Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Vai Eiropas veiksmes stāsts turpināsies?

Druva
00:00
15.11.2006
2

, Baltijas foruma pētnieks

Pārbaude tam, kurā virzienā attīstīsies Eiropas kaimiņu politika, varētu būt ES attiecības ar divām nozīmīgām valstīm – Turciju un Krieviju. Ir liels kārdinājums Eiropas robežas noteikt tieši tur, kur sākas šīs divas valstis.

Viens no Eiropas Savienības (ES) neapšaubāmiem veiksmes stāstiem ir paplašināšanas politika. ES vērtības un institūcijas ļāvušas tai kļūt par spēcīgāko pievilcības polu Eiropas kontinentā. Centrālās un Austrumeiropas valstis atklāja, ka pievienošanās ES ir drošākais ceļš liberālās demokrātijas un tirgus ekonomikas konsolidācijai. Pašlaik ES pārdzīvo dziļas transformācijas procesu. Rodas jautājums, vai tā arī turpmāk izmantos savu pievilcības spēku (soft power), lai veicinātu stabilitāti un demokrātiju Eiropas kontinentā un aiz tā robežām?

ES līgums paredz tiesības jebkurai Eiropas valstij, kas respektē demokrātiju, cilvēktiesības un likuma varu, pievienoties ES. Bet ne visas Eiropas valstis tuvāko gadu laikā iespējams uzņemt tādā ES, kāda tā ir šodien. Ne visas arī ir gatavas, spējīgas vai grib iestāties ES. Lai veidotu attiecības ar valstīm, kas paliek ārpus ES paplašināšanas, izveidota Eiropas kaimiņu politika. Šai politikai ir divējāds mērķis – nodrošināt stabilitāti Eiropā un tuvināt šīs valstis Savienībai, veicinot tajās reformas. Paplašināšana un kaimiņu politika ir divi dinamiski procesi, kuriem nav galapunkta un noteiktu robežu, bet mērķis – nodrošināt stabilitātes, demokrātijas un labklājības zonu visā Eiropas kontinentā un arī ārpus tā (dienvidu Vidusjūras valstis).

Tomēr pēdējā laika notikumi liecina, ka ES ir grūtības savas identitā-tes meklējumos. Tas tieši ietekmē paplašināšanos un kaimiņu politiku. Eiropas konstitūcijas izgāšanos Francijā un Nīderlandē daudzi skaidroja ar bailēm no tālākas paplašināšanas, kas daudzu vecās Eiropas pilsoņu uztverē asociējas ar imigrāciju, nedrošību, darba vietu zaudēšanu un vispārējo lejupslīdi dzīves kvalitātē. Savukārt, jaunajā Eiropā vairojas trauksmes signāli. Pēc iestāšanās ES reformu stimuli vājinājušies. Ja arī ekonomikas jomā šajās valstīs joprojām vērojama augšupeja, politikā bilde ir daudz drūmāka: vājas, nepopulāras valdības, dažos gadījumos ar neiecietības un ksenofobijas elementiem. Jaunas vēsmas jūtamas arī Eiropas Parlamentā: piemēram, daži Polijas eirodeputāti rīko pasākumus, kuros salīdzina abortus ar nacistu koncentrācijas nometnēm, slavina Spānijas fašistisko diktatoru Franko vai aizstāv tradicionālās ģimenes vērtības, importējot homofobiju. Protams, jaunās Eiropas pienesums nav izsmeļams ar dažu ekscentriķu izgājieniem, taču kopumā pieaug sajūta par kultūru plaisu starp kontinenta rietumiem un austrumiem. Tā pati par sevi ir labākā antireklāma tālākai paplašināšanai.

Šajos apstākļos kļūst ietekmīgāki apgalvojumi, ka pienācis laiks beidzot skaidri definēt Eiropas robežas, jo Eiropas «absorbcijas kapacitāte» (jeb spēja uzņemt jaunas valstis ES) ir ierobežota.

Šāda pieeja atspoguļo visnotaļ saprotamo vēlmi ieturēt pauzi pēc Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas un sakārtot ES iekšējās lietas, piemēram, atrisināt konstitūcijas problēmu. Tomēr pašreizējā politiskā gaisotnē Eiropā pastāv risks, ka šāda pauze tiks izmantota, lai ar jau minēto «absorbcijas kapacitāti» kā ieganstu mēģinātu noteikt Eiropas galīgās robežas, tādējādi atsakoties no Eiropas konstruēšanas pamatprincipiem: atvērtības jebkurai Eiropas valstij, kas atbilst iestāšanās kritērijiem demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas ziņā. Aizcirst durvis nozīmētu arī atteikties no ES iespaidīgākā (vienīgā?) instrumenta, ar kura palīdzību veicināt reformas kaimiņvalstīs. Faktiski tas nozīmētu jaunu dalījumu līniju starp ES un citu, necivilizētu Eiropu novilkšanu.

Šajā kontekstā par zināmu testu, kurā virzienā attīstīsies Eiropas kaimiņu politika, var kļūt ES attiecības ar divām nozīmīgām valstīm – Turciju un Krieviju. Ir liels kārdinājums noteikt Eiropas robežas tieši tur, kur sākas šīs divas valstis. Norvēģu eksperts Ivers Nojmans norāda, ka gadsimtu gaitā Eiropas identitāte lielā mērā veidojusies tieši pretstatā turkiem un krieviem, kas tika uztverti kā citi, kā civilizētās Eiropas svešķermenis. Taču šajās valstīs nerimst debates starp proeiropeiskiem, reformiskiem spēkiem un viņu nacionāli-konservatīviem oponentiem. Reformisti ir allaž skatījušies uz Eiropu kā uz iedvesmas avotu un glābiņu. ES nevar nodrošināt reformistu uzvaru, bet tā var viņus atbalstīt caur paplašināšanas un kaimiņu politiku.

Abu valstu statuss attiecībās ar Savienību ir atšķirīgs. Turcija ir kandidātvalsts, ar kuru notiek oficiālas sarunas par iestāšanos. Neskatoties uz to, pret Turcijas dalību ES ir noskaņots Eiropas sabiedriskās domas vairākums, kam pievienojas arī daudzi politiķi. Jāatzīst, ka Turcijas iespējamā dalība ES tiešām izraisa daudz jautājumu. Tā ir lielvalsts (70 miljonu iedzīvotāju, kuru skaits aizvien pieaug), tā ir salīdzinoši nabadzīga (īpaši austrumu reģioni), tai ir sarežģītas attiecības ar dažiem kaimiņiem. Turcija neatzīst vienu no ES dalībvalstīm – Kipru. Turcijas vārda brīvības standarti ir visai tālu no ES vispārpieņemtajiem: joprojām pastāv bēdīgi slavenais kriminālkodeksa 301.pants, kas paredz cietumsodu par turciskuma aizvainošanu (uz šī panta pamata ierosinātas krimināllietas pret Nobela prēmijas laureātu rakstnieku Orhānu Pamuku un citiem intelektuāļiem, kas uzdrošinājušies pieskarties dažiem tabu tematiem, piemēram, armēņu slepkavībām 1915.gadā).

Tās ir nopietnas problēmas. Taču tieši integrācijas process var palīdzēt tās atrisināt un droši noenkurot sekulāro, demokrātisko Turciju Eiropā, kas neapšaubāmi būtu arī ES interesēs: tā palielinātu savu labvēlīgo ietekmi Tuvajos Austrumos, Dienvidkaukāzā un Centrālāzijā un pierādītu, ka tā nav slēgts kristiešu klubs. Šajā virzienā darbojas arī Somijas prezidentūra, piedāvājot kompromisu Kipras jautājumā, kas ir viens no jūtīgākajiem jautājumiem ES un Turcijas attiecībās. Savukārt, Francijas parlaments, pieņemot likumu par kriminālo vajāšanu armēņu genocīda noliegšanas gadījumā, šķiet, mēģina sasniegt gluži pretējo, t.i. uzlikt papildus šķērsli Turcijas ceļā uz Eiropu. Neapšaubāmi, Turcijai ir godīgi jāizvērtē sava pagātne. Tomēr citu valstu pieredze liecina, ka tieši demokratizācija eirointegrācijas kontekstā veicina atklātu diskusiju arī par neērtiem vēstures jautājumiem. Būtu naivi sagaidīt, ka šis process noritēs raitāk, ja Turcijas vilciens noies no Eiropas sliedēm. Ja tomēr patiesās bailes saistītas ar absorbcijas kapacitāti, daudz lietderīgāk par abstrakcijām būtu precizēt šo jēdzienu: kāda būs Turcijas ietekme uz Eiropas iekšējo tirgu, darba tirgu, budžetu, multikulturālo balansu, drošību, institucionālo sistēmu? Kas vēl Turcijai būtu jādara, lai sasniegtu ES demokrātijas un tiesiskuma standartus? Šie ir tie īstie jautājumi, kas būtu jāuzdod, bet vispārējās runas par absorbcijas kapacitāti un Eiropas robežām, kas izslēdz Turciju, mazina ES iespēju izmantot savu pievilcības spēku, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas kaimiņvalstīs.

Attiecības ar Krieviju ir sarežģītāks jautājums. Atšķirībā no Turcijas, Krievija nav izteikusi vēlmi iestāties ES. Tieši otrādi, pēdējā laikā tā izvēlējusies jaunu stilu – Krievijas politika vairs nav orientēta uz pakāpenisku integrāciju, bet uz divu atsevišķu, līdzvērtīgu partneru sadarbību. Tas nebūtu iemesls uztraukumam, ja vien Krievijā nepieaugtu autoritārisma un nacionālisma tendences. Intensīva antigruzīnu kampaņa, pazīstamās Kremļa kritiķes žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavība, Putina pietiekami agresīvā uzvedība pēdējā ES un Krievijas samitā mazina uzticību Krievijai kā prognozējamam partnerim. ES ietekmes iespējas uz Krievijas politiku ir visai ierobežotas, bet tai nepieciešami Krievijas energoresursi, Krievijas atbalsts aliansē pret terorismu un kodolieroču izplatīšanu.

2007.gada 30.novembrī beidzas ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgums. ES ir izvēles priekšā: vai nu turpmāk balstīt attiecības tikai uz pragmatiskām interesēm, kā to labprāt vēlētos Krievijas puse, vai arī uzstāt, ka sadarbības pamatā jābūt kopīgām vērtībām un kopīgiem politiskiem un tiesiskiem principiem. Ja ES izvēlas otro variantu, tai jāpiedāvā Krievijai kāda ciešākas institucionālas piesaistes forma. Tomēr tendences Krievijas iekšējā un ārējā politikā un ierobežotā ES ietekme uz ciešākas sadarbības perspektīvām tuvākajā laikā liek raudzīties visai piesardzīgi.

ES pieaugošās grūtības attiecībās ar Krieviju nedrīkst aizēnot citus nozīmīgus kaimiņu politikas aspektus, kā sadarbība ar Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un opozīcijas atbalstīšana Baltkrievijā. Šeit īpaša loma ir jaunajām ES valstīm, kuras, ieskaitot Latviju, aktīvi piedalās attīstības sadarbības projektos šajās valstīs. Tomēr ar to vien nepietiek, īpaši ņemot vērā jauno Krievijas uzstājību. Būtu jāatzīst šo valstu tiesības uz eiropeisko perspektīvu, tieši tāpat, kā tas savā laikā tika izdarīts Balkānu gadījumā. Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētām šo valstu iesaistes formām. Taču, pamatojoties uz iepriekšējo kaimiņu politikas pieredzi, pozitīvs paziņojums no ES puses varētu gan veicināt reformas, gan sniegt skaidru signālu Krievijai, ka šīs valstis pašas var brīvi izvēlēties savu ārpolitisko orientāciju. Tajā pašā laikā katram solim no ES puses iepretim šo valstu eiropeiskām aspirācijām ir jābūt cieši atkarīgam no reformu procesa progresa. Nedrīkst atkārtot kļūdu, kad Eiropas Padomē bez attiecīgā sagatavošanas darba tika pieņemtas Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna.

Īpašs gadījums Eiropas kaimiņu politikas kontekstā ir Baltkrievija. ES mērķi attiecībās ar Baltkrieviju ir tādi paši kā ar citām valstīm – veicināt demokrātiju, stabilitāti un ekonomisko attīstību. Taču Baltkrievijas autoritārais režīms ir galvenais šķērslis sadarbībai. Prezidenta vēlēšanu viltošana un represijas pret režīma pretiniekiem mudināja ES ieviest sankcijas: vīzu ierobežojumus ceļojumiem uz ES un banku kontu iesaldēšanu valdības pārstāvjiem, kā arī politisko kontaktu minimizāciju. Ekspertu vidū pastāv vienošanās, ka ES iespējas sekmēt pozitīvas pārmaiņas Baltkrievijā šobrīd ir ļoti ierobežotas. Tāpēc pūliņi tiek koncentrēti pilsoniskās sabiedrības atbalstā un individuāli mērķētu sankciju ieviešanā pret tiem režīma pārstāvjiem, kas iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos. Tomēr pēc visiem parametriem Baltkrievija ir Eiropas valsts, un pēc režīma maiņas tā būtu jāiekļauj pilnvērtīgā ES kaimiņu politikā. Gatavojoties šim brīdim, ES vajadzētu sagatavot labvēlīgu augsni, t.i. kultivēt pilsoniskās sabiedrības līderus un progresīvākus režīma pārstāvjus, atvieglot baltkrievu ceļošanu uz ES valstīm, veicināt izglītības programmas un studentu aicināšanu uz ES valstīm, nodrošināt brīvas un neatkarīgas informācijas pieejamību Baltkrievijas sabiedrībai.

Vērienīgā ES paplašināšana ko-pumā bijusi veiksmīga. ES valstu politiķiem un sabiedrībai nepieciešams laiks, lai pilnībā pielāgotos jaunai realitātei, sakārtotu konstitucionālo bāzi. Tajā pašā laikā ES nevar atteikties no sava galvenā ieroča, t.i. spējas veicināt kaimiņvalstu transformāciju caur ciešākām saitēm ar tām, gan paplašināšanas procesa, gan kaimiņu politikas ietvaros. Nav iemesla, kādēļ pie pārdomātas politikas šis veiksmes stāsts nevarētu turpināties arī nākotnē. Šī publikācija ir tapusi Eiropas Komisijas finansēta projekta ietvaros. Eiropas Komisija nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu. Raksts tapis sadarbībā ar interneta portālu politika.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
18
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi