Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Strādājošie ārzemēs – guvumi un zaudējumi

Druva
00:00
03.11.2006
7

, Latvijas Bankas preses sekretārs

Viens no jautājumiem, kas ir svarīgs ikvienam – iespēja strādāt un pelnīt, tātad labklājības pamats. Tā bija arī viena no pamattēmām Latvijas Bankas organizētajā tautsaimniecības konferencē ”Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas”, kur tika apkopoti daudzu pētījumu rezultāti un dažādi viedokļi. Plašu diskusiju izraisīja tēma par strādājošo emigrāciju uz ārzemēm. Konferencē tika skarti daudzi aspekti, bet šoreiz – tikai daži analītiķu secinājumi un prognozes.

Pētījumi rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata – tas, ka cilvēki no Latvijas brauc strādāt uz citām valstīm, ir labs un atbalstāms process. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šīgada pirmajā pusgadā no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji veido jau apmēram 2.7 procentus no iedzīvotājiem 15 – 74 gadu vecumā. Un starptautiskā pieredze liecina, ka migrācija parasti attīstās viļņveidīgi. Tikko rodas jauni emigrācijas motīvi, atkal daļa cilvēku dodas uz ārvalstīm. Latvijā šo tendenci jau izjūtam.

Vai Latvijai darbaspēka emigrācija tiešām ir ieguvums, vai zaudējums? Ģimenes, kas saņem naudiņu no Īrijā, Anglijā, Zviedrijā vai kur citur strādājošajiem radiniekiem, protams, izjūt finansiālo atbalstu. Bet ar Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību kopumā tas nav tik vienkārši.

Ja iedzīvotāji, kuri strādājuši vai arī var tikt nodarbināti šeit, tomēr dodas strādāt uz ārvalstīm, tas Latvijā samazina darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Un samazinās arī preču un pakalpojumu apjoms, ko varētu saražot, ja šie cilvēki paliktu un strādātu Latvijā.

Jau tagad izjūtam, ka vairākās tautsaimniecības nozarēs trūkst strādājošo. Visvairāk – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Visās minētajās nozarēs pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem šīgada 2. ceturksnī bija pieaudzis vairāk nekā par 100 procentiem gada laikā. Skaitļi rāda, ka lauksaimniecības un zivsaimniecības profesijās brīvo darba vietu īpatsvars pēdējos trīs gados bijis visai stabils, bet bezdarbs 2005. gada laikā šajās nozarēs būtiski samazinājās. Tas varētu liecināt par to, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā šo profesiju pārstāvji aktīvi izmanto iespēju strādāt ārvalstīs.

Savukārt, ja jau strādājošo trūkst, uzņēmuma darbinieki var un arī pieprasa algas pieaugumu, un uzņēmējam nākas rēķināties ar šo spiedienu. Rezultātā algas aug straujāk nekā produktivitāte – darbinieka atdeve nav kāpusi, uzņēmums vairāk un labāk nav sācis ražot, bet algas jāceļ, jo darbinieki ir deficīts. Uzņēmējam pieaugošās izmaksas ir jāiekļauj cenā. Preces un pakalpojumi kļūst dārgāki, un uzņēmēji zaudē konkurencē ar ārzemēs saražoto. Tātad iegūtās lielākās algas labums var būt īslaicīgs, jo uzņēmums šo nastu ilgi nevar panest.

Ja runā par naudu, ko ārzemēs strādājošie pārskaita saviem radiniekiem, tad kopumā šie līdzekļi, it īpaši pēc iestāšanās ES, ir jūtami palielinājušies – 2006. gada pirmajā pusgadā sasniedza gandrīz 2% no IKP. Arī šajā ziņā atbilde – vai tas ieguvums, vai ne – nav tik vienkārša. Pirmkārt, ja aizbraukušie strādātu Latvijā, viņi nodrošinātu ienākumus darba devējam un nodokļus – valstij. Otrkārt, nauda, ko šeit saņem radinieki, tiek tērēta. Palielinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Tas kopā ar aizbraukušā darbaspēka dēļ samazinātajām ražošanas iespējām veicina strauju cenu kāpumu jeb inflāciju. Un ar to nu gan nākas rēķināties ikvienam, kas dzīvo un strādā Latvijā.

Nevar arī tik droši prognozēt, cik ilgi tiks saņemti pārvedumi no ārvalstīs strādājošajiem. Starptautiskā pieredze rāda, ka aizbraukušo cilvēku saites ar mājas valsti pakāpeniski zūd un mazinās arī pārskaitītā ienākumu daļa. Turklāt emigrācija rada arī sociālās sekas: piemēram, aizbraucot gados jaunākiem cilvēkiem, var rasties būtisks slogs valsts pensiju sistēmai, var pastiprināties dažādi sociālie riski, piemēram, izjūk ģimenes, bērni, vienam vai abiem vecākiem dodoties strādāt uz ārzemēm, tiek atstāti radu vai paziņu uzraudzībā…

Kopumā pētījumi rāda, ka darbaspēka emigrācijas sekas var visai nozīmīgi ietekmēt tautsaimniecību, un acīm redzot politikas veidotājiem šie procesi būs ātri un nopietni jāapsver, formulējot un realizējot Latvijas ekonomisko politiku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
23

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
13

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi