Kalendārā šodien rakstīts, ka vārdadienu svin Valentīns. Televīzijas programmā atkal ir “Titāniks”, tikpat neatņemama šīs dienas sastāvdaļa kā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Līgo svētkos vai “Vieglu garu” gadu mijā.
Runājot ar cilvēkiem, var pārliecināties, ka Valentīndiena tiek uztverta dažādi. Skeptiķu pusē vieni to sauc par mums svešiem svētkiem, nezin kāpēc norādot, ka tad jau labāk svinēt 8.martu, citi saka, ka tie ir tirgotāju izdomāti, daži norāda, lai svin jaunie, bet tad rodas jautājums – vai mīlestībai ir gadu ierobežojums, vai tā ir sveša vai mūsējā? Kāda “Druvas” lasītāja tā arī norādīja, ka tie ir svētki jauniešiem: “Manuprāt, tie nav svētki bērniem un veciem cilvēkiem, taču šīs sirsniņas aktuālas jau bērnudārzā un pirmajās klasītēs. Lai svin jaunieši, tie, kuriem 16,17 vai 18 gadi, lai puišiem šajā vecumā tā ir iespēja apliecināt meitenēm mazu uzmanību. Es nepretojos svētku svinēšanai, bet pretojos muļķībai.”
Ko lai dara, latviešiem ir niķis visu uzreiz iedalīt labajos un sliktajos, mūsējos un svešajos. Uz to norāda arī cēsniece Ineta, aicinot visu tvert vieglāk: “Diemžēl mēs pat svētkus izmantojam, lai par tiem ceptos. Sabiedrība sašķeļas gaišu, vieglu svētku dēļ, bet, manuprāt, šie svētki ir jauks iemesls, lai izrādītu uzmanību, lai uzšķiltu attiecību dzirkstelīti, lai mīļi pārsteigtu otru cilvēku, lai pateiktu, cik viņš svarīgs. Vai tad šādu dienu dzīvē var būt par daudz? Ikdiena ir tik strauja, rikšojam tajā rutīnā, aizmirstam tās jaukās, mīļās lietiņas, kas spēj izsist no tās, iepriecināt. Un tad ir labi, ja ir šāds datums, kad apstāties un padomāt, ka šodien var izdarīt ko labu un mīļu! Vai arī, ja ikdienā tās jūtas neizrādām, nedaudz kautrējamies to darīt, šī diena ir iespēja to izdarīt.
Galu galā, mīlestības taču nekad nav par daudz, un nav svarīgi, vai šī ir jauna vai veca tradīcija, galvenais, lai šī diena raisa pozitīvas emocijas. Svinēt mīlestības svētkus nav sliktākais veids, kā izturēties pret dzīvi – priecāties un mīlēt.”
Izskan arī apgalvojums, ka Valentīndiena ir pārvērtēta, ka daudz labāk, ja ziedi un dāvanas tiek pasniegtas tad, kad to vismazāk gaida. Valentīna dienā mīlestības apliecinājumi drīzāk uzskatāmi par pienākumu. Protams, nav vajadzīga kāda īpaša diena, lai uzdāvinātu mīļotajai sievietei ziedu, teiktu mīļus vārdus. Var tikai piekrist, bet jautājums, vai tie, kuri šādi apgalvo, tiešām arī regulāri iepriecina savas mīļotās, vai tas ir tikai arguments, lai pat Valentīna dienā neliktos ne zinis.
Cēsnieks Mārtiņš saka, ka neiebilst pret Valentīndienu un labprāt uzdāvina sievai kādu ziedu: “Var jau teikt, ka tie ir komerciāli svētki, bet nav jau uz to jāuzķeras. Veikalā taču var mierīgi paiet garām sirsniņu plauktam. Mans kolēģis teica, ka ir taču vienalga, kad sveikt, 14.februārī vai 8.martā, taču man liekas, ka ir kāda būtiska atšķirība. 8.marts ir diena, kad var sveikt kolēģes, paziņas, mammas, vecmāmiņas, bet Valentīna diena ir diena tikai diviem cilvēkiem. Un nevis īsziņās, telefona zvanos, bet tiekoties aci pret aci. Turklāt Sieviešu dienā jau sveicamo statusā ir tikai dāmas, bet Valentīndienā arī sievietes var iepriecināt savus mīļotos ar kādu dāvaniņu, pārsteigumu. Šie ir svētki, kuros iepriecināt vienam otru!”
Varbūt tieši šajā apgalvojumā – iepriecināt vienam otru – slēpjas Valentīndienas īstā būtība. Protams, ir arī otra – viegli draiskā – puse, ka šī ir visu mīlētāju diena, kad var sveikt katru, kurš iekritis sirdī, lai arī līdz tam neesam izrādījuši savas jūtas. Var teikt, ka šādos gadījumos Valentīndienai ir sava veida priekšrocība, proti, ka ikvienu sveicienu var pārvērst jokā un otrādi – joku nopietnībā. Teiksim, nevainīgs mīlas apliecinājums var pāraugt nopietnā bildinājumā.
Šī ir diena vieglumam, gaišumam un mīlestībai, ko pavadīt jau gaisā jūtamā pavasara gaidās, jo rīt jau atkal būs cita diena ar savu rutīnu. Bet, ja tiešām nav neviena, ko iepriecināt, katrs taču mīlam sevi, tad nu var arī sevi iepriecināt šajā dienā. Nopirkt sev labu vīnu, visgaršīgāko šokolādi, ieslēgt “Titāniku” un svinēt dzīvi un Mīlestību!
Komentāri