Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Satiksmes mierināšanas nemieri

Jānis Gabrāns
08:38
12.11.2018
22

Pamatīgu šūmēšanos sociālajos tīklos un ikdienas sarunās izraisījušas Cēsu novada pašvaldības publicētās vadlīnijas drošas, loģiskas, mierīgas un reizē raitas satiksmes organizācijai Cēsīs. Par to rakstījām arī “Druvā”, šo ziņu pa tālruni komentēja vairāki cēsnieki.

Vislielāko neizpratni un pretestību izpelnījusies iecere pilsētas centrālajā daļā noteikt ātruma ierobežojumu 30 km/h. Taču cēsnieki neizpratnē ne tikai par to. Vecpilsētas uzņēmēja Ineta Le­dau­niece nesaprot, kāpēc šāds nozīmīgs dokuments tiek pieņemts bez nopietnas apspriešanas sabiedrībā: “Kāpēc jautājumā, kas skar visu pilsētu, tās iedzīvotājus, viss notiek it kā pa kluso. To izsludina laikā, kad cilvēki pārņemti ar gatavošanos valsts svētkiem, termiņš priekšlikumiem īss. Likums par pašvaldībām nosaka, ka publiskās apspriešanas termiņš nav mazāks par trim nedēļām, bet pašvaldības mājaslapā to publicēja 1.novembrī, un pašvaldībā teica, ka priekšlikumus var iesniegt līdz 12.novembrim, bet tās nav pat divas nedēļas. Vai tas nav likuma pārkāpums?

Mēs, vecpilsētas uzņēmēji un iedzīvotāji, esam neapmierināti ar piedāvāto risinājumu, ka atkal grasās slēgt vecpilsētu, kas šai pilsētas daļai kārtējo reizi liks iegrimt ziemas miegā. Bija taču laiks, kad to izdarīja, vecpilsēta bija tukša, nekāda uzņēmējdarbība neveidojās. Vai gribam atkal piedzīvot to pašu?

Man pašvaldībā skaidro, ka šis satiksmes plāns paredzēts nākamajiem 30 gadiem. Ja tas ir tik nopietns dokuments, vai apspriešanai nebūtu jānotiek daudz plašāk? Pašvaldība pat nepiedāvāja publisku apspriešanu, tikai pēc mūsu, uzņēmēju, iedzīvotāju, aicinājuma piekrita tikties publiskā sarunā 22.novembrī, uz kuru aicinām ikvienu cēsnieku. Taču līdz tam gribam panākt, lai domes Transporta komitejā neskata šo jautājumu, pirms nav notikusi publiskā apspriešana. Diskusijā gribam skaidras atbildes, kāpēc šāds redzējums. Satrauc arī nesaprotamais ātruma ierobežojums. Ja diendienā vairākkārt jābrauc, parēķināju, ka dienā tas prasīs liekas 30 minūtes, ko nāksies papildus tērēt ceļā, braucot no objekta uz objektu. Tad jau varbūt slēdzam pilsētu vispār, viens deputāts pie robežas izsniedz visiem divriteņus, bet ziemā cits deputāts – slēpes, un visiem būs labi! Atkal būsim pirmie Latvijā.”

Tieši ātruma ierobežojums cilvēkus satraucis visvairāk. Ko­men­tāros feisbukā vien retais atbalsta šo ieceri. Vairāki norāda, ka labprāt redzētu konkrētu statistiku par Cēsīm, nevis par Londonu. Un tieši par to, cik gājēju cieš satiksmes negadījumos, kur tas notiek, kādos apstākļos, kāds ir galvenais cēlonis: ātrums, alkohols vai kāds cits.

Minētajā plānā vairākkārt minēts, ka jādomā par tādām mazāk aizsargātām satiksmes dalībnieku grupām kā gājēji, velobraucēji, skrituļotāji. Uz to Gints Ezeriņš plāna veidotājiem norāda: “Mums ir arī lietaini rudeņi, sniegotas ziemas un vēli pavasari, kad visi atkal būsim autobraucēji. Otrkārt, ielās, kur gājējiem ir normālas, no braucamās daļas atdalītas ietves, nav nekāda pamatojuma samazināt ceļu satiksmes noteikumos paredzēto braukšanas ātrumu. Pilnīgi neloģiski ir 30 km/h ielās, kurās ir normāls brauktuves platums un ietves. Beidziet muļķoties un imitēt rosīšanos! Pastaigājiet ar kājām pa šīm “ļoti bīstamajām” ielām un saskaitiet, cik vispār tur cilvēku staigā. Labāk padomājiet par jau esošo zīmju “30” loģiskumu. Rūgtumu izraisa tas, ka visi tie jaukie plāni par drošības uzlabošanu maksā kārtīgu naudu.”

“Druvai” zvanīja Valdis Nītiņš, kurš pārdomas ierakstījis arī feisbukā. Viņš atzīst, ka parasti atturas izteikt publisku viedokli, bet šoreiz esot neizpratne, kāpēc uz pilsētas maģistrālajām ielām paredzēts ātruma ierobežojums 30 km/h: “Jā, gar skolām to atbalstu, bet kāpēc uz maģistrālajām ielām, kur ir drošas, platas ietves? Cēsīs ir uzņēmēji, kuri ikdienā izmanto autotransportu, jo visu rokās nav iespējams nest, bet šis ir uzņēmēju nīdēju modelis. Kāpēc liekas, ka 30 km/h uz maģistrālajām ielām būs drošāk, ja pa tām cilvēki nestaigā? Redzu, ka izstrādātājiem ir maz nojausmu par autotransporta darbību, kustību. Neesmu pret 30 km/h vecpilsētā, pie skolām, bērnudārziem, bet ne uz pilsētas maģistrālajām ielām. Esmu par drošību, bet visu vajag darīt saprātīgi, sakārtot lietas, kas reāli nodrošinās drošību – pāreju apgaismojumi, ielu apgaismojumi.”

Redzams, ka šis tiešām ir sa­bied­rībai svarīgs jautājums, steiga tā pieņemšanā būtu pilnīgi nevietā. Ja kādu lēmumu valsts, paš­­valdība pieņem, tam jābūt saprotamam, izpildāmam, bet, ja tiek nobalsots par 30 km/h, manuprāt, ieguvuma nekāda, tikai neapmierināti autovadītāji, kuri tāpat šīs prasības nepildīs, vismaz lielākā daļa. Jo tad jau šī prasība jāievēro arī naktīs, kad ielās vispār neviena gājēja, velobraucēja. Nevar taču pieņemt noteikumus, ja labi saprotams, ka tāpat brauks ātrāk.
Vai deputāti, kuriem jābalso par šo plānu, un arī paši plāna izstrādātāji ir izbraukuši cauri pilsētai ar ātrumu 30 km stundā? Un tieši ar 30, nevis pārkāpjot to par 10 – 15 km. Turklāt nevis kādu ielas posmu, bet visu pilsētu, piemēram, no vietas Poruka ielā, kur iecerēts uzstādīt šo ierobežojumu, līdz 2.pamatskolai Gaujas ielā. Ja nē, iesaku pamēģināt, jau pēc īsa brīža kļūs skaidrs, ka kaut kas nav pareizi. Var jau būt, ka šāds ātruma ierobežojuma piedāvājums bija pašvaldības mēģinājums pārbaudīt sabiedrības reakciju. Ja tā – plāns izdevās!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi