Trešais pasaules karš ir sācies – daudzi sacīja pirms 14 gadiem. Tagad pēc pēdējo nedēļu notikumiem izskan līdzīgi vērtējumi. 2001. gada 11. septembrī četru lidmašīnu nolaupīšana, no kurām divas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā, viena Pentagona ēkā Vašingtonā, bet ceturtā nogāzās Pensilvānijā pēc tam, kad pasažieri centās pārņemt lidmašīnas vadību, lika runāt , ka pasaule mainījusies. Izskanēja arī viedokļi, ka sācies nekonvenciāls Trešais pasaules karš. Krievijas pasažieru lidmašīnas uzspridzināšana šoruden, 31. oktobrī, virs Sīnaja pussalas un 13. novembra terora akts Parīzē apliecināja, ka „Islāma valsts” jeb „Daesh” atklātais kara pieteikums visai pasaulei ir nopietns. Protams, no 2001. gada 11. septembra līdz šī gada 13. novembrim pasaulē noticis ne viens vien terora akts, kuru rīkotāji bijuši radikāli noskaņoti fundamentālisti. Tomēr šobrīd notiekošais jau izskatās kā labi organizēta un saskaņota starptautiska teroristu tīkla darbība, kas mainījusi vairāku Eiropas pilsētu dzīvi. Pagales ugunī piemet arī Krievija – gan karojot Sīrijā, nostājoties diktatora Asada pusē, gan regulāri pārkāpjot NATO dalībvalsts Turcijas gaisa robežu. Tagad situācija vēl vairāk samezglojusies, jo Turcija īstenojusi brīdinājumu un notriekusi Krievijas kara lidmašīnu, kura lidoja Turcijas gaisa telpā, ignorējot brīdinājumus par robežas pārkāpšanu. Protams, Krievija noliedz, ka robeža pārkāpta, un draud ar sekām Turcijas rīcībai. Tam visam var pieskaitīt, visticamāk, ukraiņu galējo nacionālistu uzspridzināto elektrolīniju, atstājot Krimas pussalu bez elektroenerģijas, un jau tālākos abu valstu savstarpējos draudus pārtraukt Krimas pussalai jebkādas piegādes no Ukrainas puses un noslēgt gāzi, nepiegādāt ogles no Krievijas puses. Terora draudi pastiprinās, valstu konflikti saasinās, un nu jau eiropieši nopietni sāk apsvērt ne tikai to, cik droši ir doties ceļojumos, bet arī to, kur savā valstī drošāk iepirkties un izklaidēties. Tas aizvien vairāk sāk izskatīties pēc pasaules kara, jo tajā iesaistās vai tiek ievilkts aizvien vairāk valstu.
Patīk tas vai ne, Krievija atkal ir pamanījusies nostāties blakus Eiropas valstu līderiem, arī ASV prezidentam Obamam, piedāvājot koalīciju cīņai pret terorismu. Ko par to domā Krievijas iedzīvotāji, kuriem ASV ir ienaidnieks numur viens un Rietumi – visa amorālā iemiesojums? Veidojot savu politiku, Putins ar Krievijas iedzīvotāju domām nerēķinās jeb, precīzāk, – iedzīvotāju uzskati tiek veidoti tā, kā vadonim to vajag, jo smadzeņu skalojamās mašīnas, televīzija un prese, strādā nenogurstoši. Jautājums par Krievijas iedzīvotāju uzskatiem par karu ir interesants arī tādēļ, ka jau no Otrā pasaules kara laikiem ir labi zināma nostāja – kaut tikai kara nebūtu (ļiš bi voini ņebilo)! Tas nozīmē, ka cilvēki gatavi samierināties ar jebko, ar trūkumu, netaisnībām, bargu varu, pat sabojātām dzīvēm, proti, lai kara nebūtu, gatavi maksāt jebkuru cenu.
Levadas centra socioloģiskie pētījumi liecina, ka Krievijas iedzīvotāji tomēr no kara nemaz tik ļoti nebaidās. Viņi uzskata, ka Trešā pasaules kara, kurā kodollielvalstis viena otru iznīcinās kopā ar visiem pārējiem, visdrīzāk nebūs. Ar jēdzienu „pasaules karš” viņi saprot pavisam ko citu. Proti, tā dēvē visus militāros konfliktus, kuros, no vienas puses, piedalās Amerika, bet, no otras puses, Krievija. Tādos rāmjos tiek ielikts pat karš Sīrijā (protams, arī Gruzijā, Ukrainā un tml.), turklāt visos šajos karos Krievija uzvarot amerikāņus, tādēļ jālepojas ar Krievijas ieroču spēku. Putina reitingi pirmo reizi sasniedza rekordaugstu līmeni pēc kara Gruzijā, bet otro reizi – pēc Krimas pievienošanas. Turklāt iedzīvotāju apziņā pasaules karā ir miljoniem upuru, bet visos minētajos gadījumos, arī Sīrijas, upuru skaits nav nozīmīgs vai arī ikdienā nav pamanāms, tātad tas nav īsts karš. Tas, ka vara aizliedz izplatīt informāciju par bojā gājušo Krievijas karavīru skaitu, iedzīvotājiem paliek tā īsti nepamanīts. Katrā ziņā karš Gruzijā vai Sīrijā ir tik vien kā briesmīgas bildītes TV ekrānā, kas iedzīvotāju apziņu neskar. Turklāt uz kara rēķina var norakstīt jebko, svēto Krievijas interešu aizstāvības dēļ var paciest reālo dzīvi. Pētnieki teic – līdz šim izskatījies, ka labi darbojas Staļina mācība – karam jābūt ar maziem zaudējumiem un svešā teritorijā. Krievijas pasažieru lidmašīnas notriekšana likusi mainīt smadzeņu skalošanas kursu, jo vairs nevar runāt par „maziem zaudējumiem”. Protams, notikušo Krievija cenšas izmantot savā labā, tagad Rietumi ir it kā vēlami sabiedrotie. Grūti pateikt, vai Krievijas gatavība „draudzēties” atvieglos cīņu ar teroristiem, jo vārdu un darbu nesakritība Krievijai ir pierasta lieta. Atliek cerēt, ka Krievija nekļūs par Trojas zirgu šajā cīņā jeb Trešajā pasaules karā.
Komentāri