Šogad aprit desmit gadi, kopš Tēva diena noteikta kā oficiāla svētku diena.
Tomēr jau izsenis tēva loma bijusi nozīmīga bērnu dzīvēs, gan viņiem maziem esot, gan kļūstot pieaugušiem. Tā nu ir, ka ne visi tēti iesaistās bērnu audzināšanā, bet šoreiz stāsts par tiem, kuri saviem bērniem vienmēr bijuši kā labākais piemērs, no kā smelties dzīves gudrību.
Brāļi Arnis un Kristers Jurciņi, viens otram nezinot, pauda domas par tēti.
Arnis Jurciņš (21):
-Tētis ir labākais padomdevējs. Viņa dzīves gudrība vienmēr ļauj trāpīgi izteikties gan par ikdienišķām situācijām, gan profesiju un darbu. Viņa teiktais noder, kad ir kādas grūtības, kad jāizlemj, kā būtu labāk – viņš ir kā ceļa rādītājs. Turklāt, lai gan tētim ir sava nostāja, viņš spēj palikt neitrāls.
Tētim ļoti patīk braukt ar mašīnu, arī piedalīties rallijā, mēs esam ņemti līdzi gan kā fani, gan blakussēdētāji. Arī tad, kad mācījos pats braukt ar mašīnu, tētis iemācīja tās prasmes un knifiņus, ko autoskolā nemāca. Tagad to mēģinu mācīt brālim.
Tētis ir līderis pasākumu, sporta spēļu organizēšanā, vienmēr atrod īstos vārdus, ko pateikt tā, lai visi justos labi. Labākās bērnības atmiņas man ir par tēta rīkotajiem Jāņiem. Turklāt tētis māk apbrīnojami ātri sadraudzēties, lai kur viņš ietu, viņš ar citiem iepazīstas pāris sekundēs. To vienmēr esmu apbrīnojis.
Tētis mani iesaistīja mūzikā. Kādu laiku mācījos mūzikas skolā, bet vēlāk pārtraucu. Taču reiz ar draugiem izdomājām spēlēt skolas ansamblī. Mūzikas skolotājs iedeva man pamēģināt basģitāru, tā man iepatikās. Kad ģitāru aiznesu mājās, izrādījās, ka tas ir tēta instruments, kuru savulaik atdevis skolotājam, savukārt skolotājs nezināja, ka esmu šīs ģitāras bijušā saimnieka dēls. Tētis man palīdzēja instrumentu apgūt. Esam arī kopīgi uzspēlējuši – īpaši vecmammai un arī Ziemassvētkos.
Kristers Jurciņš (17):
-Tētim ir brīnišķīga humora izjūta. Kad bērnībā pie datora mēdzu iesaukties – Ak, dievs! – , tētis vienmēr atsaucās – Jā, sauci mani, dēliņ?
Abi vecāki mums ir brīnišķīgi padomdevēji, katrs savā jomā. Lai gan mani mašīnas ļoti nesaista, jo vairāk interesē stils un apģērbs, tētis mūs vienmēr ņēmis līdzi uz garāžu, parādījis visu, jo zina, ka tas mums noderēs. Turklāt viņš vienmēr mācējis saprotami paskaidrot, kāpēc tas vajadzīgs. Tāpat tētim ļoti patīk gatavot ēst, viņš to iemācīja brālim, bet brālis māca man.
Tēti vienmēr ir brīvdomīgāki un nesatraucas tik ļoti kā mammas. Tētis ņēmis mūs līdz uz ralliju, kurā piedalās, ļāvis iziet vēlu no mājās, lai pavadītu laiku ar draugiem. Rallijs ir tikai viena no viņa izpausmēm, arī ikdienā viņš visu dara raiti – ekstrēmi ātri. Tā kā pēc dabas esmu lēnīgs, kādreiz man tas nepatika. Tagad esmu sapratis, ka ātrums tiešām dzīvē noder – ikdienā, skolā un ar laiku darbā.
Klaudija Monta Kravale (22):
– Man ir skaistas bērnības atmiņas, kad ar tēti kopā bijām laivā, ezerā makšķerējot, viņš man uzdāvināja pirmo makšķeri. Būt kopā ar tēti man vienmēr nozīmējis ļoti daudz. Viņš ir mans varonis, acuraugs un piemērs. Viņš ir lielākais atbalsts, rūpes un bezgalīga mīlestība. Tieši tētis man ir iemācījis būt pašpārliecinātai vārdos un darbos. Viņš ir cilvēks, uz kuru vienmēr varu paļauties. Mans tētis – labākais piemērs, kādam ir jābūt īstam vīrietim, lieliskam tēvam un gādīgam vīram. Viņš ir mans SUPERtētis, kuru tik ļoti, ļoti mīlu!
Māris Zirnis (44):
-Tētis ir tas, kurš man bērnībā iedeva fizisko un garīgo rūdījumu. Pirmajos dzīves gados biju slimīgs, bet tētis mani, piecgadnieku, paņēma līdzi uz copi. Jau pirmajā reizē, iemetot makšķeri, pieķērās zivs, ko arī iemanījos izvilkt. Un āķis bija lūpā –iepatikās. Makšķerēju joprojām un ik pa laikam atceros savus pirmos soļus copēšanā.
Makšķerēt braucām ar riteņiem, garus ceļa posmus gājām kājām, arī ziemā. Tas man deva rakstura stingrību. Brīžos, kad biju bezgala noguris, tēvs mācēja uzmundrināt un tālredzīgi skaidroja, ka dzīvē tas noderēs. Un tā arī ir – tas, ko tētis ir teicis un darījis, ko darījām jau no bērnības kopā, dzīvē ir krietni noderējis. Tētim joprojām ir noderīgi padomi, kuros ir vērts ieklausīties un kas lieti noder, piemēram, saimniecības darbos.
Tētis man iemācīja arī mīlestību pret dabu un darba mīlestību, vienmēr bija labs padomdevējs. Mums joprojām ir saistošas, interesantas sarunas. Turklāt tā šķiet ne tikai man – arī draugiem svētku reizēs patīk pavadīt laiku sarunās ar viņu. Tētim novēlu, lai ir garš mūžs un laba veselība!
Komentāri