Domājot un skaitļojot nākamā gada budžetus, tiek arī gana precīzi iezīmēts, cik naudas tiks tērēts valsts simtgades pasākumiem.
Protams, katrā novadā un pilsētā ir savas tradīcijas, tiek veidotas jaunas, iedzīvotāji īsteno dažādas iniciatīvas, valstī notiek akcijas, diskusijas, forumi, nemaz nerunājot par kultūras dzīvi, kas lielā mērā pakārtota Latvijas simtgadei. Taču visam ir viens mērķis – Latvijas godam un nākotnei, mūsu pašapziņas celšanai.
No 2017.līdz 2019.gadam simtgades norisēm no valsts budžeta piešķirts finansējums 22,3 milj. eiro jeb trīs eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinājumam kaimiņi igauņi simtgades atzīmēšanai trijos gados tērēs 24 miljonus eiro, bet somi vienam gadam atvēlējuši valsts finansējumu 19 miljonus eiro.
Svētki maksā. Jo tie vērienīgāki, jo, saprotams, vairāk maksā. Svētku rīkotāji, kultūras iestāžu vadītāji jau šopavasar aizrunāja māksliniekus nākamā gada 18.novembra – Latvijas simtgades – koncertam. Arī tad darījums nebija lēts. Tagad cenas aug ne mēnešiem, bet dienām. Cik Latvijā tautas un kultūras namu, cik pagastu centru, un visur būs svētki. Ja svētki, tad gribas arī kaut ko kvalitatīvu, sabiedrībā populāru, ne tikai pašmāju kolektīvu uzstāšanos. Cik naudas trijos gados Latvijā dažādās aktivitātēs iztērēs Latvijas simtgades zīmē, to vēl tikai redzēsim, kad pēcsvētku noskaņā saskaitīsim izdevumus. Bet nedrīkst aizmirst par ieguvumiem. Gan materiāliem, gan garīgiem, gan devumu pagātnei un nākotnei, gan cilvēcisko pacilātību, ko nevar izmērīt, bet kas dažkārt ir vērtīgākā .
Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja un Latvijas valsts simtgades koordinatore Vecpiebalgas novadā Zigrīda Ruicēna vien nosaka, ka katrā pilsētā, novadā, pagastā notiek dažādi pasākumi, brīžam šķiet, ka tiek runāts tā, it kā nekas nekur nenotiek un līdz šim nekas nav bijis. Laukos, īpaši jau Vecpiebalgas novadā, kultūras dzīve vienmēr bijusi aktīva, te veidojušās un gadiem tiek koptas tradīcijas, izzināts novads, tā dižgari un pierakstīti ikdienas darba darītāju dzīvesstāsti. Arī vecpiebaldzēni iesaistās akcijās un stāsta par savām skaistajām ainavām, dižkokiem, paaudžu mantojumu un nākotnes cerībām. “Par Latvijas simtgadi ir jārunā, par to jāatgādina, un tas arī tiek darīts,” saka kultūras darbiniece un dalās pārdomās: “Visā Latvijā gatavojas valsts simtgadei. Ir daudz patiesi vērtīgu pasākumu, kuros būs daudz ieguvēju. Kaut vai “Skolas soma” – iespēja skolēniem apmeklēt muzejus, pasākumus, doties un iepazīt Latviju. Tanī pat laikā tiek uzņemtas daudzas filmas, kas veltītas simtgadei, kas ir ļoti labi, un tās iesaka rādīt katrā kultūras namā. Labprāt tā arī darīsim, taču pārdomas raisa uzstādījums – ja vēlas rādīt bez maksas, tad pašvaldībai jāsamaksā ap simts eiro, ja maksā skatītāji, biļetes cenai jābūt ap diviem eiro. Kāpēc filmas, kurām piešķirts valsts finansējums, kuras tapušas Latvijas simtgadei, nav bez maksas. Līdz laukiem tās nonāk ne vairs bez maksas. Pašvaldība vai skatītāji samaksā par seansu, bet ir arī transporta izdevumi. Saprotu, ka arī producenti, aktieri, režisori ar filmām kaut ko grib nopelnīt, vai šajā reizē nav cita situācija. Mēs labprāt novadā rādītu “Ievainoto jātnieku”, bet ir jārēķina, cik tas izmaksās, cik būs skatītāju,” pārdomās dalās Zigrīda Ruicēna un uzsver, ka vecpiebaldzēni līdz šim, domājot par simtgadi, uzsvēruši, ka jāatstāj kaut kaut kas paliekošs, jo, lai arī cik skaists ir koncerts, tas izskan, brīdi paliek atmiņā, tad emocijas izplēn un aizmirstas. “Vecpiebalgas viesistaba” ir simtgades projekts – sakārtota vide novada centrā, kur dažādām paaudzēm satikties, atpūsties, bet garāmbraucējiem piestāt un sajust Vecpiebalgu. Jau šīgada Baltā galdauta svētki tika svinēti Kārļa Skalbes “Saulrietos”, kur uz saimes galda tika klāts vietējo audēju austs galdauts.
Lielākais notikums kultūrā, protams, būs Dziesmu un deju svētki. Būt tajos ir katra korista un dejotāja sapnis un ilgu gadu mēģinājumos nopelnīts. Tas būs notikums, kas skanēs ne tikai Latvijā,” viedokli pauž vecpiebaldziete. Viņa atzinīgi vērtē ierosinājumu simts dienas pirms simtgades sarīkot Simtgades zaļumballi. Novadā tādai ir piemērota vieta – Augstais kalns Dzērbenē.
“Patlaban ir dažādu projektu iespējas, lai piesaistītu finansējumu kultūras norišu rīkošanai. Ideju netrūkst,” bilst Zigrīda Ruicēna.
Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītāja Sarmīte Usāne uzsver, ka Latvijas simtgade nav viens vai trīs gadi. “Tas ir ceļš uz simtgadi, kurā cenšamies daudz ko paveikt. Sestdien mūsu kultūras namam svinēsim 120.dzimšanas dienu, Tautas lietišķās mākslas studijai “Līgatne” 50.jubileju. Tie ir gadaskaitļi, kas arī iezīmē valsts simtgadi,” pārdomās dalās līgatniete un uzsver, ka ikvienā pasākumā tiek atgādināts par Latvijas simtgadi un – svarīgākais – meklēti saskares punkti vakardienai un rītdienai.
Sarmīte atzinīgi vērtē Simtgades biroja ierosinājumu stāstīt citiem par Brīvības ielu. Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kas nes Brīvības vārdu. Brīvības ielas programmas mērķis pēc iniciatoru ieceres ir kopā ar pedagogiem, vēsturniekiem, novadpētniekiem, skolēniem, dažādu paaudžu iedzīvotājiem apzināt saglabātās atmiņas un vēstures liecības fotogrāfijās, lietās un stāstos un veidot “Brīvības ielas stāstu”. “Mums ir Kalnu svētki, bet nākamruden varēsim svinēt svētkus Zaķusalā, kur sākas Brīvības iela,” atklāj Līgatnes kultūras un tūrisma vadītāja.
Pagaidām vēl šķiet, ka simtgade tik tālu. Taču, lai svētki patiešām izdotos, tajos jāiegulda liels darbs. Un arī nauda. Un visam jābūt tā vērtam.
Komentāri