Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Svecīšu vakaru noskaņai

Sarmīte Feldmane
10:25
27.09.2017
8

Rudens ienācis arī Latvijas kapsētās. Apbrīnojami koptās, cieņpilni iekārtotās. Ik nedēļu daudzās kapsētās ir Svecīšu vakari. Tradīcija, ko visi, kam vien kāds tuvinieks aizsaulē, cenšas ievērot.

Laukos un lielajās pilsētās šī tradīcija atšķiras. Laucinieki vēl pirms tumšā laika starp citiem darbiem steidz arī sakopt tuvinieku kapus. Kad sāksies drēgnais rudens, īsās dienas, slidenie ceļi, laika nebūs. Arī dzirdēts, ka kapsētas ziemā nevajag traucēt. Tad nu Svecīšu vakarā tuvajiem cilvēkiem varam teikt – līdz pavasa­-rim -, nogrābt lapas, puķes, nosegt kapu kopiņas ar skujām, lai priecīgāks skats.

Lauciniekiem tas viss pašsaprotami, skaidri. Pilsētās Svecīšu vakaru vietā vismaz līdz ar Atmodu atjaunojušās kristīgās tradīcijas. Evaņģēliski luteriskā baznīca aicina uz Mūžības svētdienu, ko atzīmē baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmās Adventes .To mēdz saukt arī par Svecīšu vakaru. Mirušo piemiņas diena par baznīcas tradīciju kļuva 1832.gadā, un tā tiek aprēķināta pēc Prūsijas parauga – baznīcas kalendāra pēdējā svētdienā. Turpretī katoļu baznīca jau kopš 10.gadsimta ik gadu mirušo piemiņu godina Visu dvēseļu dienā 2.novembrī.

“Sestdien ir Svecīšu vakars Drustu kapsētā, nākamajās citās Dzērbenes, Drustu un Raunas draudzes kapsētās. Svecīšu vakars ir reize, kad atcerēties tuviniekus, domāt par mūžīgo dzīvību, runāt par cilvēka dzīves jēgu, tās nozīmi,” pārdomās dalās Raunas, Drustu un Dzērbenes draudžu mācītājs Edijs Kalniņš.

Svecīšu vakarā tas īpašais, neikdienišķais, brīžam varbūt šķiet pat pārcilvēciskais, ir tumšā kapsētā degošās svecītes. Simtiem svecīšu izgaismo ēnas, radot ko mistisku. Kā pastāstīja vairāki kapsētu pārziņi, pēdējos gados gan Svecīšu vakaros uz dievkalpojumu sapulcējas aizvien mazāk cilvēku. “Katrā kapsētā ir savas, var teikt, tradīcijas. Ir kapi, kuros tuvinieki tieši dievkalpojuma laikā grābj lapas no kapu kopiņām. Ir kapsētas, kurās piederīgie sakopj dzimtas kapus, sadedz svecītes, tad dodas mājās, atgriežas, kad tumsa, lai priecātos par izgaismoto kapsētu,” pārdomās dalās Edijs Kalniņš un uzsver, ka Svecīšu vakars ir brīdis, kad atceras tuvos cilvēkus, kuri jau Mūžībā, tā sajūtot saikni starp paaudzēm.

Rudens vakars, pārdomas, atskats aizgājušajā un reizē cerības rītdienai. Tā bijis arī senlaikos. Latviešu tradīcijās vēls rudens allaž bijis Veļu laiks. Laiks, kad satiekas paaudzes un pasaules. Satiekas, lai godātu cita citu.

Ne reizi vien ārzemnieki brīnījušies par latviešu kapu kultūru, kas tiek uzturēta, kaut laiki mai­nās. Dzimtu kapi tiek kopti kā daiļdārzi. Un vēl izbrīnī gan Kapu svētki, gan Svecīšu vakari, jo tā ir kolektīva savējo pieminēšana. Aiziet uz kapsētu, nolikt kāda mīļa cilvēka atdusas vietā svecīti, noskaitīt lūgšanu, pastāvēt brīdi, padomāt – tas nav nekas neparasts. Taču satikties kapsētā visam pagastam, braukt noteiktā dienā uz kapiem otrā Latvijas malā, jo tur ir Svecīšu vakars vai Kapu svētki, to var izprast tikai latvietis. Tā ir izjūta – tā vienkārši ir jādara, jo tā darīja mūsu vecāki, vecvecāki un viņu senči. Izjūtu, kas pārtapusi tradīcijā, kura saliedē tautu, nevar izstāstīt svešiniekam, nevar prasīt, lai kāds to saprot.

Uguns cilvēkus piesaista. Naktī, tumsā kapsētā tā kliedē izbailes. Vairs nejūtamies tik vāji, jo ir kāds spēks mūžībā, kas neļauj skatīties uz kurpju purngaliem, bet liek pacelt galvu, ieraudzīt mākoņus.

Svecīšu liesmas cīnās ar vēju, lietu un tumsu… Daudzas neiztur, nodziest, bet vēl vairāk deg līdz rītam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
20

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
26

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
26

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
31

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
22

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
34

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
33
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
49
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi