Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Vai 20.gs. fenomens – televīzija kļūs par fenomenu arī 21.gadsimtā?

Druva
23:00
07.06.2006
5

Televīzija kā sava veida tehnoloģiskais brīnums ļaudīm bija tik pārsteidzoša, ka jautājums, kā tas iespējams, ka kustīgās bildes nonāk līdz kastei, tā arī palicis īsti neizprasts līdz šai

dienai, kad televīzija atkal stāv zināmā mērā tāda paša brīnuma priekšā, proti, 21. gs. nāk ar jaunām tehnoloģiskajām iespējām.

Pārmaiņu process televīzijas attīstībā

sācies jau pirms pāris gadiem. Diemžēl TV raidīšanas vēsturiskā formāta maiņas uz jaunu izskaidrojošo posmu nomāca tā sauktā digitalizācijas afēra, un iedzīvotājiem tā arī palicis neskaidrs, kas gaidāms no jauno laiku televīzijas un kādi ieguvumi

būs Latvijas skatītājam. Latvijas televīzija (LTV) ir vienīgā tā dēvētā sabiedriskā televīzija, kuras galvenais uzdevums ir informatīvā un izglītojošā funkcija. Tas arī ir galvenais mudinājums

skatītājiem stāstīt par veidu, kā kustīgās bildes līdz šim nonākušas līdz kastēm un kā tas notiks turpmāk.

Šobrīd LTV jau gatavo raidījumus un pārraida programmas pilnīgi citā tehnoloģijā nekā pirms diviem, trim gadiem. Ar to

vēlos viest mieru skatītājos, kuri varētu būt maldināti par nepieciešamību mainīt televizorus, lai kustīgo bildi vispār redzētu. TV ir un būs redzama visos televizoros, tikai vienā gadījumā tādā pašā kvalitātē kā līdz šim, citā – ar labāku kvalitāti bez bildes dubultošanās un

“sniedziņa” efekta. Te tad arī vajadzīgs vēsturisks izgājiens, lai izprastu bildes kustēšanās fenomena atšķirības 20. gs. un 21. gs.

Latvijā 1954. gadā aizsākās televīzijas raidījumi melnbaltajā variantā. Sākumā tos varēja uztvert tikai Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Radioviļņiem televīzijas signālu raidīšanai diemžēl ir tāda īpašība, ka tie izplatās tikai tik tālu, cik ar aci var redzēt no attiecīgā televīzijas torņa galotnes. Parasti tas ir 30 – 50 kilometru, izņēmums ir Rīgas Zaķusalas tornis, kura signālus var uztvert 70 -100 kilometru apkārtnē. Tālāk jābūvē cits tornis un jāuzstāda cits raidītājs. Soli pa solim raidītāju tīkls tika paplašināts, lai palielinātu aptveršanas zonu valstī. 1968. gadā LTV atkal bija radikālu izmaiņu priekšā, un tā bija krāsu televīzija. TV tehnoloģiju maiņa turpinājās līdz 1975. gadam, kad skatītāji sāka iegādāties jaunus krāsu televizorus. Tiesa gan – abas televīzijas sistēmas bija savietojamas. Ar krāsu televizoriem varēja uztvert arī melnbaltos raidījumus, bet ar melnbaltajiem – krāsainos, protams, melnbaltā veidā.

Vienlaikus paplašinot raidīšanas teritoriju, bija jāizmanto papildus kanāli tās pašas programmas raidīšanai, bet ekspluatācijā esošais televizoru parks bija piemērots tikai 12 kanālu uztveršanai, šie televizori nevarēja uztvert decimetru viļņu diapazonā raidītās programmas. Problēmas atrisinājumam bija divas alternatīvas: nomainīt televizoru vai papildināt to ar decimetru kanālu konvertoru, kas bija daudz ekonomiskāk.

Vēl viens būtisks pavērsiens televīzijas attīstības procesā bija krāsu televīzijas standarta nomaiņa. 1998. gada sākumā Latvijā savulaik PSRS izmantotais standarts SECAM tika nomainīts uz Eiropas valstīs plašāk izmantojamo PAL standartu, kas nodrošina labāku attēla krāsu kvalitāti.

Pašlaik Latvijā televīzijas signāla raidīšanu nodrošina 14 stacijas jeb torņi, kuri diemžēl nespēj nodrošināt visas valsts aptveramību. Joprojām Latvijā ir mājas, kurās nav televizora, jo vienkārši nevar uztvert. Tiem, kuri dzīvo pilsētās, kur LTV un citas Latvijas programmas nodrošina kabeļtelevīzijas operators vai satelīta uztvērējs, vairs neatceras, ko nozīmē slikta bildes kvalitāte , bet pierobežas rajonos joprojām uzklājas svešas programmas un ekrānos snieg.

Tā, lūk, pirms vairāk nekā 50 gadiem radītais tehnoloģiskais risinājums ir sevi izsmēlis pilnībā, pasaule vairs neredz analogās sistēmas attīstības iespējas. Tādēļ patlaban televīzija ieiet jaunā attīstības fāzē. Tā ir ciparu jeb digitālā televīzija (DTV). Viss jaunais, progresīvais ar vērsumu gan uz attēla izšķirtspējas, gan visdažādāko interaktīvo pakalpojumu apjoma palielināšanu tagad tiek realizēts uz digitālās tehnoloģijas bāzes. Mēs jau labu laiku būtu klausījušies digitālo radio un skatījušies DTV, ja vien analogais un digitālais būtu savienojams. Diemžēl ATV un DTV ir nesavietojamas sistēmas.

Digitālās televīzijas būtiskākā priekšrocība ir tā, ka tiek mainīti signāla jeb datu pārraides principi – izmantojot datu kompresiju vienā frekvenču kanālā, ir iespējams pārraidīt lielāku datu apjomu. Atšķirībā no analogās televīzijas vienā zemes raidīšanas frekvenču kanālā iespējams pārraidīt četras līdz piecas ētera televīzijas programmas, bet satelītu frekvenču kanālā 12 līdz 14 programmas ar t.s. standarta izšķirtspēju.

Ja televīzijas programmu

pāreja no analogās uz ciparu tehnoloģiju īpašus komentārus neprasa, jo galvenokārt tā ir televīzijas iekšējā lieta, tā teikt, bilžu tapšana (forma, kādā strādā un montē televīzijas darbinieki), tad bilžu nokļūšana līdz kastēm ir aktuāls jautājums. Ja pēc būtības viens no galvenajiem raidīšanas sistēmas maiņas ieguvumiem ir balstīts uz skatītāju nodrošinājumu ar pēc iespējas plašāku programmu klāstu, attēla kvalitāti un maksimālu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas pilsētā vai laukos, tad tie arī jāņem vērā, izvēloties jauno tehnoloģisko risinājumu, kurš ciparu signālu visefektīvāk novadītu līdz televizoriem. Digitālo televīziju ir iespējams pārraidīt trijos veidos, un katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Pirmais – satelīttelevīzija piedāvā plašu radio un televīzijas kanālu skaitu. Jau šobrīd tā aptver visu Baltijas valstu teritoriju un lielākā daļa Latvijas un pārējo Baltijas valstu televīzijas kanālu ir pārgājusi uz satelītpārraides formātu. Patlaban Latvijā to uztveršanu ir izvēlējušies ap 180 000 mājsaimniecību. Satelītu televīzijas signāla uztveršanai mājās ir nepieciešama satelītu antena un uztvērējs. Jāpiebilst, ka satelīta signāls ir uztverams visā Latvijas teritorijā un vienas programmas pārraides izmaksas ir vismaz piecas reizes zemākas nekā raidīšana ar zemes raidītājiem visai Latvijai.

Digitālā virszemes televīzija uztverama ar visparastākajām istabas vai kolektīvajām antenām un tā piedāvā mazāku kanālu skaitu nekā satelīts. Uztveršanai nepieciešams speciāls uztvērējs, kas uztverto signālu pārveido izmantošanai parastā televizorā. Šāda uztvērēja cena pašlaik ir vienāda ar satelītuztvērēja cenu. Šeit vēl jāpiebilst, ka satelīta un zemes digitālais standarts nav savietojami, tas īpaši sāpīgi būs jūtams pēc 2010. gada, kad par ikdienu kļūs augstās izšķirtspējas televīzijas programmas ar lielu attēla asumu.

Digitālā kabeļtelevīzija ir ierindojama kaut kur pa vidu starp satelīta un zemes televīziju, raugoties pēc piedāvāto kanālu skaita. Tā kā kabeļu tīklu sistēmas jau no paša sākuma tika veidotas ar multifunkcionālu nolūku – televīzijas, telefona un interneta pakalpojumi, tad šie tīkli varētu ļoti viegli nodrošināt dažādus interaktīvos pakalpojumus (bankas pakalpojumi, iepirkšanās, filmu pasūtīšana u.c.), bet šo pakalpojumu attīstīšanai nepieciešams ieguldīt lielus

līdzekļus. Kabeļtelevīzijas ēnas puses izpaužas lauku apvidos – ir neiedomājami dārgi vilkt kabeli uz katru viensētu. Tāpēc kabeļtelevīzija ir izplatīta tikai pilsētās, kur ir augsts iedzīvotāju blīvums. Patlaban Latvija ir izvēles priekšā, izvēloties tādu digitālo televīziju, kura būtu pieejama visos valsts nostūros. Un galvenais – izvēlēties tādu tehnoloģiju, lai pēc dažiem gadiem nebūtu jāmaina simtiem tūkstošu digitālo uztvērēju, kuri izrādīsies neatbilstoši jaunās televīzijas prasībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
48

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
48

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
26

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
32

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi