Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Vai E vielas ir šī gadsimta drauds?

Druva
08:59
17.02.2011
17

Diētas ārste Daiga Šantare Nesen pārliecinājos, ka iedzīvotāji sākuši aktīvi lasīt veikalos pieejamo produktu marķējumu. Izplatītākā pieeja – saskaita, cik E vielu pievienots, pat neiedziļinoties to atšifrējumos, un produktus ar vairākiem E, atliekot malā. Tomēr es gribu aicināt izprast, ka visas E vielas nav vienādas. Drīzāk jāpriecājas, ka ražotāji, dažādu likumu pamudināti, godīgi atzīmē visas produkta sastāvdaļas. Piemēram, tipiskas majonēzes sastāvdaļas ir skābuma regulētāji citronskābe, etiķskābe un dzeramā soda, kuras visas trīs īsāk apzīmējamas ar E.

Ne visas E vielas ir sliktas! Aplūkojot lielveikalu sortimentu, varam ievērot, ka atrast pārtikas produktus, kas būtu ražoti bez pārtikas piedevām, konservantiem vai E vielām, turklāt būtu par pieņemamu cenu, kļūst aizvien grūtāk. Vai tāpēc cilvēkam būtu jāpārstāj ēst un jāuzskata, ka E vielas ir šī gadsimta drauds?

Ir maldīgi domāt, ka visi produkti, kuru sastāvā ir E vielas, ir neveselīgi un nav ieteicami uzturā. Daudzi nemaz nezina, ka tādas pārtikas piedevas kā etiķis un citronskābe arī tiek apzīmētas ar „E”, bet mēs tās izmantojam marinējot produktus, turklāt nesaskatot nekādu apdraudējumu veselībai. Būtiski, ka E apzīmējums ir cēlies no vārda „ēdams” (no angļu valodas „eatable”) – tātad uzturā lietojamas piedevas. Savukārt piedevas, līdzīgi kā cukuru pie rīta tējas, mēs taču neēdam karotēm! Pieliekam tik, cik uzskatām par vajadzīgu.

Ir divu veidu E vielas, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanā – E vielas, kas ir dabīgas izcelsmes vai analoģiskas dabīgajām. Piemēram, E250- pienskābe vai E500- dzeramā soda. Otra grupa ir E vielas, kurām ir noteiktas konkrētas normas, ko var izmantot pārtikas produktu ražošanā, un, pārsniedzot to atļauto normu, var rasties veselības traucējumi.

Taču būtiskai atzīmēt, ka E vielu izmantošanu stingri regulē Latvijas un ES likumdošana. Pārtikas ražošanas nozare ir viena no visstingrāk reglamentētākajām un kontrolētākajām tautsaimniecības nozarēm visā pasaulē. Produkti, kas tiek izstrādāti atbilstoši reglamentētajām normām, ievērojot visus drošības standartus, nedrīkst apdraudēt cilvēka veselību. Pretējā gadījumā šis produkts nemaz nenonāk līdz veikala plauktam! Par to atbildīgas kontrolējošās institūcijas.

Organisma dabiskā paškontrole E vielas savā ziņā var uzskatīt par pārtikas industrijas likumsakarīgu izaugsmi, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc pārtikas. Šodienas dzīves ritmā pat ne visi lauku iedzīvotāji audzē visus Latvijas klimatam piemērotos dārzeņus un augļus. Pašu iegūti piena produkti ir tikai retajam. Ideāls variants, protams, ir dzīvot laukos, saimniekot bioloģiskā saimniecībā un uzturā lietot tikai to, kas ir pašu izaudzēts – bez jebkādām ķimikālijām un piedevām. Taču šāds dzīvesveids par realitāti var kļūt tikai nedaudziem.

Mūsdienu cilvēkam daudz svarīgāk ir būt informētam un zinošam, saglabājot „mēra sajūtu”. Arī ilgstoši uzturā lietojot it kā ļoti veselīgu, bet vienveidīgu pārtiku, piemēram, ēdot tikai ābolus, var iegūt nevēlamu efektu. Svarīgi, lai visas organismam nepieciešamās uzturvielas būtu sabalansētas un samērīgas, līdz ar to būtiski ne tikai pašam izglītoties un ar prātu izvēlēties pārtiku, bet arī – ieklausīties savā organismā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi