Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Tas, ko mēs paši varam ietekmēt

Druva
00:00
07.11.2006
8

, ”Druvas” aptaujas ”Gada cilvēks 2002” tituls ”Par drosmīgu rīcību ugunsgrēkā”

Kopš sevi atceros, vienmēr esmu bijusi sabiedriski aktīva. Sabiedriskie pienākumi vienmēr aizņēmuši lielu laika daļu. Tā ir mana apzināta izvēle, jo jūtu nepieciešamību pēc sabiedrības. Nekad nesaku, ka man ir brīvs laiks. Ja tāds ir, atrodu iespēju, kā to izmantot. Pēdējie divi gadi bijuši tādi, ka esmu nemitīgā darbībā un nekad nav ienākusi prātā doma, vai man par to kaut kas būs. Galvenais, ka sabiedriskā rosība pašai patīk, tāpat kā būt labi noorganizētos pasākumos. Arī tos vadīt. Cēsu pilsētas ģimnāzijā skolēnu pašpārvaldē un tās kultūras ministrijā esmu vairākus gadus.

Pašpārvalde, ministri, deputāti. Tā nav tikai forma, ģimnāzijā tā ir nopietna darbība un mums, kas skolēnu pašpārvaldē, ir apziņa, ka tevi novērtē, rēķinās, prasa atbildību. Pats vērtīgākais ieguvums ir pieredze. Skolēnu ministru kabinets lielā mērā veidojies, ietekmējoties arī no reālā Ministru kabineta, bet politika skolā ienāk tikai tad, ja runājam par tiesībām un pienākumiem. Tiesību jomā iesaistītājiem ir jāpārzina valsts likumi. Ja valstī kultūra varbūt nav no svarīgākajām jomām, tad skolas parlamentā gan. Par to liecina arī klašu izvirzīto deputātu izrādītā interese darboties kultūras ministrijā.

Ģimnāzistu pašpārvalde reāli ietekmē skolas dzīvi. Mēs ierosinām un turpinām skolas aktivitātes, tradīcijas. Diez vai kāds šobrīd teiks, ka ģimnāzijā ārpus stundām nekas interesants nenotiek. Rīkojot pasākumus, darbs sākas kultūras ministrijā. Mēs noskaidrojam skolēnu un skolotāju domas. Katra ideja ir jāpamato. Šoruden, rīkojot fukšu balli, pasākuma sagatavošanā iesaistījām arī bērnu tiesību ministri, jo ne reti fukšu iesvētīšanas pasākumos tiek aizskartas skolēnu jūtas.

Kultūras ministrijā esam sanākuši tie, kuri nevaram mierā nosēdēt. Gatavi uzņemties atbildību, rīkoties. Novembra sākumā rīkojām krāsu nedēļu, aicinot skolasbiedrus katru dienu ierasties kādas noteiktas krāsas tērpā. Nobeigumā balle 60. – 80. gadu stilā un skolēnu parlamenta prezidentes kronēšana. Novembrī notiks arī valsts svētku sarīkojums, bet tas taps sadarbībā ar skolotājiem. Šādā sarīkojumā jāievēro virkne priekšnoteikumu, ko mēs, skolēni, varam arī nezināt.

Mācoties pamatskolā, biju skolēnu domes prezidente. Man bija 13, 14 gadu un ievēlēšana šādā amatā sākumā nelikās nekas īpašs. Vēl nezināju, kādus pienākumus uzņemos, neaizdomājos, ka ikviena pasākuma organizēšana saistās ar finansēm, rīkošana jāsaskaņo. Skolēnu pašpārvaldes nopietnību apjautu vienā no skolas projektiem, par kuru līgumu parakstīju kopā ar skolas direktoru. Mēs abpusēji uzņēmāmies atbildību un kopīgu lemšanu. Es sajutu, ka skolēnu dome ir spēks, ar kuru pieaugušie rēķinās. Aktīvākie jaunieši saņēma skolotāju reālu atbalstu ideju īstenošanai. Taču tieši tad iepazinos ar sabiedriskā darba otro pusi, to, ka ne visi vēlas līderus atbalstīt, cienīt šo darbu. Nav pat svarīgi, vai līderis sastopas ar skolēniem vai skolotājiem. Bet no viņa vienmēr tiek gaidīts piemērs. Labais piemērs. Tāpēc kā prezidente sāku justies nedroši. Pat pasākumos ārpus skolas. Man allaž bija prātā, vai kāds uz mani neskatās, nevērtē, kaut vai to, kā diskotēkā dejoju. Līderim jānes pietiekoši smaga morālā nasta.

Man vēl nav 18 gadu un šoreiz nebija balss tiesību vēlēt Saeimu, taču pietiekoši daudz biju ierauta vēlēšanu gaitā. No šīm vēlēšanām man paliks prātā spriedumi par Latvijas pilsoņiem, kuri izceļojuši no valsts un tagad vairāk interesējas par citas valsts politiķiem, nevis par dzimtās Latvijas. Tādi piemēri ir Īrijā, ka cilvēki Latvijā notiekošajam nepievērsa uzmanību. Vēlēšanas ne visai nopietni uztvēra arī daļa Latvijas jauniešu, kuriem nu ir balss tiesības. Jautājot viņiem, kā būs, par ko vēlēs, bieži dzirdēju atbildes, ka vispār neies vēlēt vai aizies pēdējā brīdī un tad izlems. Varbūt 18 gadi vēl nav tas vecums, lai vēlēšanas tiesības uztvertu nopietni. Protams, ir arī pretēji piemēri. Manā klasē ir puisis, kurš ļoti labi orientējas politikā. Pirmo gadu 11. klasē mums ir politikas stundas, tās daudz ko palīdzēja saprast Latvijas politiskajos procesos. Iespaidu uz mani atstāja Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika uzstāšanās skolā. Stundās daudz runājām par vēlēšanām. Par to, kā bijis, kas varētu tikt ievēlēts. Klasē analizējām vēlēšanu rezultātus. Skolēniem bija viedokļi, tie dalījās, bija par ko spriest. Iznāk tā, ka mums, kuriem vēl nav vēlēšanu tiesību, iespējams, izrādījās vairāk zināšanu un intereses, nekā tiem, kam jau ir iespēja balsot.

Esmu aizdomājusies arī par demokrātiskiem procesiem, ar kuriem esam nodrošināti Latvijā un kādus ievēro arī skolā. Man bijusi arī iespēja salīdzināt, kad devos ceļojumā. Amerikā sapratu, ko tiešām uz ielas nozīmē justies nedroši. Ne tikai vakarā, bet arī dienā. Daudzu rasu cilvēki visapkārt, viņu atšķirīgā izpratne par cilvēku līdzāspastāvēšanu – kaut ko tādu Latvijā vēl neesam piedzīvojuši.

Es zinu, ka vēlos dzīvot Latvijā, bet aizbraukt tikai tādā gadījumā, ja redzēšu ļoti labas studiju iespējas. Nedēļu padzīvoju kopā ar Kanādas, Austrālijas un Amerikas latviešu jauniešiem vecumā ap 20 gadiem. Pārliecinājos, kādi viņi ir Latvijas patrioti, vēlas uz šejieni braukt pēc studijām, te veidot ģimeni un karjeru. Tas ir svarīgs iemesls aizdomāties, ka te, Latvijā, ir arī mana vieta. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
26

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
31

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
21

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
30

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
8
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi