Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Svētki ikdienā, un ikdiena svētkos

Iveta Rozentāle
15:43
30.12.2021
39

Piedzīvojam nedēļu, kas sāksies vienā gadā, bet beigsies jau citā. Tikko aizvadīti Ziemassvētki, kas gada tumšākajā laikā    ne tikai vēlējumos, bet arī dabā izcēlās ar savu gaišumu un skaistumu.

Daļa cilvēku vēlētos, lai svētki turpinātos vēl ilgāk, citi laimīgi, ka var atgriezties darbā, ierastajā ritmā. Jo svētki – tas ne vienmēr ir skaisti un gaiši. Ģimenēs, kurās nevalda saticība un sirsnība, reti kad ir iespējams uz svētku laiku saņemties un visiem būt laimīgiem un priecīgiem. To, kādi būs svētki, nosaka arī ikdienas dzīves ritums, tas, cik daudz svētkiem gatavojamies, vai to izdarām laikus, kādas ir mūsu attiecības ar tuviniekiem, ar kuriem kopā svinēsim svētkus, kādas domas paši domājam. Jo, ja viss ir slikti, tad grūti iedomāties, kā svētki varētu izdoties labi. Protams, svētku laiks, kas svinams ģimenes lokā, vēl spilgtāk izgaismo vientulības sajūtu tiem cilvēkiem, kuri ir vieni.

Cilvēki dzīvo ļoti dažādos apstākļos – kādam ir lielākas iespējas sagatavoties svētkiem, citiem papildu izdevumi rada tikai raizes. Tomēr ir tik aizkustinoši redzēt, ka šogad vēl vairāk nekā citus gadus cilvēki svētku sajūtu ieguva, darot labu citiem un iepriecinot apkārtējos. Un darīt labu vēlas gan bērni, gan pieaugušie. Mūsdienās bieži teic, ka nevajag dāvināt dāvanas, un, lai gan pati esmu par rūpīgi pārdomātām dāvanām, arī laiks, ko cilvēki velta, lai iepriecinātu otru, ir ļoti liela dāvana.

Arī es šogad vēlējos palīdzēt, bet ļoti ilgi tam nevarēju saņemties. Es vēlējos ziedot asinis, lai man nepazīstami cilvēki tās saņemtu viņiem visnepieciešamākajā brīdī. Jāatzīst,    kļūt par donoru mēģināju jau pirms vairākiem gadiem. Tā kā darbojos arī Dakteru Klaunu labdarības organizācijā, tad brīdī, kad mums kā organizācijas pārstāvjiem bija iespēja nodot asinis, arī es pieteicos. Tomēr man par lielām skumjām pēc mediķu izvērtējuma tajā reizē to nevarēju. Man vajadzēja vairākus gadus, lai mēģinātu vēlreiz, jo jāatzīst, sajūta, ka vēlies izdarīt labu, bet kādu kritēriju dēļ tam neatbilsti, nebūt nav iepriecinoša. Un līdzīgi, kā gatavojoties svētkiem, lai tie izdotos, arī es piedomāju pie visiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai šoreiz tomēr varētu būt asins donore. Un kāds prieks man bija, ka, jā, šoreiz to drīkstēju.

Medicīnas māsa, redzot manas lielās acis, gādīgi apvaicājās, vai daru to pirmo reizi un vai esmu nobijusies. Saņemot apstiprinošo atbildi, sirsnīgi nomierināja, ka viss būs kārtībā, kā arī uzsvēra, ja nejūtos labi, lai uzreiz dodu ziņu, nevis varonīgi ciešos, lai mediķi var uzreiz reaģēt. Viņa iekārtoja mani gandrīz guļus, lai ir maksimāli ērti, un viss varēja notikt.

Tajā dienā es biju godpilnais 99. cilvēks, kurš ziedoja asinis. Viena no daudzajiem. Bet pēc tam priecājos kā bērns, kurš dabūjis sen kārotu dāvanu, jo man izdevās! Turklāt tas nebija tik traki, kā biju iedomājusies, un mani apņēma brīnišķīgā labi padarīta darba sajūta! Rakstot par cilvēkiem, kuri dāvā prieku citiem, es redzu arī viņos to silto došanas prieku! Un patiesi, daloties tajā, kas mums ir,    gūstam paši un radam svētku sajūtu! Bet tās radīšanai nemaz nav nepieciešama īpaša svētku reize, tā var būt jebkura diena, padarot sev un vēl kādam parastu dienu par īpašu un atmiņā paliekošu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi