Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai E vielas ir šī gadsimta drauds?

Druva
08:59
17.02.2011
5

Diētas ārste Daiga Šantare Nesen pārliecinājos, ka iedzīvotāji sākuši aktīvi lasīt veikalos pieejamo produktu marķējumu. Izplatītākā pieeja – saskaita, cik E vielu pievienots, pat neiedziļinoties to atšifrējumos, un produktus ar vairākiem E, atliekot malā. Tomēr es gribu aicināt izprast, ka visas E vielas nav vienādas. Drīzāk jāpriecājas, ka ražotāji, dažādu likumu pamudināti, godīgi atzīmē visas produkta sastāvdaļas. Piemēram, tipiskas majonēzes sastāvdaļas ir skābuma regulētāji citronskābe, etiķskābe un dzeramā soda, kuras visas trīs īsāk apzīmējamas ar E.

Ne visas E vielas ir sliktas! Aplūkojot lielveikalu sortimentu, varam ievērot, ka atrast pārtikas produktus, kas būtu ražoti bez pārtikas piedevām, konservantiem vai E vielām, turklāt būtu par pieņemamu cenu, kļūst aizvien grūtāk. Vai tāpēc cilvēkam būtu jāpārstāj ēst un jāuzskata, ka E vielas ir šī gadsimta drauds?

Ir maldīgi domāt, ka visi produkti, kuru sastāvā ir E vielas, ir neveselīgi un nav ieteicami uzturā. Daudzi nemaz nezina, ka tādas pārtikas piedevas kā etiķis un citronskābe arī tiek apzīmētas ar „E”, bet mēs tās izmantojam marinējot produktus, turklāt nesaskatot nekādu apdraudējumu veselībai. Būtiski, ka E apzīmējums ir cēlies no vārda „ēdams” (no angļu valodas „eatable”) – tātad uzturā lietojamas piedevas. Savukārt piedevas, līdzīgi kā cukuru pie rīta tējas, mēs taču neēdam karotēm! Pieliekam tik, cik uzskatām par vajadzīgu.

Ir divu veidu E vielas, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanā – E vielas, kas ir dabīgas izcelsmes vai analoģiskas dabīgajām. Piemēram, E250- pienskābe vai E500- dzeramā soda. Otra grupa ir E vielas, kurām ir noteiktas konkrētas normas, ko var izmantot pārtikas produktu ražošanā, un, pārsniedzot to atļauto normu, var rasties veselības traucējumi.

Taču būtiskai atzīmēt, ka E vielu izmantošanu stingri regulē Latvijas un ES likumdošana. Pārtikas ražošanas nozare ir viena no visstingrāk reglamentētākajām un kontrolētākajām tautsaimniecības nozarēm visā pasaulē. Produkti, kas tiek izstrādāti atbilstoši reglamentētajām normām, ievērojot visus drošības standartus, nedrīkst apdraudēt cilvēka veselību. Pretējā gadījumā šis produkts nemaz nenonāk līdz veikala plauktam! Par to atbildīgas kontrolējošās institūcijas.

Organisma dabiskā paškontrole E vielas savā ziņā var uzskatīt par pārtikas industrijas likumsakarīgu izaugsmi, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc pārtikas. Šodienas dzīves ritmā pat ne visi lauku iedzīvotāji audzē visus Latvijas klimatam piemērotos dārzeņus un augļus. Pašu iegūti piena produkti ir tikai retajam. Ideāls variants, protams, ir dzīvot laukos, saimniekot bioloģiskā saimniecībā un uzturā lietot tikai to, kas ir pašu izaudzēts – bez jebkādām ķimikālijām un piedevām. Taču šāds dzīvesveids par realitāti var kļūt tikai nedaudziem.

Mūsdienu cilvēkam daudz svarīgāk ir būt informētam un zinošam, saglabājot „mēra sajūtu”. Arī ilgstoši uzturā lietojot it kā ļoti veselīgu, bet vienveidīgu pārtiku, piemēram, ēdot tikai ābolus, var iegūt nevēlamu efektu. Svarīgi, lai visas organismam nepieciešamās uzturvielas būtu sabalansētas un samērīgas, līdz ar to būtiski ne tikai pašam izglītoties un ar prātu izvēlēties pārtiku, bet arī – ieklausīties savā organismā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi