Jāņi un Pēteri aizgājuši. Līgots un svinēts uz nebēdu, tā piepildot brīvās dienas. Kā dažs teiktu par laikapstākļiem – pat pasūtīt tik labu neuzdrošinātos. Bet dzīvē viss kā parasti – kas vienam laime, citam… Un tā ar visu un vienmēr.
Pilsētnieki priecājas – saulīte ripo pa zemes virsu, ūdens upēs, ezeros silts, atliek vien baudīt vasaru. Laukos tīrumi sausi, zāle vairs neaug, dārzi izkaltuši, zemenes izžūst dobēs, toties labu labais siena laiks.
Jau pavasarī dabas speciālisti cēla trauksmi, ka Latvijā aizvien plašākās teritorijās parādījušies augu kaitēkļi – Spānijas kailgliemeži. Svešinieki atbraukuši kopā ar kādu skaistu puķi vai košumkrūmu. Kamēr dārzniece priecājas, cik brīnumskaists ir iegādātais augs, kā tas zied, tikmēr turpat blakus vairojas tā kaitnieki – atmodušies jaunā zemē. Tāpat uz Latviju savulaik atbrauca Kolorado vaboles.
Satraukums par Spānijas kailgliemežiem nu jau izskan no visas valsts. Tie mēģina ietikt pat Salaspils Botāniskajā dārzā. No rītiem un vakaros, ejot uz darbu un no darba, darbinieki lasa gliemežus, kas uzstājīgi mēģina iegūt jaunas teritorijas. “Varam saukt to par katastrofu, varam izvēlēties pieticīgākus terminus, bet tie būs zaudējumi dabīgajai augu valstij. Nu, protams, tur, kur katru gadu zemi uzar, tur tās nelaimes nebūs. Bet tas, kas skar piemājas saimniecības, piemājas dārzus, ilggadīgos stādījumus, ogulājus, ziemcietes – tur šī nelaime būs ļoti liela,” atzinis Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Ko darīt? Lasīt. Bet ja kaimiņš to nedara? Nekas prātīgs neiznāks. Par to liecina pieredze, kā izplatījušies invazīvie augi.
Visos laikos cilvēkiem gribējies to, kā pašiem nav. Un skaidrs taču, ka svešās zemēs puķes skaistākas, āboli sulīgāki un saldāki. Tā, krāšņojot puķu dobes un apstādījumus, savulaik Latvijā ieveda zeltslotiņas, puķu sprigani, vārpaino korinti, lupīnu… Tagad tie zaļo pļavās, mežos, upmalās, reti dārzos.
Latvijā ir aptuveni 630 savvaļā pārgājušas citzemju augu sugas. Tikai ap 20 no tām kļuvušas par invazīvām. Pārējās savvaļā pāriet tikai stādījumu tuvumā un nespēj izplatīties klimata dēļ. Svarīgi – klimata dēļ. Bet ar katru gadu arī Latvijā laiks kļūst aizvien siltāks, ziemas nav tik aukstas, lai mūsu videi nepiemērotais nosaltu.
Kad pasaule vaļā un sirds var tik daudz ko kārot un arī dabūt, acumirklīgas vēlmes ilgtermiņā var izrādīties bīstamas. Varam neatgriezeniski pazaudēt savu Latvijas dabu. Par kuru tik skaisti protam stāstīt, ar ko lepojamies.
Komentāri