Lai arī cik viena ziņa sliktāka un drūmāka par nākamo, jau var priecāties, ka šonedēļ ziemas vēl nebūšot. Tiesa, tā ir tikai tāda prognoze, bet vienalga patīkama. Lai gan… kā nu kuram, jo netrūkst tādu, kuri šo laiku izmanto, lai izdzīvotu depresiju, saules trūkumu, tumšā laika nomāktību un vēl citas ligas, kuras iedvesmo vēlais rudens. Latvija taču lepojas ar savu brīnišķīgo, neskarto dabu un visiem četriem gadalaikiem. Par to stāstām svešzemniekiem, tikko viņi sper kāju uz mūsu zemītes vai pat vēl tikai domā, ka varētu reiz te piestāt. Un, lūk, patlaban ir tas brīdis, kad rudens vēl nav aizgājis, bet ziema redzama pāri kalnam. “Šis laiks man saistās ar mieru. Vienalga, kaut vējš trako un lietus sitas rūtīs. Vēlā rudens krāsās un noskaņā ir miers,” nesen sacīja no radošām lietām tālu stāvošs vīrs. Tāds, kurš nemeklē vainas, iemeslus, kāpēc nedarīt, bet vienkārši dara. Šonedēļ ziema vēl nebūšot, bet tāpēc jau ikdienas problēmu vai kreņķu, ka valdība mums ne tāda, kādu gribētos, ka Valsts prezidents ko citādu pateicis, nebūs mazāk. Var visu neņemt galvā, var arī lēni jukt prātā, mēģinot izdzīvot katru vārdu, ko kāds teicis un kā tas ietekmēs nākotni. Tā vien šķiet, ka tikai latviešiem vārdi dzīve un grūti ir sinonīmi. Bet patiesībā jau dzīve ir viegla un skaista. Tāpat kā tā ziema, kas šonedēļ vēl nebūšot. Un tad ne gaidīts, ne saukts kādurīt uzsnigs sniegs. Nuja, tikai lai nav tāds, kāds bija novembra sākumā, kad smagumā lūza koki un ziemai nesagatavojušies šoferi stūrēja grāvjos. Tā pārsteigt nav godīgi. Vajag tā lēni. Bet ziema jau nāk. Lēni. Vispirms rudens nomaina krāsaino bildi aiz loga, pelēkā diena liek rimtāk steigt. Šis ir laiks, kuru vajag vienkārši izdzīvot. Bez kreņķiem, čīkstēšanas, vainas un nelaimju meklēšanas citos un sevī. Šonedēļ ziemas vēl nebūs. Vai nav labi! Sarmīte Feldmane
Komentāri