Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vai izjūtu un piederību ielikt likumā

Sarmīte Feldmane
14:29
15.03.2021
7

Gadsimtiem cilvēkiem patikušas pasakas. Tās ar aizrautīgo sižetu un cerību, ka beigas būs laimīgas, spējušas ievilkt notikumos, kuros gribas klausīties, sapņot un šausmināties.

Nekas jau pasaulē nav mainījies. Cilvēki tādi paši, tikai pasakas gan citas. Daudzas kādu brīdi padzīvo ļaužu mutēs, tad aiziet nebūtībā, lai vietā nāktu citas un par vecajām kādreiz varētu vien pasmīnēt vai arī – gluži pretēji – teikt, redz, pasakai bija taisnība.

Cik daudz zinām par to, kas apkārt, to, kas vietā, kur stāvam, noticis pirms gadsimtiem, kaut 50 gadiem. Maz vai neko. Un uzreiz arī jautājums – kāpēc man tas būtu jāzina, ja pasaulē ik sekundi notiek kas interesants. Taču tas, kas reiz bijis, nekur nav pazudis, tikai paslēpies, lai īstajā brīdī par sevi atgādinātu. Un tajā brīdī arī cilvēks saprot, cik maz zina, ka pirms brīža mazvērtīgais izrādās kas ļoti nozīmīgs.

Šo atziņu patiesumu apliecina kārtējoreiz kāds atklājums vēstures izpētē. Valmieras Vecās aptiekas pārbūves laikā, kā teikts izplatītajā informācijā, atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību. Veicot dendrohronoloģisko datēšanu, apstiprināts un precizēts, ka Valmieras Vecās aptiekas mājas būvniecība pabeigta 1736. gadā. Līdz ar to apstiprināts, ka Valmieras Vecā aptieka, kas avotos minēta kā vecākā koka ēka Valmierā,  ir arī senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās, kas celta arhaiskākajā būvveidā. Valmieras Vecā aptieka ar sekundārām piebūvēm ir ļoti vērtīga baroka laikmeta koka būvmākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem. Zināms, ka ēkā no 1756. gada līdz 1965. gadam darbojās aptieka.

Tā, lūk. Tiek pētīts un vētīts, meklētas liecības un likumsakarības, un tad visu zinošais šodienas cilvēks atklāj pašu senāko vēstures grāmatā ierakstīto. Un tā notiek ik gadu. Tad atklāj izzudušus augus, sen neredzētus putnus, nepazīstamas sēnes un vēl daudz ko citu. Tas kārtējo reizi apliecina tikai vienu – cik maz mēs vispār zinām gan par to, kas pasaulē, gan tepat pie kājām vai paši sevi.

Dažādi pētījumi liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju izjūt piederību kādai vietai un ar to lepojas. Valsts prezidenta Egila Levita rosinātais likumprojekts šo piederību vispirms jau kartēs, lai tad saglabātu un attīstītu. Paredzēts, ka Latviešu vēsturisko zemju likums noteiks katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm: Vidzemei, Lat­galei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

Un tad sākas vēsturnieku, deputātu un dažādu pētnieku strīdi, kas ir vēsturiskās zemes un kāds ir šodienas administratīvais dalījums. Ekonomģeogrāfs Jānis Tur­lajs norāda uz Zviedrijas piemēru: tur kultūrvēsturiskais iedalījums tāpat kā Latvijā nostiprinājies 17. gs sākumā un būtiski atšķiras no administratīvā. To lielākoties izmanto kultūras pasākumos un tūrismā.

“Tā ir fakta konstatācija, kāda ir šo vēsturisko zemju robežu situ­ācija, kas veidojusies ne tikai simt vai divsimt, bet lielākajā daļā pat trīssimt un četrsimt gadu gaitā. Savā būtībā nevaram koriģēt šo vēsturi, pagriezt šos trīssimt vai četrsimt gadus atpakaļ,” vēlmi vienādot vēsturisko zemju un administratīvā iedalījuma robežas komentē vēsturnieks, ģeogrāfs un demogrāfs Ilmārs Mežs.

Savukārt Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Zemītis norāda, ka Latgales un Vidzemes robežas ir diezgan skaidri nodalāmas, tāpat Sēlijas Ziemeļu un dienvidu robežas, nedaudz problemātiskāk noteikt Kurzemes un Zemgales robežu un Zemgales un Sēlijas robežu. “Vēsturi mainīt nevajadzētu, drīzāk mums jāpieskaņojas šim vēsturiskajam dalījumam,” atzīst vēsturnieks.

Vēl viena problēma, lai visu iezīmētu robežās, – kultūrvēsturiskās identitātes nav iespējams ielikt noteiktā plauktā. Ja pagasta viena gala iedzīvotāji jūtas saderīgāki ar kaimiņiem, bet otra gala ar citiem, kur kartē robeža? Un kas ir Rīga?

Vidzemes Augstskolas pētījumā atklājas, ka visbiežāk lokālo piederību kādai vietai izjūt un ar to lepojas gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18–24 gadus veci). 44% pilnībā piekrīt tam, ka spēj sevi identificēt ar kādu kultūrvēsturisko novadu, savukārt tikai 7,1% to pilnībā noliedz. Savas vietas, tās nozīmīguma uzsvēršana, izpratnes veidošana jaunajai paaudzei reizē veido nacionālās identitātes izjūtu.

Gandrīz visas pasakas sākas ar – reiz bija. Valmierā, stāvot pie ēkas, ko vecākā paaudze atceras kā aptieku, šis “reiz bija” aizvedīs uz 18.gadsimtu un gan stāstītājā, gan klausītājā raisīs lepnumu. Savukārt tas, ka esmu no Strau­pes, Zaubes vai Piebalgas, citiem dos ziņu ne tikai par šīm vietām, apkārtni, bet arī mani, manu piederību. Protams, vien tad, ja par vēsturiskajām zemēm, šodienas administratīvajām teritorijām būs skolu mācību grāmatās. Ar to, ka daudz zinu par savu pagastu, novadu, vēl ir par maz, jo Latvijas karte skatāma kopumā. Vienalga – šodienas vai vakardienas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi