Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Svecīšu vakaru noskaņai

Sarmīte Feldmane
10:25
27.09.2017
13

Rudens ienācis arī Latvijas kapsētās. Apbrīnojami koptās, cieņpilni iekārtotās. Ik nedēļu daudzās kapsētās ir Svecīšu vakari. Tradīcija, ko visi, kam vien kāds tuvinieks aizsaulē, cenšas ievērot.

Laukos un lielajās pilsētās šī tradīcija atšķiras. Laucinieki vēl pirms tumšā laika starp citiem darbiem steidz arī sakopt tuvinieku kapus. Kad sāksies drēgnais rudens, īsās dienas, slidenie ceļi, laika nebūs. Arī dzirdēts, ka kapsētas ziemā nevajag traucēt. Tad nu Svecīšu vakarā tuvajiem cilvēkiem varam teikt – līdz pavasa­-rim -, nogrābt lapas, puķes, nosegt kapu kopiņas ar skujām, lai priecīgāks skats.

Lauciniekiem tas viss pašsaprotami, skaidri. Pilsētās Svecīšu vakaru vietā vismaz līdz ar Atmodu atjaunojušās kristīgās tradīcijas. Evaņģēliski luteriskā baznīca aicina uz Mūžības svētdienu, ko atzīmē baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmās Adventes .To mēdz saukt arī par Svecīšu vakaru. Mirušo piemiņas diena par baznīcas tradīciju kļuva 1832.gadā, un tā tiek aprēķināta pēc Prūsijas parauga – baznīcas kalendāra pēdējā svētdienā. Turpretī katoļu baznīca jau kopš 10.gadsimta ik gadu mirušo piemiņu godina Visu dvēseļu dienā 2.novembrī.

“Sestdien ir Svecīšu vakars Drustu kapsētā, nākamajās citās Dzērbenes, Drustu un Raunas draudzes kapsētās. Svecīšu vakars ir reize, kad atcerēties tuviniekus, domāt par mūžīgo dzīvību, runāt par cilvēka dzīves jēgu, tās nozīmi,” pārdomās dalās Raunas, Drustu un Dzērbenes draudžu mācītājs Edijs Kalniņš.

Svecīšu vakarā tas īpašais, neikdienišķais, brīžam varbūt šķiet pat pārcilvēciskais, ir tumšā kapsētā degošās svecītes. Simtiem svecīšu izgaismo ēnas, radot ko mistisku. Kā pastāstīja vairāki kapsētu pārziņi, pēdējos gados gan Svecīšu vakaros uz dievkalpojumu sapulcējas aizvien mazāk cilvēku. “Katrā kapsētā ir savas, var teikt, tradīcijas. Ir kapi, kuros tuvinieki tieši dievkalpojuma laikā grābj lapas no kapu kopiņām. Ir kapsētas, kurās piederīgie sakopj dzimtas kapus, sadedz svecītes, tad dodas mājās, atgriežas, kad tumsa, lai priecātos par izgaismoto kapsētu,” pārdomās dalās Edijs Kalniņš un uzsver, ka Svecīšu vakars ir brīdis, kad atceras tuvos cilvēkus, kuri jau Mūžībā, tā sajūtot saikni starp paaudzēm.

Rudens vakars, pārdomas, atskats aizgājušajā un reizē cerības rītdienai. Tā bijis arī senlaikos. Latviešu tradīcijās vēls rudens allaž bijis Veļu laiks. Laiks, kad satiekas paaudzes un pasaules. Satiekas, lai godātu cita citu.

Ne reizi vien ārzemnieki brīnījušies par latviešu kapu kultūru, kas tiek uzturēta, kaut laiki mai­nās. Dzimtu kapi tiek kopti kā daiļdārzi. Un vēl izbrīnī gan Kapu svētki, gan Svecīšu vakari, jo tā ir kolektīva savējo pieminēšana. Aiziet uz kapsētu, nolikt kāda mīļa cilvēka atdusas vietā svecīti, noskaitīt lūgšanu, pastāvēt brīdi, padomāt – tas nav nekas neparasts. Taču satikties kapsētā visam pagastam, braukt noteiktā dienā uz kapiem otrā Latvijas malā, jo tur ir Svecīšu vakars vai Kapu svētki, to var izprast tikai latvietis. Tā ir izjūta – tā vienkārši ir jādara, jo tā darīja mūsu vecāki, vecvecāki un viņu senči. Izjūtu, kas pārtapusi tradīcijā, kura saliedē tautu, nevar izstāstīt svešiniekam, nevar prasīt, lai kāds to saprot.

Uguns cilvēkus piesaista. Naktī, tumsā kapsētā tā kliedē izbailes. Vairs nejūtamies tik vāji, jo ir kāds spēks mūžībā, kas neļauj skatīties uz kurpju purngaliem, bet liek pacelt galvu, ieraudzīt mākoņus.

Svecīšu liesmas cīnās ar vēju, lietu un tumsu… Daudzas neiztur, nodziest, bet vēl vairāk deg līdz rītam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi