Portālā “ManaBalss” publicētā iniciatīva par neatliekamu ierobežojumu atcelšanu individuālajiem skaistumkopšanas pakalpojumiem un veselības veicināšanas priekšlikumiem “Covid-19” pandēmijas laikā savākusi 10 360 balsu, turklāt tas noticis pavisam īsā laikā, jo, kā zināms, šos ierobežojumus izsludināja tikai 6.novembrī.
Protams, ja salīdzina, ka frizieriem strādāt atļāva, nodrošinot epidemioloģiskās prasības, rodas jautājums – kādēļ citiem skaistumkopšanas speciālistiem strādāt neļauj? Viņi taču arī spēj ieviest pasākumus, lai klients un pats pakalpojuma sniedzējs būtu samērojamā drošībā, proti, masāžas, pirtniecības, kosmetoloģijas, manikīra, pedikīra pakalpojumu sniedzēji taču arī savu darbu var darīt norobežotā teritorijā, kabinetā divatā ar klientu utt. Nekādi nepretendējot uz izpratni epidemioloģijā, man tomēr šķiet, ka ne jau tikai iespēja nodrošināt epidemioloģiskos nosacījumus ir atļaušanas vai aizliegšanas sāls. Domāju, risks inficēties pastāv jebkurā gadījumā, to jau redzam datos par “Covid-19” gadījumiem slimnīcās. Noteikti mediķi, cits stacionāru personāls ir gan labi informēts par uzvedību šajā situācijā, par aizsarglīdzekļu lietošanu, gan arī apgādāts ar visu nepieciešamos, bet vai tas simtprocentīgi pasargā? Nu, tad laikam atliek vien izvērtēt, kurus pakalpojumus, kas iespējami vien klātienē, atļaut sniegt, kurus uz laiku apturēt. Man jādomā, vai frizētavu darbība atļauta tāpēc, ka tur var panākt epidemioloģisku drošību, vai drīzāk tālab, ka bez frizētavas tiešām mēnesi iztikt, piemēram, vīriešiem ar īsu matu griezumu, būtu grūti un viņi meklētu kādas pagrīdes iespējas.
Saprotu, ka skaistumkopšanas speciālistiem grūti pārlaist aizlieguma laiku, lai arī valsts atbalsts paredzēts lielāks un plašāks nekā pavasarī, kad daudzi uz to nevarēja pretendēt, noteikti strādājot ienākumi ir lielāki. Mazāk saprotu sabiedrību, kas satraukta par šo pakalpojumu nepieejamību tik ļoti, ka dažās dienās parakstīja iniciatīvu. Kas gan notiks, ja kādas nedēļas nagus novīlēsi pats un masāžas vietā pavingrosi mežā vai mājās? Jo vairāk mani uz pārdomām, cik daudz ieraugām savu labsajūtu, bet ne kopējo sabiedrības vajadzību un atbalstu tiem, kas tiešām nokļūst neparedzamās situācijās, vedināja kāda cita “ManasBalss” iniciatīva – aicinājums valstij apmaksāt rekonstrukcijas operācijas krūts vēža slimniecēm. Tā portālam iesniegta pirms 28 dienām, bet to parakstījuši vien 4911 cilvēki.
Komentāri