Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Strīdi un reformas

Druva
13:30
18.03.2015
9

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ieilgušās nebūšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vēlas risināt, mēģinot tikt vaļā no biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka, tomēr lielākas izredzes panākt ilgtermiņa uzlabojumus ir, ja šī iestāde tiks reformēta.

Premjerministre Laimdota Straujuma par KNAB vadītāja darbu ir izteikusi neapmierinātību, taču ar to vien nepietiek, lai J. Streļčenoku no amata varētu atcelt. Lai to izdarītu, ir nepieciešama Saeimas vairākuma piekrišana, taču pārliecinošs atbalsts tādai idejai no citu partiju pārstāvju puses patlaban neizskan. Tad nu ir jāliek lietā dažādi palīglīdzekļi – tai skaitā tiek veidotas vērtēšanas komisijas un piesaistīti eksperti. J. Streļčenoka darbība jau iepriekš ir dažnedažādi vētīta, taču līdz šim viņš vērtējumu kaut kā ir izturējis. Piemēram, 2013. gadā komisija Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadībā J. Streļčenoka darbu novērtēja ar trīs ballēm no piecām, kas nozīmē: par labu vadītāju J. Streļčenoku saukt nevar, taču nav arī izdarīts nekas tāds, lai būtu nepārprotams iemesls viņu atlaist. Taču nesaskaņas iestādē kopš tā laika nav rimušas, tāpēc arī KNAB priekšnieka vērtēšana un ekspertu uzklausīšana turpinās.

Savukārt pagājušajā nedēļā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs, kurš pats ir bijušais KNAB priekšnieks, pavēstīja, ka komisija KNAB darbību 2014. gadā vērtē pat atzinīgi, jo visās darbības jomās esot uzlabojumi – birojs uzliek sodus par pārkāpumiem, veiksmīgi iegūst informāciju no valsts iedzīvotājiem, sniedz atzinumus par valsts un pašvaldības iestāžu gatavotajiem tiesību aktu projektiem. Jāteic gan, ka uz biroja nebūšanu fona šī cildinošā informācija izskatījās jau mazliet komiski. Galu galā, ne jau šāda vispārējā statistika par uzlikto sodu un sniegto konsultāciju skaitu ir galvenais KNAB efektivitātes kritērijs. Vairums šo lietu tomēr ir saistītas ar relatīvi neliela apmēra pārkāpumiem, taču diez vai daudzi var apgalvot, ka lielā korupcija Latvijā jau ir pavisam atstāta pagātnē. Taču tāda iekšējā rīvēšanās, kāda vērojama iestādē, diez vai uzlabo biroja rīcības spēju lielāku un sarežģītāku lietu šķetināšanā.

Par KNAB vadības savdabīgo pieeju liecināja arī vēršanās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar sūdzību par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbu. Proti, KNAB uzskata, ka šie mediji tiražē tendenciozu un aplamu informāciju par norisēm birojā, uzturot “mītu” par iekšējo konfliktu. Lai to pamatotu, KNAB ir sagatavojis dokumentu, kurā izpētīti Latvijas sabiedrisko mediju pēdējos gados veidoti vairāk nekā 180 materiāli, par kuru saturu iestādei ir iebildes. Citiem vārdiem – tā vietā, lai izdomātu, kā efektīvāk izplatīt informāciju par savu darbu un sasniegumiem un veidotu labas attiecības ar medijiem, birojs cer, ka labvēlību pret sevi var izpelnīties šādā, administratīvā, ceļā.

Par notiekošo KNAB iekšienē un tā vadītāju medijos Latvijā ir vērojamas atšķirīgas nostājas – gan tādas, kurās J. Streļčenoks tiek atbalstīts, gan tādas, kurās viņš tiek kritizēts. Protams, arī šinī tēmā mēdz parādīties pašu mediju politiskās simpātijas, kas, grozies kā gribi, ir neizbēgams mediju darba blakusefekts. Taču, ja KNAB priekšniekam šķiet, ka pārāk daudzi ietekmīgākie mediji ir netaisni nostājušies pret viņu, tad tā pirmām kārtām ir viņa paša vaina – viņš zaudē šajā politiskās cīņas frontē un nav mācējis novērst sevis apspēlēšanu. Mediju saturs šajā gadījumā ir tikai aisberga redzamā daļa – tas ilustrē valdošo politisko fonu.

Taču rezultāts ir tāds, ka nebūšanas KNAB darbā ieilgst. Tādu pārkāpumu, uz kuru pamata rosināt J. Streļčenoka atbrīvošanu no amata un kuru nozīmīgumam piekristu arī vairums Saeimas deputātu, līdz šim īsti nav bijis. Tanī pašā laikā biroja vadītājam papildus tiešajiem pienākumiem jātērē biroja resursi, lai tiesātos ar priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi un citiem darbiniekiem un karotu ar sev netīkamajiem medijiem. Gan jau šāds KNAB kādam nāk par labu, bet valstij kopumā – diez vai.

Pat ja ar dažādām komisijām un atzinumiem premjerministrei tomēr beigās izdotos panākt, ka J. Streļčenoks no amata tiek atcelts, nav pamata uzskatīt, ka tas atrisinātu problēmu. Kopš izveides šinī iestādē priekšnieki ir mainījušies pietiekami bieži, lai ar visai lielu pārliecību varētu minēt, ka ne jau priekšniekā ir lielākā problēma. Iestādes neatkarīgais statuss to nepasargā no iekļūšanas dažādo politisko strāvojumu interešu lokos, politisko spēku vienprātības trūkums par to, ko darīt pašreizējā situācijā, tikai apliecina, cik šīs intereses ir atšķirīgas.

Šinī situācijā L. Straujumas iecere apkopot idejas par KNAB reformēšanu izklausās pat cerīga. Protams, kamēr nav izskanējuši konkrēti priekšlikumi, iespējamos iznākumus ir grūti vērtēt. Taču viens jau tagad ir skaidrs – gluži kā 2002. gadā tika panākta politiska vienošanās, ka tāds KNAB ir izveidojams, arī tagad ir nepieciešama līdzīga vienošanās par to, kādam tam būtu jābūt turpmāk. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
301
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
40

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
28

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
4
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi