Mājas, darbs, sabiedriskā dzīve, ikreiz blakus un apkārt dažādi cilvēki, kuri dod dažādas emocijas – tā visa nav jau vairāk nekā gadu. Cilvēks nogurst ne tikai no darba un svētkiem, kas izsmeļ spēkus, bet kā sociāla būtne arī no kontakta trūkuma ar citiem, iespējas justies brīvam, darīt to, kas patīk, būt tur, kur jūties labi. Māja, dators un 24 stundas apkārt tikai ģimene. Saruna ar kolēģiem ekrānā vai ātri uzrakstītās, formālās īsziņās. Viss nomāc, tā vien šķiet, ka tas, kas apkārt, kā neredzama viela izsūc dzīvesprieku. Gurdenums nemanot vien kļūst par ikdienas pašsajūtas izpausmi.
Nepierastas sajūtas biedē, mulsina, nedod mieru. To rāda arī aptaujas par iedzīvotāju nogurumu, kas palielinās. Janvārī, analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, aptaujā secināts, ka vidēju “Covid-19” nogurumu – no piecām līdz septiņām ballēm desmit baļļu skalā – izjūt 29% respondentu, savukārt ar nelielu “Covid-19” nogurumu saskaras 28% respondentu, bet izteikti spēcīgu nogurumu no “Covid-19” izjūt 42% Latvijas iedzīvotāju.
Pēdējā aptauja, kas veikta šomēnes, uzrāda, ka izteikti spēcīgu nogurumu no “Covid-19” izjūt 48% Latvijas iedzīvotāju, desmit baļļu skalā to vērtējot no astoņi līdz desmit. Ļoti augsts nogurums saglabājas jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 58% respondentu. Savukārt vidēju “Covid-19” nogurumu – no piecām līdz septiņām ballēm – izjūt 28% respondentu, bet ar nelielu (no 1 līdz 4 ballēm) saskaras 24% respondentu.
Salīdzinot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka spēcīgāku nogurumu izjūt sievietes. Kopumā 54% aptaujāto sieviešu sniedza atbildi, ka izjūt izteikti spēcīgu (no 8 līdz 10 ballēm) nogurumu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 42%. Visvairāk no “Covid-19” noguruši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (58%), bet vismazākais nogurums ir vecāka gadagājuma cilvēkiem – 32% respondentu vecumā no 55 līdz 74 gadiem snieguši atbildi, ka izjūt spēcīgu “Covid-19” nogurumu.
Protams, katrā neierastā dzīves situācijā katrs reaģē un rīkojas citādi, tās uz katru atstāj citu ietekmi. Un palīdzēt lielākoties var tikai katrs pats sev. Aptauja arī rāda, ka, lai tiktu galā ar “Covid-19” izraisīto nogurumu, satraukumu un negatīvajām emocijām, 49,9% pandēmijas laikā pievērsušies seriāliem un filmām, 48,3% biežāk uzturas svaigā gaisā, 38,1% regulāri sazinās ar ģimeni un draugiem, 33,8% klausās mūziku, 28,7% lasa grāmatas, 22,1% iespēju robežās apceļo Latviju, 20,6% apgūst jaunas prasmes un vaļaspriekus, savukārt 18,5% mēģina biežāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ierobežojumi paver robežas, kuras dažādu iemeslu dēļ paši esam uzslējuši.
Pavasaris, lai cik tas draņķīgs, tomēr raisa citas domas. Tas spiež domāt uz priekšu. Ābele ziedot taču nekreņķējas, ka varētu uznākt salna, ka vasaras mēdz iegadīties sausas, ka kukaiņi var pabojāt augļus. Tāpat cilvēkam – nav taču tikai domas par to, kad beidzot beigsies pandēmija un sāksies brīvība. Vakari kļūst aizvien garāki, rīti agrāki. Vairāk laika smelt dzīvotprieku.
Komentāri