Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Tas, ko mēs paši varam ietekmēt

Druva
00:00
07.11.2006
2

, ”Druvas” aptaujas ”Gada cilvēks 2002” tituls ”Par drosmīgu rīcību ugunsgrēkā”

Kopš sevi atceros, vienmēr esmu bijusi sabiedriski aktīva. Sabiedriskie pienākumi vienmēr aizņēmuši lielu laika daļu. Tā ir mana apzināta izvēle, jo jūtu nepieciešamību pēc sabiedrības. Nekad nesaku, ka man ir brīvs laiks. Ja tāds ir, atrodu iespēju, kā to izmantot. Pēdējie divi gadi bijuši tādi, ka esmu nemitīgā darbībā un nekad nav ienākusi prātā doma, vai man par to kaut kas būs. Galvenais, ka sabiedriskā rosība pašai patīk, tāpat kā būt labi noorganizētos pasākumos. Arī tos vadīt. Cēsu pilsētas ģimnāzijā skolēnu pašpārvaldē un tās kultūras ministrijā esmu vairākus gadus.

Pašpārvalde, ministri, deputāti. Tā nav tikai forma, ģimnāzijā tā ir nopietna darbība un mums, kas skolēnu pašpārvaldē, ir apziņa, ka tevi novērtē, rēķinās, prasa atbildību. Pats vērtīgākais ieguvums ir pieredze. Skolēnu ministru kabinets lielā mērā veidojies, ietekmējoties arī no reālā Ministru kabineta, bet politika skolā ienāk tikai tad, ja runājam par tiesībām un pienākumiem. Tiesību jomā iesaistītājiem ir jāpārzina valsts likumi. Ja valstī kultūra varbūt nav no svarīgākajām jomām, tad skolas parlamentā gan. Par to liecina arī klašu izvirzīto deputātu izrādītā interese darboties kultūras ministrijā.

Ģimnāzistu pašpārvalde reāli ietekmē skolas dzīvi. Mēs ierosinām un turpinām skolas aktivitātes, tradīcijas. Diez vai kāds šobrīd teiks, ka ģimnāzijā ārpus stundām nekas interesants nenotiek. Rīkojot pasākumus, darbs sākas kultūras ministrijā. Mēs noskaidrojam skolēnu un skolotāju domas. Katra ideja ir jāpamato. Šoruden, rīkojot fukšu balli, pasākuma sagatavošanā iesaistījām arī bērnu tiesību ministri, jo ne reti fukšu iesvētīšanas pasākumos tiek aizskartas skolēnu jūtas.

Kultūras ministrijā esam sanākuši tie, kuri nevaram mierā nosēdēt. Gatavi uzņemties atbildību, rīkoties. Novembra sākumā rīkojām krāsu nedēļu, aicinot skolasbiedrus katru dienu ierasties kādas noteiktas krāsas tērpā. Nobeigumā balle 60. – 80. gadu stilā un skolēnu parlamenta prezidentes kronēšana. Novembrī notiks arī valsts svētku sarīkojums, bet tas taps sadarbībā ar skolotājiem. Šādā sarīkojumā jāievēro virkne priekšnoteikumu, ko mēs, skolēni, varam arī nezināt.

Mācoties pamatskolā, biju skolēnu domes prezidente. Man bija 13, 14 gadu un ievēlēšana šādā amatā sākumā nelikās nekas īpašs. Vēl nezināju, kādus pienākumus uzņemos, neaizdomājos, ka ikviena pasākuma organizēšana saistās ar finansēm, rīkošana jāsaskaņo. Skolēnu pašpārvaldes nopietnību apjautu vienā no skolas projektiem, par kuru līgumu parakstīju kopā ar skolas direktoru. Mēs abpusēji uzņēmāmies atbildību un kopīgu lemšanu. Es sajutu, ka skolēnu dome ir spēks, ar kuru pieaugušie rēķinās. Aktīvākie jaunieši saņēma skolotāju reālu atbalstu ideju īstenošanai. Taču tieši tad iepazinos ar sabiedriskā darba otro pusi, to, ka ne visi vēlas līderus atbalstīt, cienīt šo darbu. Nav pat svarīgi, vai līderis sastopas ar skolēniem vai skolotājiem. Bet no viņa vienmēr tiek gaidīts piemērs. Labais piemērs. Tāpēc kā prezidente sāku justies nedroši. Pat pasākumos ārpus skolas. Man allaž bija prātā, vai kāds uz mani neskatās, nevērtē, kaut vai to, kā diskotēkā dejoju. Līderim jānes pietiekoši smaga morālā nasta.

Man vēl nav 18 gadu un šoreiz nebija balss tiesību vēlēt Saeimu, taču pietiekoši daudz biju ierauta vēlēšanu gaitā. No šīm vēlēšanām man paliks prātā spriedumi par Latvijas pilsoņiem, kuri izceļojuši no valsts un tagad vairāk interesējas par citas valsts politiķiem, nevis par dzimtās Latvijas. Tādi piemēri ir Īrijā, ka cilvēki Latvijā notiekošajam nepievērsa uzmanību. Vēlēšanas ne visai nopietni uztvēra arī daļa Latvijas jauniešu, kuriem nu ir balss tiesības. Jautājot viņiem, kā būs, par ko vēlēs, bieži dzirdēju atbildes, ka vispār neies vēlēt vai aizies pēdējā brīdī un tad izlems. Varbūt 18 gadi vēl nav tas vecums, lai vēlēšanas tiesības uztvertu nopietni. Protams, ir arī pretēji piemēri. Manā klasē ir puisis, kurš ļoti labi orientējas politikā. Pirmo gadu 11. klasē mums ir politikas stundas, tās daudz ko palīdzēja saprast Latvijas politiskajos procesos. Iespaidu uz mani atstāja Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika uzstāšanās skolā. Stundās daudz runājām par vēlēšanām. Par to, kā bijis, kas varētu tikt ievēlēts. Klasē analizējām vēlēšanu rezultātus. Skolēniem bija viedokļi, tie dalījās, bija par ko spriest. Iznāk tā, ka mums, kuriem vēl nav vēlēšanu tiesību, iespējams, izrādījās vairāk zināšanu un intereses, nekā tiem, kam jau ir iespēja balsot.

Esmu aizdomājusies arī par demokrātiskiem procesiem, ar kuriem esam nodrošināti Latvijā un kādus ievēro arī skolā. Man bijusi arī iespēja salīdzināt, kad devos ceļojumā. Amerikā sapratu, ko tiešām uz ielas nozīmē justies nedroši. Ne tikai vakarā, bet arī dienā. Daudzu rasu cilvēki visapkārt, viņu atšķirīgā izpratne par cilvēku līdzāspastāvēšanu – kaut ko tādu Latvijā vēl neesam piedzīvojuši.

Es zinu, ka vēlos dzīvot Latvijā, bet aizbraukt tikai tādā gadījumā, ja redzēšu ļoti labas studiju iespējas. Nedēļu padzīvoju kopā ar Kanādas, Austrālijas un Amerikas latviešu jauniešiem vecumā ap 20 gadiem. Pārliecinājos, kādi viņi ir Latvijas patrioti, vēlas uz šejieni braukt pēc studijām, te veidot ģimeni un karjeru. Tas ir svarīgs iemesls aizdomāties, ka te, Latvijā, ir arī mana vieta. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
18

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
14
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi