Likumi skaidri un noteikti neparedz, kas darāms, ja Latvijā izveidojas konstitucionālā krīze. Valsts prezidents gan sacīja, ka Satversme dod viņam tiesības neizsludināt antikonstitucionālus likumus, tomēr pieļauju, ka tas nebūtu tik vienkārši, ja likumu par administratīvi teritoriālo reformu Saeima būtu pieņēmusi ārkārtas sēdē. Tas neļauj Valsts prezidentam iejaukties un neizsludināt likumu.
Droši vien ir vērts atgādināt, kā šī krīze izveidojās. Likumā par minēto teritoriālo reformu kā vienīgais kritērijs, pēc kura novadus veido, bija minēts ekonomiskais izdevīgums, bet ne vēsturiskā piederība, ne kultūras saiknes tajā nav minētas. Kad Saeima lēma par Varakļānu pašvaldību, diskusijas bija asas un pārsvaru guva deputāti, kuri vēlējās, lai Varakļāni atrodas Latgalē, jo vēsturiski tie atrodoties Latgalē. Pēc Varakļānu pašvaldības iesnieguma Satversmes tiesa, skatot šo lietu, lēma, ka Saeimas lemtais neatbilst Satversmei, jo parlaments bija rīkojies pretēji paša pieņemtajam likumam. Tātad Saeimai šo lēmumu vajadzēja atcelt, bet tā ārkārtas sēdē 31. maijā vēlreiz nobalsoja par Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā. Lai lēmums stātos spēkā, bija vajadzīgs vēl arī balsojums par visu likumu kopumā, bet tas tika atlikts uz sēdes turpinājumu otrdien.
Politiķi, kuri jau iepriekš bija nosodoši izteikušies par Satversmes tiesu un pat runājuši, ka tāda nav vajadzīga, arī šoreiz nekavējās paust savu attieksmi. Kā vienmēr ļoti kritisks bija NA 13. Saeimas deputāts, jurists Jānis Iesalnieks. Savā tviterkontā viņš rakstīja, ka Satversmes tiesa ir nepopulāra un, ja pseidoliberāļi ir nikni par Saeimas lēmumiem un jau sauc pēc tās atlaišanas, tad kaut ko Saeima šodien ir izdarījusi labu. Protams, tas ir absolūts tiesiskais nihilisms un absurds, ja likumdevējs vēršas pret savas valsts konstitūciju, vēl jo vairāk, ja to dara deputāts, kuram ir jurista izglītība un kurš četrus gadus strādājis Tieslietu ministrijā par parlamentāro sekretāru.
Otrdien Valsts prezidents Egils Levits uzaicināja pie sevis koalīcijas partiju pārstāvjus un sarunās izdevās vienoties, ka Satversmes tiesas lēmums ir jāievēro un ka pēc tam varēs domāt, vai mainīt likumu par administratīvi teritoriālo reformu vai nemainīt un ko tajā mainīt. Protams, likuma maiņa nestu sev līdzi arī kārtējo novadu pārbīdi, kas ir gan naudas tēriņi, gan neskaidrība par nākotni, bet tas jau ir cits jautājums. No konstitucionālās krīzes vismaz pašlaik ir izdevies izvairīties, līdz ar to arī no pamatīga haosa un jucekļa.
Daudzi tomēr jautā, vai nevajadzēja Saeimu atlaist? Vēl to var izdarīt, vismaz teorētiski, jo likumdevēju nevar atlaist gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tiesa, pēc tāda Valsts prezidenta rīkojuma būtu jārīko referendums – apstiprināt vai neapstiprināt Saeimas atlaišanu.
Manuprāt, referendums būtu ļoti riskants solis, jo vasarā cilvēkiem lielā politika maz interesē, bet, lai referendumā lemtais būtu ar likuma spēku, jāpiedalās zināmam balsotāju skaitam. Saeima tikmēr darītu, kas vien ienāk prātā, jo vieni uzskatītu, ka zaudēt vairs nav ko, var tikai iegūt, bet otri atkal sāktu savu bļaušanu par to, ka viss ir slikti un ka vajag draudzēties ar Krieviju. Rezultātā nākamajās vēlēšanās Saeimā varētu iekļūt politiķi ar visai savdabīgiem uzskatiem. Redzot, kas notiek Krievijā, cik agresīva tā kļūst, vēlme draudzēties – un tātad piekāpties, jo citādi tāda draudzība nav iespējama – mūs var novest ļoti bēdīgā situācijā un apdraudēt Latviju. Ļoti skaļās balsis ir grupai tagadējo Saeimas deputātu, kuri patiesībā, manuprāt, pārstāv uzņēmējus, kuru bizness ir vai bija saistīts ar Krieviju.
Spilgts piemērs tam ir “šprotu stāsts”. Pēc Krimas aneksijas, kad pret Krieviju tika piemērotas sankcijas, sākās šprotu eksportētāju problēmas. Jau toreiz ražotājiem tika ieteikts meklēt citus tirgus un veidot citu produkciju. Lielie ražotāji pamazām to arī izdarīja. Pārskats par Latvijas zivju konservu produkciju pagājušajā gadā liecina, ka no visiem zivju konserviem, kas Latvijā tiek saražoti, uz Eiropas Savienību (ES) eksportē 54 procentus, bet uz Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu kopumā tikai 1,2 procentus. Protams, pēc notikumiem saistībā ar ES lidmašīnas aizturēšanu Baltkrievijā un ES, arī Latvijas reakciju uz to, Krievija paziņoja, ka tagad atteikšoties no Latvijā ražotajām šprotēm, lai sodītu par nepareizo attieksmi. Tas gan netraucē, piemēram, deputātam Gobzemam rakstīt savā feisbuka lapā, ka Latvijai nav jāliekas ne zinis par to, kas notiek Baltkrievijā, ka mums galvenais ir eksports un tml.
Kā zināms, Gobzema partijas “Likums un kārtība” atbalstītāji ir neatkarīgais deputāts Didzis Šmits, kurš saistīts ar zivjrūpniecību un zivrūpniecības uzņēmuma “Brīvais vilnis” īpašnieku Arnoldu Babri. Protams, iedzīvotāji ikdienā nepēta Zemkopības un Ekonomikas ministriju mājaslapas un datus par eksportu, turklāt neapmierinātu cilvēku netrūkst. Tādēļ konstitucionālā krīze dažam politiķim ļoti patiktu, jo dotu cerības, ka par viņu nobalsos – ja ne ārkārtas, tad kārtējās Saeimas vēlēšanās.
Atliek cerēt, ka krīze ir nevis tikai atlikta, bet politiķi tiešām ir sapratuši, ka tas apdraud mūs visus.
Komentāri