Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Vai robus budžetā dzēsīs uz pensionāru rēķina?

Druva
00:00
14.01.2009
7

Vakar notikušajā tautas sapulcē Rīgā piedalījās daudzi pensionāri. Arī iedzīvotāji no mūsu rajona, kuri apgalvo – žēl noskatīties, kā nesaimnieciskā attieksme, valdības neizdarība un savtīgums ir Latviju izputinājuši. Pensionāri ir arī sašutuši par izskanējušo informāciju – iespējams, aprīlī un oktobrī neindeksēs pensijas. Kaut iepriekš bija solīts, ka tieši no 2009. gada beidzot indeksēs arī tās vecuma pensijas, kuras pārsniedza 225 latus. “Vai valdībai liekas, ka, taupot uz trūcīgo rēķina, Latvija kaut ko iegūs?” tā jautā pensionāri.

“Druva” uzklausīja pensionētas bankas darbinieces, ekonomistes Zintas Dubrovskas viedokli.

“Klausos politiķu teiktajā, argumentos un nevaru viņiem piekrist. Nav pareizs viedoklis – Latvija ir maza valsts un to iespējams pārvaldīt kā lielu uzņēmumu. Diemžēl šī vadīšana gadiem tā notikusi, un sekas ir redzamas.

Ir būtiska atšķirība, kā strādāt, organizējot biznesu, kā, domājot par tautas vajadzībām un valsts kopēju attīstību. Tirgus ekonomikas virzītājspēks taču ir konkurence, un valstī atbildīgajām amatpersonām būtu jādara viss, lai ekonomikā šo konkurenci veicinātu. Kas notiek pie mums? Loģiski, ka uzņēmējs vēlas, lai konkurence būtu mazāka, tāpēc lielražotāji iznīcina mazos uzņēmumus. Skaudri ir fakti, ka, iespējams, darbu nāksies pārtraukt arī mazajiem piena pārstrādātājiem. Kāpēc valsts neatbalsta kooperatīvu veidošanos laukos? Valsts, kurai mazais ražotājs būtu jāaizstāv, stāv malā un atsakās no atbildības. Cik zinu, lasu un klausos, arī ES pašlaik ir akcents – atbalstīt mazo, vidējo ražotāju.

Valstij ir jāpelna arī valūta. Te atkal situācijas ir atšķirīgas uzņēmējiem un valstij.

Uzņēmējam nav būtiskas atšķirības – strādāt vietējam tirgum vai saražoto eksportēt. Ja ražotājam vajadzēs valūtu, viņš aizies un bankā to iegādāsies, bet valstij tā ir jānopelna, un tā ienāk ar eksportu. Vēl valūtu nodrošina tūristu plūsma. Bet tagad tieši Latvija, kas sacīja, ka nepieciešams attīstīt tūrisma nozari un dažādot pakalpojumus, lai radītu lielāku ārvalstnieku interesi par mūsu zemi, tūrisma pakalpojumam palielina pievienotās vērtības nodokli. Ādere, kur varētu būt peļņa, ir aiztaisīta ciet.

Un vēl viens mīnuss – valstī notiek milzīga urbanizācija. Pārkārto lauku teritorijas, slēdz skolas un uzskata, ka attīstībai jāsekmējas pilsētā. Vai tas iespējams – Latvija bez lauku iedzīvotājiem un ražošanas?

Valstī vērtībai ir jābūt cilvēkam, jo, runājot ekonomikas valodā, tas ir darbaspēks. Jauni un pieredzējuši darbinieki šodien paliek bez darba. Un kas notiek ar cilvēkiem pirmspensijas vecumā? Viņi tiek izsviesti no darba tirgus, bet valsts neuzņemas nekādas rūpes. Un, ja arī sasniegts pensijas vecums, tad kāds ir pensijas apmērs? Niecīgs. Un tāpēc tiek izplatīta ideoloģija – bērniem jāuztur savi vecāki. Ir valstis, kur ir šādas tradīcijas, kur valsts tiešām nemaksā vecuma pensijas, bet pie mums tas nav iespējams. Mums šāda ideoloģija ir jāizskauž un jāprasa valstij nodrošināt pensijas, kādas cilvēki nopelnījuši.

Kāds Latvijā ir pensiju apmērs? Zems. Tajā pašā laikā dažos gados valstī ir uzkarsēta ekonomika, nepārdomāti piešķirti kredīti patēriņam, valsts nav atbalstījusi mazo un vidējo ražotāju, bet turīgo slāni veido miljonāri. Domāju, ka daudzi latvieši skatījās televīzijas filmu “Likteņa līdumnieki”. Latvijas laukos pie turības cilvēki tika, gadu gadiem smagi strādājot, mantojot saimniecības. Tagad jauni cilvēki ir miljonāri, un par tādiem kļuvuši ļoti īsā laikā. Viss valsts kapitāls ir koncentrējies tuvredzīgu cilvēku rokās, kuri nespēj raudzīties tālāk un izvērtēt procesus. Viņi vēro vien to, kas notiek pašu kabatā, plāno peļņu. Un šādi rīkojas ne tikai uzņēmēji, bet ļoti daudzi politiķi. Kas Bībelē ir rakstīts? Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Politiķim tas tuvākais būtu tauta, bet kas notiek ar mūsu valsts vadītājiem? Kāda ir viņu attieksme?

Manuprāt, šajā krīzē vislielākie cietēji būs mazie ražotāji, kas jau ir izputināti, un sociāli neaizsargātie slāņi – bez darba palikušie un arī pensionāri. Es tiešām nezinu, kāpēc politiķi jau pēdējos gados neizvērtēja notiekošo. Varēja mācīties no pagātnes kļūdām. 1932. gada pasaules ekonomikas krīze un 1995. gads, kad līdzīgā situācijā nokļuva Čehija. Pētījumos un literatūrā iemesli bija noformulēti – par daudz patēriņa kredītu, augoša pirktspēja un par maz attīstīta vietējā ražošana. Latvijā vairākus gadus nenāca pretim vietējam ražotājam, bija sarežģīti paņemt aizņēmumu augsto kredīta procentu likmju dēļ. Jaunajiem uzņēmējiem neļāva atsperties, un interese par ražošanas attīstīšanu tādējādi saruka.

Par pensijām. Neapstrīdu, ka Latvijas pensiju sistēma ir laba un nav peļami, ka pensijas indeksācijas notika pēc koeficienta, ievērojot inflācijas rādītājus. Bet tajā pašā laikā politiķi min – augstas inflācijas apstākļos pensionāri var censties saņemt individuālas kompensācijas. Tas nozīmē, ka pensionārus – sirmus skolotājus, mediķus – politiķi pakļauj pazemojumam. Viņiem iesaka doties uz pašvaldību, lūgt pabalstu. Zinu daudzus cilvēkus, kuri joprojām neiet un nelūdzas, bet sitas trūkumā.

Valstī ir ap 80 tūkstošiem pensionāru, kuru pensijas ir virs 225 latiem. Viņu pensija ir iesaldēta jau desmit gadus. Uzskatu, ka tā ir un turpināsies diskriminācija pret pensionāriem, kuri strādājuši garu darba mūžu.

Kopumā vērtējot, uz sociāli jau tā neaizsargāto, bieži nabadzīgu iedzīvotāju rēķina lāpīt robus budžetā nav goda lieta. Kāpēc pat tagad, kad esam krīzes situācijā, ekonomiskos instrumentus nevar iedarbināt – ja savelkam jostas, tad visi kopā. Kāpēc kapitāla pieaugumu nevarēja un joprojām neapliek ar nodokli? Kāpēc premjers skaidro – nodokli ieviesīsim no 2010. gada, bet par PVN paaugstināšanu varēja izlemt ļoti ātri? Politiķi sabiedrību sašķeļ.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
6

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi