Trīsarpus mēnešus pirms 12. Saeimas vēlēšanām Laimdotas Straujumas valdība ir nonākusi gandrīz turpat, kur bija Valda Dombrovska valdība pirms viņa demisijas. Toreiz iemesli bija kā daudzslāņaina kūka: formālais iemesls bija Zolitūdes traģēdija, pretrunas un domstarpības valdībā un vairākuma trūkums Saeimā. Situācijā, kad t.s. Dombrovsku ģimenes kredītu lieta jebkurā brīdī varēja tikt publiski „uzspridzināta” un demisiju jau gatavojās pieprasīt koalīcijas kolēģi, premjeram nekas cits neatlika, kā paziņot par savu atkāpšanos no amata.
Tiesa gan, koalīcijas balsojums Saeimā Straujumas valdībā pašlaik šķiet visai stabils, arī skaļu savstarpēju partiju strīdu vismaz publiskajā telpā nav, ja neskaita Nacionālās apvienības (NA) un “Saskaņas centra”(SC) apgalvojumus, ka “Vienotība” izmanto Satversmes aizsardzības biroju, lai ieriebtu politiskajiem konkurentiem, tas ir, Nacionālajai apvienībai. Tomēr atšķirības starp abām valdībām tik lielas nemaz nav.
Straujumas valdībā premjerei nākas aizvietot veselības ministri, tieslietu ministrei nav pielaides valsts noslēpumam, finanšu ministrs ticis publiski norāts par uzdrīkstēšanos ieminēties par nodokļiem un paziņojis, ka pēc vēlēšanām no politikas aizies. Nesmukumi kļuvuši redzami arī Labklājības ministrijā, kura cenšas nepievērst uzmanību problēmām pansionātā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ar administratīvām metodēm cenšas apklusināt darbiniekus, kuri neizliekas, ka nekā tāda nav. Problēma ir ar izglītības ministres un ministrijas nespēju atrast atalgojuma metodiku un aprēķināt vajadzīgās naudas daudzumu skolotāju algām. Un tad nu jau gandrīz mūžīgais KNAB jautājums.
Veselības ministres Ingrīdas Circenes demisiju nu jau pieprasījusi arī arodbiedrība, ne tikai abas ģimenes ārstu asociācijas, tādēļ var teikt, ka Latvijas mediķi un medicīnas darbinieki vienā balsī pieprasa ministres atkāpšanos. Premjere demisiju neprasīšot, jo Circene nopietni slimojot, tas nebūšot ētiski. Varētu piekrist, ja demisija tiktu pieprasīta slimības dēļ, varētu sacīt, cilvēks tiek norakstīts tādēļ, ka slimo. Bet veselības ministri jau neatlaistu slimības dēļ, bet tādēļ, ka to pieprasa (un ne jau pirmo dienu) Latvijas mediķi. Protams, pavisam normāli būtu, ja veselības ministre pati paziņotu par demisiju, bet par to laikam pat sapņot nav vērts. Tā nu mums ministrs ir un ministra nav. Premjere saka, ka pirms vēlēšanām neko mainīt neesot prātīgi, kamēr cilvēks apgūst to, kas nozarē notiek…Jautājums ir, vai no ministrijas nevienu nevar iecelt par vietas izpildītāju uz dažiem mēnešiem? Līdzīgi ir ar tieslietu ministri Baibu Broku, kurai nav pielaides valsts noslēpumam, bet kura atkāpties negrasās. Premjere teic, ka prasītu Brokas demisiju, ja rudenī nebūtu vēlēšanas. Līdzīgi ir ar KNAB – Straujuma atzīst, ka biroja vadītājs Streļčenoks, viņasprāt, netiek galā ar saviem darba pienākumiem un nevar biroju vadīt, bet pirms vēlēšanām neko pasākt nevar, tikai veidot jau kuru komisiju un apspriest vienu un to pašu reizi desmito. Labklājības ministru Uldi Auguli par mēģinājumiem apklusināt darbiniekus brīdināja prokuratūra, bet par izglītības ministres Inas Druvietes nepadarītajiem darbiem atklāti valdības sēdē izteikusies premjere pati. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks bija spiests uzklausīt publisku savas partijas biedres un priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas nopēlumu par vēlmi pirms vēlēšanām runāt par nodokļiem, par kuriem drīkstot runāt tikai pēc vēlēšanām. Protams, ir arī vēl citas lielākas vai mazākas problēmas, kuru risināšana nevedas un izskatās, ka līdz rudenim nekas nenotiks. Varētu teikt, ka iet kā pa celmiem, bet kopumā visi ir puslīdz apmierināti un neviens nerunā par lemt nespējīgu koalīciju. Acīmredzot bija vajadzīga mātišķa, godprātīga, bet savā ziņā nevarīga premjere, kurai piestāv latviešu Mammas (vai Vecmāmiņas) vārds, bet kura netraucē darīt to, kas iecerēts. Sallija Benfelde
Komentāri