Vēl nepilnas divas nedēļas jāpacieš solījumi, ar ko mūs apber bagātākās partijas. Ja tajos ieklausās, sanāk, ka gandrīz viss labais Latvijā noticis, pateicoties vienam cilvēkam, kurš tik daudz darījis un darīs vēl vairāk. Ja vien tiks par premjeru. Tas nekas, ka tikai vidējā izglītība – Industriālajā tehnikumā iegūta štanču un presformu ražošanas specialitāte. Bet redzams, ka tā noderējusi, jo allaž tiek “štancētas” vienas un tās pašas reklāmas, un īsi pirms vēlēšanām pamatīgi tiek “presēti” vēlētāji, lai partija tomēr iekļūtu parlamentā.
Jā, solījumi un partiju īsās programmas jau tiek rakstītas, bet aktuāls ir jautājums, cik no solītā tiek pildīts. Arī uz dažām iepriekšējām vēlēšanām tika solīts gandrīz tas pats, bet rezultātu kaut kā tomēr nav. Jo, kad partijas līderi tikuši parlamentā, vienmēr ir atrunas, ka vieniem spēciņš par īsu, lai kaut ko mainītu. Bet visas partijas taču ir par Latvijas izaugsmi, attīstību, labu izglītību, veselības aprūpi, draudzīgu nodokļu politiku un tā tālāk. Tad kāpēc kaut viena joma šo gadu laikā nav sakārtota, ja reiz visi ir par to?
Acīmredzot taisnība bija Einaram Repšem, kurš skaidrā tekstā atzina – nu kā var nesolīt! Tāpēc vēlētājiem varbūt ir vērts palasīt arī pie varas esošo partiju programmas, ko tās rakstījušas uz iepriekšējām vēlēšanām, un tad paskatīties, kāpēc viss tā arī palicis uz papīra. Piemēram, solījums samazināt birokrātiju valsts pārvaldē, atkārtojas no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet birokrātijas vezums joprojām ir ļoti liels un smags. Rodas jautājums – nevaram vai negribam? Un tā jebkurā jomā solījumi atkārtojas ik pa četriem gadiem. Programmu veidotājiem labi, nav jādomā nekas jauns, tos pašus solījumus pārraksta citiem vārdiem un – uz priekšu.
Saeimu esam atlaiduši, tagad priekšā daudz grūtāks uzdevums – ievēlēt jauno, kas būtu darba spējīgāka un uzticību izraisoša. Bet no otras puses, latviešiem jau patīk ievēlēt parlamentu, lai jau nākamajā dienā konstatētu, ka atkal nekad labs nav gaidāms. Pētījuma vērts nācijas paradums. Jānis Gabrāns
Komentāri