Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Svecīšu vakaru noskaņai

Sarmīte Feldmane
10:25
27.09.2017
71

Rudens ienācis arī Latvijas kapsētās. Apbrīnojami koptās, cieņpilni iekārtotās. Ik nedēļu daudzās kapsētās ir Svecīšu vakari. Tradīcija, ko visi, kam vien kāds tuvinieks aizsaulē, cenšas ievērot.

Laukos un lielajās pilsētās šī tradīcija atšķiras. Laucinieki vēl pirms tumšā laika starp citiem darbiem steidz arī sakopt tuvinieku kapus. Kad sāksies drēgnais rudens, īsās dienas, slidenie ceļi, laika nebūs. Arī dzirdēts, ka kapsētas ziemā nevajag traucēt. Tad nu Svecīšu vakarā tuvajiem cilvēkiem varam teikt – līdz pavasa­-rim -, nogrābt lapas, puķes, nosegt kapu kopiņas ar skujām, lai priecīgāks skats.

Lauciniekiem tas viss pašsaprotami, skaidri. Pilsētās Svecīšu vakaru vietā vismaz līdz ar Atmodu atjaunojušās kristīgās tradīcijas. Evaņģēliski luteriskā baznīca aicina uz Mūžības svētdienu, ko atzīmē baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmās Adventes .To mēdz saukt arī par Svecīšu vakaru. Mirušo piemiņas diena par baznīcas tradīciju kļuva 1832.gadā, un tā tiek aprēķināta pēc Prūsijas parauga – baznīcas kalendāra pēdējā svētdienā. Turpretī katoļu baznīca jau kopš 10.gadsimta ik gadu mirušo piemiņu godina Visu dvēseļu dienā 2.novembrī.

“Sestdien ir Svecīšu vakars Drustu kapsētā, nākamajās citās Dzērbenes, Drustu un Raunas draudzes kapsētās. Svecīšu vakars ir reize, kad atcerēties tuviniekus, domāt par mūžīgo dzīvību, runāt par cilvēka dzīves jēgu, tās nozīmi,” pārdomās dalās Raunas, Drustu un Dzērbenes draudžu mācītājs Edijs Kalniņš.

Svecīšu vakarā tas īpašais, neikdienišķais, brīžam varbūt šķiet pat pārcilvēciskais, ir tumšā kapsētā degošās svecītes. Simtiem svecīšu izgaismo ēnas, radot ko mistisku. Kā pastāstīja vairāki kapsētu pārziņi, pēdējos gados gan Svecīšu vakaros uz dievkalpojumu sapulcējas aizvien mazāk cilvēku. “Katrā kapsētā ir savas, var teikt, tradīcijas. Ir kapi, kuros tuvinieki tieši dievkalpojuma laikā grābj lapas no kapu kopiņām. Ir kapsētas, kurās piederīgie sakopj dzimtas kapus, sadedz svecītes, tad dodas mājās, atgriežas, kad tumsa, lai priecātos par izgaismoto kapsētu,” pārdomās dalās Edijs Kalniņš un uzsver, ka Svecīšu vakars ir brīdis, kad atceras tuvos cilvēkus, kuri jau Mūžībā, tā sajūtot saikni starp paaudzēm.

Rudens vakars, pārdomas, atskats aizgājušajā un reizē cerības rītdienai. Tā bijis arī senlaikos. Latviešu tradīcijās vēls rudens allaž bijis Veļu laiks. Laiks, kad satiekas paaudzes un pasaules. Satiekas, lai godātu cita citu.

Ne reizi vien ārzemnieki brīnījušies par latviešu kapu kultūru, kas tiek uzturēta, kaut laiki mai­nās. Dzimtu kapi tiek kopti kā daiļdārzi. Un vēl izbrīnī gan Kapu svētki, gan Svecīšu vakari, jo tā ir kolektīva savējo pieminēšana. Aiziet uz kapsētu, nolikt kāda mīļa cilvēka atdusas vietā svecīti, noskaitīt lūgšanu, pastāvēt brīdi, padomāt – tas nav nekas neparasts. Taču satikties kapsētā visam pagastam, braukt noteiktā dienā uz kapiem otrā Latvijas malā, jo tur ir Svecīšu vakars vai Kapu svētki, to var izprast tikai latvietis. Tā ir izjūta – tā vienkārši ir jādara, jo tā darīja mūsu vecāki, vecvecāki un viņu senči. Izjūtu, kas pārtapusi tradīcijā, kura saliedē tautu, nevar izstāstīt svešiniekam, nevar prasīt, lai kāds to saprot.

Uguns cilvēkus piesaista. Naktī, tumsā kapsētā tā kliedē izbailes. Vairs nejūtamies tik vāji, jo ir kāds spēks mūžībā, kas neļauj skatīties uz kurpju purngaliem, bet liek pacelt galvu, ieraudzīt mākoņus.

Svecīšu liesmas cīnās ar vēju, lietu un tumsu… Daudzas neiztur, nodziest, bet vēl vairāk deg līdz rītam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
543
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
27

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
43

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
31

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
40

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi