Pie debesīm dilstošs Mēness. Jāsteidz uzart zemi, novākt pēdējo ražu. Laukos sazaļojuši ziemāji, jo zemnieks domā par nākamo rudeni. Neviens cits viņa vietā to nedarīs. Mājas saimnieks vēsā vakarā iemet krāsnī malku, lai būtu silti. Pats sagādājis, tagad vējus un aukstumu var vērot pa logu. Ir gandarījums – pats darītājs un augļu guvējs.
Cik nav dzirdēts, ka privātīpašums ir svēts. Tikai jautājums – kuram? Īpašniekam vai viņa kaimiņam, kuram jārēķinās ar pušelnieka svētumu? Katrs domā par sevi, un kāda viņam daļa par otru. Bet tiem diviem pa vidu ir valsts, sabiedrība, kurai arī ir savas intereses un atbildība. It bieži dzīvē pats galvenais izrādās privātīpašnieks, kuram pieder svētums, bet tie pārējie tiek nolikti pie ratiem. Pēdējā laikā, kaut klusi, tiek atgādināts, ka sabiedrības labums tomēr ir svarīgāks par indivīda. Un tā nav kāda tiesību ierobežošana vai, pasarg Dievs, diskriminācija. Cilvēks taču dzīvo sabiedrībā, kaut tam pieder muižiņa, jāievēro valsts likumi un jārēķinās, lai ne tikai pašam, visiem dzīves labklājība celtos.
Šoruden ne tā kā agrākos gados vēlēšanas nebūs Pilnmēnesī. Vecais vēl dilst, bet Jaunais jau dod spēku. Līdzsvars, jo katrs nedaudz velk uz savu pusi un neviens nav vadošais. Ir ticējums, ka no mājas vēlu vakarā, pēc saules rieta, nevajag iznest atkritumus, jo tad nebūs naudas. Slikti vārdi, zākāšanās arī ir atkritumi. Kāpēc katru vakaru tie, saimnieku izmesti, caur TV ekrānu laužas dzīvokļos, mājās? Protams, var izslēgt TV un padomāt, cik valsts naudas izmaksājušas publiskās lamāšanās, apvainojumi, izstarotais negatīvisms. Viss sliktais arī taču tiek darīts tautas labā, tikai tā, lūk, nesaprot.
Pilnmēness laikā sabiedriskajā dzīvē dīvainību netrūka, radās karaļi un ķeizarienes, Baltie tēvi melnos zirgos un dižļaužu pēcteči, kuriem pietika spēka, bet pietrūka elpas un prāta, lai citiem izskaidrotu, ko darīs. Neko neizsakoši vārdi, solījumi, kurus patīkami dzirdēt, arī tagad skan aumaļām. Pār dažu tie nolīst gluži kā nesmukai meitai komplimenti no ciema smukākajiem čaļiem. Ir tik patīkami dzirdēt un negribas neticēt.
Mēnesim debesīs savs ceļš ejams. Cilvēkiem uz zemes savi darbi un savs ceļš.
Komentāri