Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Strīdi un reformas

Druva
13:30
18.03.2015
9

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ieilgušās nebūšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vēlas risināt, mēģinot tikt vaļā no biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka, tomēr lielākas izredzes panākt ilgtermiņa uzlabojumus ir, ja šī iestāde tiks reformēta.

Premjerministre Laimdota Straujuma par KNAB vadītāja darbu ir izteikusi neapmierinātību, taču ar to vien nepietiek, lai J. Streļčenoku no amata varētu atcelt. Lai to izdarītu, ir nepieciešama Saeimas vairākuma piekrišana, taču pārliecinošs atbalsts tādai idejai no citu partiju pārstāvju puses patlaban neizskan. Tad nu ir jāliek lietā dažādi palīglīdzekļi – tai skaitā tiek veidotas vērtēšanas komisijas un piesaistīti eksperti. J. Streļčenoka darbība jau iepriekš ir dažnedažādi vētīta, taču līdz šim viņš vērtējumu kaut kā ir izturējis. Piemēram, 2013. gadā komisija Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadībā J. Streļčenoka darbu novērtēja ar trīs ballēm no piecām, kas nozīmē: par labu vadītāju J. Streļčenoku saukt nevar, taču nav arī izdarīts nekas tāds, lai būtu nepārprotams iemesls viņu atlaist. Taču nesaskaņas iestādē kopš tā laika nav rimušas, tāpēc arī KNAB priekšnieka vērtēšana un ekspertu uzklausīšana turpinās.

Savukārt pagājušajā nedēļā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs, kurš pats ir bijušais KNAB priekšnieks, pavēstīja, ka komisija KNAB darbību 2014. gadā vērtē pat atzinīgi, jo visās darbības jomās esot uzlabojumi – birojs uzliek sodus par pārkāpumiem, veiksmīgi iegūst informāciju no valsts iedzīvotājiem, sniedz atzinumus par valsts un pašvaldības iestāžu gatavotajiem tiesību aktu projektiem. Jāteic gan, ka uz biroja nebūšanu fona šī cildinošā informācija izskatījās jau mazliet komiski. Galu galā, ne jau šāda vispārējā statistika par uzlikto sodu un sniegto konsultāciju skaitu ir galvenais KNAB efektivitātes kritērijs. Vairums šo lietu tomēr ir saistītas ar relatīvi neliela apmēra pārkāpumiem, taču diez vai daudzi var apgalvot, ka lielā korupcija Latvijā jau ir pavisam atstāta pagātnē. Taču tāda iekšējā rīvēšanās, kāda vērojama iestādē, diez vai uzlabo biroja rīcības spēju lielāku un sarežģītāku lietu šķetināšanā.

Par KNAB vadības savdabīgo pieeju liecināja arī vēršanās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar sūdzību par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbu. Proti, KNAB uzskata, ka šie mediji tiražē tendenciozu un aplamu informāciju par norisēm birojā, uzturot “mītu” par iekšējo konfliktu. Lai to pamatotu, KNAB ir sagatavojis dokumentu, kurā izpētīti Latvijas sabiedrisko mediju pēdējos gados veidoti vairāk nekā 180 materiāli, par kuru saturu iestādei ir iebildes. Citiem vārdiem – tā vietā, lai izdomātu, kā efektīvāk izplatīt informāciju par savu darbu un sasniegumiem un veidotu labas attiecības ar medijiem, birojs cer, ka labvēlību pret sevi var izpelnīties šādā, administratīvā, ceļā.

Par notiekošo KNAB iekšienē un tā vadītāju medijos Latvijā ir vērojamas atšķirīgas nostājas – gan tādas, kurās J. Streļčenoks tiek atbalstīts, gan tādas, kurās viņš tiek kritizēts. Protams, arī šinī tēmā mēdz parādīties pašu mediju politiskās simpātijas, kas, grozies kā gribi, ir neizbēgams mediju darba blakusefekts. Taču, ja KNAB priekšniekam šķiet, ka pārāk daudzi ietekmīgākie mediji ir netaisni nostājušies pret viņu, tad tā pirmām kārtām ir viņa paša vaina – viņš zaudē šajā politiskās cīņas frontē un nav mācējis novērst sevis apspēlēšanu. Mediju saturs šajā gadījumā ir tikai aisberga redzamā daļa – tas ilustrē valdošo politisko fonu.

Taču rezultāts ir tāds, ka nebūšanas KNAB darbā ieilgst. Tādu pārkāpumu, uz kuru pamata rosināt J. Streļčenoka atbrīvošanu no amata un kuru nozīmīgumam piekristu arī vairums Saeimas deputātu, līdz šim īsti nav bijis. Tanī pašā laikā biroja vadītājam papildus tiešajiem pienākumiem jātērē biroja resursi, lai tiesātos ar priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi un citiem darbiniekiem un karotu ar sev netīkamajiem medijiem. Gan jau šāds KNAB kādam nāk par labu, bet valstij kopumā – diez vai.

Pat ja ar dažādām komisijām un atzinumiem premjerministrei tomēr beigās izdotos panākt, ka J. Streļčenoks no amata tiek atcelts, nav pamata uzskatīt, ka tas atrisinātu problēmu. Kopš izveides šinī iestādē priekšnieki ir mainījušies pietiekami bieži, lai ar visai lielu pārliecību varētu minēt, ka ne jau priekšniekā ir lielākā problēma. Iestādes neatkarīgais statuss to nepasargā no iekļūšanas dažādo politisko strāvojumu interešu lokos, politisko spēku vienprātības trūkums par to, ko darīt pašreizējā situācijā, tikai apliecina, cik šīs intereses ir atšķirīgas.

Šinī situācijā L. Straujumas iecere apkopot idejas par KNAB reformēšanu izklausās pat cerīga. Protams, kamēr nav izskanējuši konkrēti priekšlikumi, iespējamos iznākumus ir grūti vērtēt. Taču viens jau tagad ir skaidrs – gluži kā 2002. gadā tika panākta politiska vienošanās, ka tāds KNAB ir izveidojams, arī tagad ir nepieciešama līdzīga vienošanās par to, kādam tam būtu jābūt turpmāk. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
27

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi