Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vai izjūtu un piederību ielikt likumā

Sarmīte Feldmane
14:29
15.03.2021
11

Gadsimtiem cilvēkiem patikušas pasakas. Tās ar aizrautīgo sižetu un cerību, ka beigas būs laimīgas, spējušas ievilkt notikumos, kuros gribas klausīties, sapņot un šausmināties.

Nekas jau pasaulē nav mainījies. Cilvēki tādi paši, tikai pasakas gan citas. Daudzas kādu brīdi padzīvo ļaužu mutēs, tad aiziet nebūtībā, lai vietā nāktu citas un par vecajām kādreiz varētu vien pasmīnēt vai arī – gluži pretēji – teikt, redz, pasakai bija taisnība.

Cik daudz zinām par to, kas apkārt, to, kas vietā, kur stāvam, noticis pirms gadsimtiem, kaut 50 gadiem. Maz vai neko. Un uzreiz arī jautājums – kāpēc man tas būtu jāzina, ja pasaulē ik sekundi notiek kas interesants. Taču tas, kas reiz bijis, nekur nav pazudis, tikai paslēpies, lai īstajā brīdī par sevi atgādinātu. Un tajā brīdī arī cilvēks saprot, cik maz zina, ka pirms brīža mazvērtīgais izrādās kas ļoti nozīmīgs.

Šo atziņu patiesumu apliecina kārtējoreiz kāds atklājums vēstures izpētē. Valmieras Vecās aptiekas pārbūves laikā, kā teikts izplatītajā informācijā, atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību. Veicot dendrohronoloģisko datēšanu, apstiprināts un precizēts, ka Valmieras Vecās aptiekas mājas būvniecība pabeigta 1736. gadā. Līdz ar to apstiprināts, ka Valmieras Vecā aptieka, kas avotos minēta kā vecākā koka ēka Valmierā,  ir arī senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās, kas celta arhaiskākajā būvveidā. Valmieras Vecā aptieka ar sekundārām piebūvēm ir ļoti vērtīga baroka laikmeta koka būvmākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem. Zināms, ka ēkā no 1756. gada līdz 1965. gadam darbojās aptieka.

Tā, lūk. Tiek pētīts un vētīts, meklētas liecības un likumsakarības, un tad visu zinošais šodienas cilvēks atklāj pašu senāko vēstures grāmatā ierakstīto. Un tā notiek ik gadu. Tad atklāj izzudušus augus, sen neredzētus putnus, nepazīstamas sēnes un vēl daudz ko citu. Tas kārtējo reizi apliecina tikai vienu – cik maz mēs vispār zinām gan par to, kas pasaulē, gan tepat pie kājām vai paši sevi.

Dažādi pētījumi liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju izjūt piederību kādai vietai un ar to lepojas. Valsts prezidenta Egila Levita rosinātais likumprojekts šo piederību vispirms jau kartēs, lai tad saglabātu un attīstītu. Paredzēts, ka Latviešu vēsturisko zemju likums noteiks katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm: Vidzemei, Lat­galei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

Un tad sākas vēsturnieku, deputātu un dažādu pētnieku strīdi, kas ir vēsturiskās zemes un kāds ir šodienas administratīvais dalījums. Ekonomģeogrāfs Jānis Tur­lajs norāda uz Zviedrijas piemēru: tur kultūrvēsturiskais iedalījums tāpat kā Latvijā nostiprinājies 17. gs sākumā un būtiski atšķiras no administratīvā. To lielākoties izmanto kultūras pasākumos un tūrismā.

“Tā ir fakta konstatācija, kāda ir šo vēsturisko zemju robežu situ­ācija, kas veidojusies ne tikai simt vai divsimt, bet lielākajā daļā pat trīssimt un četrsimt gadu gaitā. Savā būtībā nevaram koriģēt šo vēsturi, pagriezt šos trīssimt vai četrsimt gadus atpakaļ,” vēlmi vienādot vēsturisko zemju un administratīvā iedalījuma robežas komentē vēsturnieks, ģeogrāfs un demogrāfs Ilmārs Mežs.

Savukārt Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Zemītis norāda, ka Latgales un Vidzemes robežas ir diezgan skaidri nodalāmas, tāpat Sēlijas Ziemeļu un dienvidu robežas, nedaudz problemātiskāk noteikt Kurzemes un Zemgales robežu un Zemgales un Sēlijas robežu. “Vēsturi mainīt nevajadzētu, drīzāk mums jāpieskaņojas šim vēsturiskajam dalījumam,” atzīst vēsturnieks.

Vēl viena problēma, lai visu iezīmētu robežās, – kultūrvēsturiskās identitātes nav iespējams ielikt noteiktā plauktā. Ja pagasta viena gala iedzīvotāji jūtas saderīgāki ar kaimiņiem, bet otra gala ar citiem, kur kartē robeža? Un kas ir Rīga?

Vidzemes Augstskolas pētījumā atklājas, ka visbiežāk lokālo piederību kādai vietai izjūt un ar to lepojas gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18–24 gadus veci). 44% pilnībā piekrīt tam, ka spēj sevi identificēt ar kādu kultūrvēsturisko novadu, savukārt tikai 7,1% to pilnībā noliedz. Savas vietas, tās nozīmīguma uzsvēršana, izpratnes veidošana jaunajai paaudzei reizē veido nacionālās identitātes izjūtu.

Gandrīz visas pasakas sākas ar – reiz bija. Valmierā, stāvot pie ēkas, ko vecākā paaudze atceras kā aptieku, šis “reiz bija” aizvedīs uz 18.gadsimtu un gan stāstītājā, gan klausītājā raisīs lepnumu. Savukārt tas, ka esmu no Strau­pes, Zaubes vai Piebalgas, citiem dos ziņu ne tikai par šīm vietām, apkārtni, bet arī mani, manu piederību. Protams, vien tad, ja par vēsturiskajām zemēm, šodienas administratīvajām teritorijām būs skolu mācību grāmatās. Ar to, ka daudz zinu par savu pagastu, novadu, vēl ir par maz, jo Latvijas karte skatāma kopumā. Vienalga – šodienas vai vakardienas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi