijas apstiprināšanu valdībā, nolemts, ka jādibina īpaša Saeimas apakškomisija šajā jautājumā. Komisija darbu sāks rudenī, pēc vasaras, tātad koncepciju valdība varētu labākajā gadījumā apstiprināt kaut kad ziemā. Protams, ziemā, vienalga šogad vai nākamgad, par budžetu apvienotajam medijam jau būs par vēlu lemt, tātad var piekrist premjeram Valdim Dombrovskim, ka reāli par sabiedrisko mediju apvienošanos runāt varētu 2015. gadā. Tikmēr publiskajā telpā jau uzvirmojušas kaislības un spriedumi, kāpēc koncepciju nevirza uz apstiprināšanu valdībā, ko tas patiesībā nozīmē un tamlīdzīgi. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants izteicies, ka tas ir kaitīgs un nožēlojams lēmums, piebilstot – sagadīšanās pēc tas pieņemts Latvijas 1940.gada okupācijas gadadienā – 17.jūnijā. Tikmēr publiskajā telpā jau izskanējuši prātojumi, ka patiesībā jau tas vienotais sabiedriskais medijs esot bijis vajadzīgs tikai Sarmītei Ēlertei un ka vienīgās problēmas saistībā ar sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Televīziju un Latvijas Radio – slēpjoties finansējumā: ja tas būtu pietiekams, tad ar kvalitāti viss būtu kārtībā. Uztraukums par iecerēto televīzijas un radio apvienošanu ir Latvijas Radio, jo nav skaidrs, par kādu naudu notiks pārcelšanās uz Zaķusalu – papildu līdzekļi tam nav paredzēti. NEPLP domā, ka tie esot jānopelna, bet radio iebilst, ka viņu finansējums jau tā ir mazāks, nekā TV un ka sabiedriskais medijs nav komercradio, kura uzdevums ir pelnīt. Savukārt Nacionālās apvienības politiķi teic, ka koncepcija negarantējot sabiedriskā medija neatkarību no politiska spiediena, dienu vēlāk arī „Vienotība” paziņoja, ka koncepcijā ļoti daudz neskaidrību un šobrīd to apstiprināt nevar.

Ar vārdu sakot, katliņš vārās, burbuļus mezdams un vāciņu grabinādams, bet Latvijas iedzīvotāji, kas sabiedriskos medijus uztur ar saviem nodokļiem, var vien brīnīties un viens otram jautāt, kāpēc vajadzīgs tāds vienotais sabiedriskais medijs un vai patiešām tā koncepcija pagalam aplama?

Atšķirība starp sabiedrisko mediju un komercmediju ir tajā, ka komercmedija vienīgis uzdevums un mērķis ir pelnīt naudu – protams, ievērojot tās valsts likumus, kurā tas darbojas. Komercmedijs var aizstāvēt sava īpašnieka intereses, īpaši neuztraucoties par to, vai tās saskan ar visas sabiedrības interesēm un var atlasīt ziņas un veidot raidījumus, nedomājot par to, cik patiesa veidojas kopaina par notiekošo valstī un pasaulē. Lielāko tiesu elektroniskie komercmediji (radio un TV, arī interneta portāli) nodarbojas ar visdažādāko izklaidēšanu un lielāku vai mazāku savu īpašnieku interešu lobēšanu. Sabiedrisko mediju finansē valsts iedzīvotāji, tādēļ tam jāsniedz objektīvs un daudzpusīgs skatījums uz notiekošo un jāatspoguļo dažādu sabiedrības grupu vajadzības un viedokļi. Latvijā finansēšana notiek no iedzīvotāju nodokļiem caur valsts budžetu, tādēļ tiek runāts par to, ka vajadzētu abonentmaksu, kā tas notiek daudzās valstīs, lai valsts (politiķi) nevarētu ietekmēt sabiedrisko mediju ar lielākas vai mazākas naudas piešķiršan,. Citiem vārdiem – būtu jānovērš iespēja valstij īstenot burkāna un pātagas politiku: ja būsi paklausīgs, naudiņas būs vairāk, ja spurosies, atņemsim to, kas jau ir. Jāpiebilst, ka sabiedriskajā medijā nevajadzētu būt reklāmai, jo, kā jau rakstīju, tā mērķis nav pelnīt naudu, bet gan vispusīgi informēt iedzīvotājus. Apvienotais sabiedriskais medijs varētu koncentrēt gan līdzekļus, gan talantīgākos un arī godīgākos žurnālistus.

Vienotā sabiedriskā medija koncepcija ir gana apjomīgs dokuments, tādēļ tā iztirzāšana prasītu pavisam atsevišķu rakstu. Varu vien teikt, ka var saprast Latvijas radio bažas, jo nopelnīt apvienošanās un pārcelšanās naudu nav radio pastāvēšanas jēga tuvākajos gados. Tāpat arī var piekrist NEPLP, ka Saeimā koncepcija apspriesta gana daudz un pēkšņais uztraukums par sabiedriskā medija neatkarību un vēl citi jautājumi bija apspriežami agrāk. Ar vārdu sakot, savu artavu koncepcijas problēmās ir ieguldījuši gan tās veidotāji, gan politiķi. Tomēr būtiskākais, manuprāt, šobrīd ir cits jautājums, kas tiek noslēpts aiz bažām par sabiedriskā medija neatkarību. Nākamajā gadā ir gan Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanas, kuras būs gana „asiņainas” ne tikai starp partijām, bet arī partiju iekšienē, jo konkurence par sarakstiem būs skarba. Ir skaidrs, ka politiķiem nepavisam nevajag sabiedrisko mediju, kas sarosījies un sapurinājies un nav ar mieru izpildīt politiķu vēlmes. Tādēļ tā veidošana tiek atlikta – gan jau varbūt pēc tam, galvenais ir netraucēti izcīnīt savu nākamā gada kauju par vēlētāju prātiem, tātad par varu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
287
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
22

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
38

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
37

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
2
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi