Jau piekto vasaru pēc Jāņiem, Pēteros, Cēsīs notiks demokrātijas festivāls. Tajā no tiesas var sajust demokrātiju, ja kādam ikdienā tās trūkst.
Ar katru, kuru sarunu festivālā “Lampa” satiec un gribi runāt, tiešām vari parunāt. Cilvēks nebrīnīsies, ka esi viņu uzrunājis, parkā ieraugot. Kas zina, jūsu saruna izrādīsies pat kaismīga, ja jums būs dažādi viedokļi. Dažs piestās, paklausīsies jūsu sarunā, un arī viņam būs savs sakāmais.
Uz sarunu festivālu “Lampa” nāk dažādi domājoši cilvēki, diskusiju grupiņas veidojas, lai sarunai atvēlētajā stundā izteikumi būtu skaļi, sāktos domu apmaiņa. Iespējams, pretinieki saplēšas, bet vārdos, darot to cieņpilni attiecībā pret sarunu partneri un klausītājiem. To festivālā “Lampa” nekad nav trūcis. Ne tikai vietējie, daudzi atbrauc, lai sarunātos, darītu to ar argumentiem, nevis dusmām.
Arī šodien nelaidīšu garām “Lampu”. Klausītājos esot, atkal varēšu piedalīties īsteni demokrātiskās stundās. Man arī zinību stundās. Galu galā universitātes gadi jau sen pagājuši, daudz kas no augstskolā apgūtā pārskatāms. No pagājušās vasaras prātā palikusi diskusija, kurā ar lielu interesi klausījos politologu un juristu spriedumus par valsts lietām. Kurp tad tā Latvija virzās? Iespaidu atstāja, cik argumentēti savu sakāmo izteica Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits, cik kaismīgi un saprotami prata skaidrot politologs Ivars Ījabs.
Festivāla sarunas ir tik tālas no tām, kuras risinām ikdienā virtuvēs vai viesistabās pēc labi ieturētas maltītes, kad steigas nav nekādas, jo svinam jubileju. Šo sarunu noslēgumu fāze diezgan zināma. Kad vēderi pilni, domas pie galda sēdētājiem raisās ap vienu secinājumu – nekad tik slikti Latvijā nav dzīvots kā tagad. Kurš gan strīdēsies pretī? Visi māj ar galvu. Vēders neļauj veikt tik asas kustības, kā to prasa īsta diskutēšana.
Vasarās, kopš Cēsīs rīkotas sarunu dienas un vakari, nevienā diskusijā neesmu pamanījusi viesību sarunas. Runātāji nenonāk pie sadzīves līmeņa secinājuma, ka Latvija iet pa nepareizu ceļu. “Lampas” teltīs vienmēr runāts, ko paši varam un paši gribam un ko varam darīt, lai dzīve, kā tagad teic – dzīves kvalitāte -, vēl vairāk uzlabotos. Kā nekā dzīvojam demokrātiskā valstī, un tajā nav liegts dzīvot labi.
Komentāri