Ar skaudību visi sportā esošie un pietuvinātie skatās uz kaimiņiem, Valmieru. Tāds stadions! Vieglatlētiem izcili sektori dažādam disciplīnām, futbolistiem laukums ar īstu zālienu, ne mākslīgo segumu. Segtā manēža vieglatlētiem. Visu gadu var notikt sacensības un treniņi. Ir arī sava viesnīca.
Ieguvums ne vien sportam, bet arī vietējam biznesam. Notiks treniņnometnes pašmāju un ārzemju sportistiem, viņi Valmierā ēdīs, ieies vienā vai otrā veikalā, iespējams, izmantos kādas brīvā laika iespējas. Sacensības atvedīs arī līdzjutējus, vismaz skrējēju, lēcēju, futbolistu utt. mammas un tētus, draugus un draudzenes. Īsts veiksmes stāsts.
Savukārt limbažnieki apskauž cēsniekus. Limbažu novada reģionālajā laikrakstā lasām, kā žurnālisti pārmet vietējai varai, ka pilsēta tāda kā nesakopta, trūkst puķu, dekoratīvu stādījumu. Kamēr Cēsis apskaužami zied un zaļo, ik pēc ziedēšanas sezonas apstādījumus rotā jauns košums, limbažniekiem jāsamierinās ar pelēku ikdienību. Limbažu avīze pat noskaidrojusi, kā cēsnieki tiek pie tik ziedošas vides, kas to veido, cik tas izmaksā. Protams, Cēsīm ir daudz ilgtspējīgu vērtību, ko piedāvāt atbraucējiem, bet zaļoksnie un vienmēr krāšņie puķu stādījumi tām ir lielisks ietvars.
Noteikti arī Limbažos ir kas tāds, par ko pilsētu apskauž kaimiņš, nu, piemēram, strūklaka Kamols un Pieneņpūka, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības pat nepieminot. Kāpēc visu šo rakstu? Tāpēc, ka, manuprāt, iemesli vienam uz otru paskatīties ar vieglu dūrienu “kāpēc man tā nav” ir liecība par ieguvumiem. Ne jau tikai konkrētai vietai, bet visiem un ikvienam. Jaunas īstajā vietā un laikā celtas vērienīgas būves, kas dod jaunas iespējas, prasmīga paaudžu mantojuma attīstīšana, veiksmīgi akcenti, kas papildina vērtības, ir kā liecinājums tam, ko mēdzam apstrīdēt, bet nevaram noliegt – attīstībai.
Komentāri