Otrdiena, 21. maijs
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna

Sargāsim savus bērnus!

Anna Kola
08:09
02.06.2022
2

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa nosaka: “Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību.”

Šķiet, ka tāda panta esamība tomēr mūsu sabiedrībā nav vispārpieņemta patiesība, jo nereti gadās dzirdēt par kādu notikumu, kurā cietis bērns, bet negadījums būtu varējis nenotikt vai beigties daudz laimīgāk, ja vērotāji no malas – svešinieki, nejaušie garāmgājēji vai netālu esošie liecinieki – iesaistītos situācijā, kura, iespējams, apdraud bērna labklājību, veselību vai dzīvību.

Klāt ir vasara, un tas ir laiks, kurā bērni visbiežāk gūst traumas, tiek nogādāti pie mediķiem pēc palīdzības. “Novērsu skatienu vien uz sekundi,” tāda frāze dzirdama bieži, kad noticis kāds nelaimes gadījums, kurā cietušais ir bērns. Vecākiem, vecvecākiem un citiem pieaugušajiem, kam uzticēta aprūpe par bērnu vai tā īslaicīga pieskatīšana, būtu jāiekaļ kā mantra, ka no bērna nedrīkst uzmanību novērst ne minūti, ja iespējami kādi riski.
Nesen jau “Druvā” rakstīju par to, cik bieži vecāki un arī vecvecāki uzsver – jāļauj bērnam pašam mācīties no kļūdām, jāļauj “izdzīvot” bērnība. Kad tiek jautāts mediķu viedoklis par šo tēmu, visbiežāk dzirdams nosodījums, jo tieši šāda “brīvības došana” rada tiešu apdraudējumu bērna veselībai un dzīvībai.

Bet bērnu aizsardzība jau nebeidzas ar piesargāšanu, uzmanīšanu un pasaudzēšanu. Bērni tiek apdraudēti no daudz dažādām pusēm – sevišķi jau šajā gadsimtā un gadu desmitā. Domāju, nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka katram bērnam, kurš uzsācis skolas gaitas, vai pat vēl jaunākam, ir savs mobilais tālrunis un planšetdators. Skaidrs, ka šīm ierīcēm mūsdienu steidzīgajā ritmā ir savs pozitīvais pienesums, jo aizņemtajiem vecākiem uz brīdi ir laiks “mierīgi” padarīt savas lietas, kamēr atvase darbojas ar kādu spēli. Iespējams, caur mazajiem ekrāniem bērni veiksmīgi apgūst kādas skolai noderīgas prasmes – rakstīšanu, rēķināšanu, svešvalodas – vai uzzina par pasaules dzīvniekiem, vēsturi. Tomēr tam visam ir sava ēnas puse. Vairumā gadījumu, sevišķi jau bērni, kuri vairs nemācās sākumskolas klasēs, gana daudz laika pavada viedajās ierīcēs bez vecāku uzraudzības. Ārvalstu ziņu portālos visnotaļ bieži lasāms par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem, kuri notikuši ar soci­ālo tīklu vai spēļu platformu starpniecību. Ir gadījumi, kad bērns pieredzes trūkuma dēļ pārlieku uzticas svešiniekam, gadās, ka nobīstas no draudiem, kas var īstenoties, ja nedarīs to, ko svešinieks, kas visbiežāk uzdodas par vienaudzi, prasa.

Arī ar tehnoloģiju pieejamību un, saprotams, to esamību kā neatņemamu ikdienas norišu sastāvdaļu bērnu dzīvē nelaimes ķēde nebeidzas. Nereti ārvalstu mediji atspoguļo arī traģiskus gadījumus, kad bērni – pat jaunāki par 10 gadiem – izdara pašnāvību mobinga dēļ, tai skaitā ir apcelšana interneta un sociālo platformu vidē. Tas patiešām ir satraucoši, jo bērniem būtu jāaug, jāattīstās bez nemitīga atgādinājuma par to, ka apkārtējie tevi vērtē, pēta un analizē interneta vidē. Pietiek jau ar to, ka ar līdzīgām situācijām bērni var saskarties skolā un citviet, kur satiekas ar vienaudžiem.
Mani ārkārtīgi skumdina arī tas, ka pat mūsu ziņu portālos ik dienas priekšplānā dominē kādas degradējošas pseido ziņas par “influcenceriem” apakšveļā vai puskailām, fotošopa un mākslīgo skaistuma procedūru apstrādātām sievietēm, un šīs ziņas noteikti pamana un varbūt padziļināti izpēta arī bērni un jaunieši. Ar pārliecību varu apgalvot, ka šie attēli un tiem pievienotie apraksti, nemaz nerunājot par savākto atzinības sirsniņu gūzmu, atstāj visai traumatiskas sekas uz bērnu psihi. Meitenes aug, domājot, ka tādi ķermeņi ir skaisti un pat normāli. Savukārt puiši pieņem, ka tieši tā jāizskatās īstai meitenei. To apzinoties, patiesi ir mazliet šķērmi, bet attiecībā uz pasaules sabiedrības intelekta līmeni kopumā pārņem nihilistiska noskaņa.
Lūk, tās visas ir jomas, par kurām ar bērniem ir jārunā, jācenšas paskaidrot, nevis novērsties vai izlikties viņu dabisko interesi nedzirdam. Jācenšas bērniem radīt sajūtu, ka viņi ir drošībā, ka viņi mums, vecākiem un līdzcilvēkiem, var uzticēties, gan vēloties izprast jūtīgas vai sāpīgas tēmas, gan stāstot par savām problēmām.

Kā zināms, bērniem veltīta diena dažādās valstīs tiek atzīmēta dažādos datumos. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, atzīmē 1. jūnijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
15

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
11

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
14

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
17

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
16

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
32

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
5
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
51
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi