Lieldienas. Brīvdienas vai sevis meklēšanas un izpratnes laiks? Kādas būs četras brīvās dienas mūsu darbos un sajūtās?
Tiem, kuri kopj kristīgās vērtības, domāju, Lielā Piektdiena, Klusā Sestdiena un Pirmās un Otrās Lieldienas ir īpaši piepildītas. Tas ir tiešs laiks kopā ar Dievu, laiks, kas liek vairāk iedziļināties sevī, vairāk domāt, izprast un meklēt paļāvību.
Tie, kas varbūt sirdī ir kristieši, bet uz dievnamu aiziet vien labi ja reizi gadā, Lieldienās iztiek ar ārējām tradīcijām – olu krāsošanu un ripināšanu, olu meklēšanu un olu kaujām, šūpošanos, lai odi nedzeļ. Tas ir Lieldienu pasākumu komplekts, ko katra ģimene cenšas izpildīt. Un tas ir skaisti, ja to kopā dara vairākas paaudzes, stiprinot kopību. Vien – vai tikai jauki pavadīts laiks nav pārāk mazs devums pašiem sev?
Varbūt arī tiem, kas nejūt vai nesaprot kristietības vēsti, šajā traģiskajā laikā, kad tik tuvu redzam nežēlību un neģēlību, vajag atrast laiku sarunai ar sevi? Un varbūt tieši Lieldienu ritums ir tam piemērots? Nē, es nedomāju sašutumu par to, kas notiek Ukrainā, ar to dzīvojam katru dienu. Es domāju – mēģināt apjaust, kas slēpjas pašā, kur likt sāpes un bezspēcības sajūtu, kur rast drošību sevī un pārliecību par savām vērtībām.
Kā jau ne vienam vien, kas dzimis padomju gados, nav izjūtas un dziļākas izpratnes par kristietību, par reliģiju, par to, ko dod ticība Dievam. Ir vien virspusējas teorētiskas zināšanas, cik nu kādā grāmatā lasīts. Taču šinī laikā, kad parādījies tik atkailināts ļaunums, aizvien spēcīgāka kļūst sajūta, cik ticība ir svarīga. Un vispirms tā jāmeklē pašam sevī.
Komentāri