Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sankciju cena

Sallija Benfelde
16:46
02.06.2021
10

Sankcijas vienmēr kaut ko maksā ne tikai valstij, pret kuru tās vērstas, bet arī tiem, kuri tās ievieš.

Eiropas Savienības (ES) lēmums par Baltkrievijas gaisa telpas neizmantošanu samazinās Baltkrievijas ārvalstu valūtas ienākumus, bet gaidāmās ekonomiskās sankcijas, protams, skars tās tautsaimniecību, kura jau tā dzīvo uz Krievijas rēķina. Pro­tams, Baltkrievijas iedzīvotāju situācija neuzlabosies, faktiski jau tagad, manuprāt, tikai formāli neatkarīgā Baltkrievija kļūs vēl atkarīgāka no Krievijas. Iespējams, tas radīs iespēju Putinam beidzot piepildīt savu sapni – pievākt Baltkrieviju pilnībā, padarīt to par Krievijas Federācijas sastāvdaļu. Un, protams, radīs zaudējumus tām aviosabiedrībām, kas turpmāk uz Baltkrieviju nelidos, un ES uzņēmējiem, kuriem vēl ir kāda uzņēmējdarbības saikne ar Baltkrieviju.

Taču šoreiz ne par naudu, bet par pēdējās dienās dzirdētajām bažām, ka tagad baltkrievi vairs nevarēs izbraukt no savas valsts, tātad glābties no aizvien skarbākā režīma, un ka ar sankcijām ES un arī Latvija, protams, veicinās Baltkrievijas iekļaušanu Krievi­jas Federācijā. Otrdienas vakarā tika aptaujāti arī vairāki baltkrievi, kuri dzīvo Latvijā, viņu nostāja bija visai neitrāla, viņi bažījās, ka nevarēs apciemot savus radus. Tiesa gan, daudzi atteicās runāt, jo baidījās. Gan uzreiz jāpiebilst, ka izdevums “Kas Jauns” saņēma pateicības vēstuli par Rīgas akciju – karogu nomaiņu – un ka patiesībā Latvijā jau ir divas baltkrievu diasporas, nosacīti – vecā un jaunā. To vidū, kuri bija spiesti bēgt no Baltkrievijas, noskaņojums atšķiras, kaut gan arī viņi bieži vien negrib publiski runāt, baidoties par tuviniekiem, kuri palikuši dzimtenē. Tādēļ apgalvot, ka baltkrievi tagad dusmojas uz Latviju un ES, ir visai pārsteidzīgi.

Par to, ka Krievija kaut kādā veidā, iespējams, iesaistīta ES lidmašīnas aizturēšanā, manu­prāt, liecina jau tas, ka Eiropas valstu līderu apspriedē pirmdienas vakarā, kad runāja par lidmašīnas piespiedu nolaišanos Min­skā, tika runāts arī par Krieviju un apspriedes dalībnieki tika lūgti atstāt mobilos tālruņus ārpus apspriežu telpas. Par Krieviju runātais netika publiskots. Turklāt diez vai Baltkrievijai ir tik spēcīgs izlūkdienests, kas darbojas visā Eiropā un var izsekot opozicionāru pārvietošanās maršrutiem, bet, kā labi zināms, Krie­vijas izlūkdienesta vīri darbojas visā Eiropā un ne reizi vien īstenojuši dažādas akcijas, arī nevēlamu cilvēku indēšanu.

Jebkurā gadījumā runas par to, ka nevajadzēja atcelt lidmašīnu reisus uz Baltkrieviju un ka san­kcijas arī nebija vajadzīgas, jo cietīsim gan mēs, gan baltkrievi, liek vaicāt – vai var atļaut pašieceltam diktatoram plosīties pēc sirds patikas, apdraudot citu valstu pilsoņus?! Ja lidmašīnas aizturēšana tiktu tā mierīgi “palaista gar ausīm”, visticamāk, tādas akcijas turpinātos un tas varētu Lukašenko iedrošināt izrēķināties ar jebkuru ES pilsoni un “pievākt” jebkuru lidmašīnu pat uz robežas vai pat jau otrpus tai.

Runājot par baltkrievu iespējām izkļūt no valsts, jāteic, lidojumi uz Krieviju un Turciju turpinās. Pagājušā gada decembrī Lukašenko aizliedza baltkrieviem šķērsot robežu pa zemes ceļiem, tika atcelti vilcienu un autobusu reisi, to varēja darīt tikai no lidostām, bet joprojām robežu var šķērsot personīgajā automašīnā, samaksājot nodevu.

Turklāt attieksme, ka nevajadzēja jau bāzties Baltkrievijas darīšanās, kāda mums daļa gar to, kas tur notiek, liek atcerēties notikumus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, Hitlera nākšanu pie varas un Otrā pasaules kara sākumu. Kā zināms, vispirms Hitlers sarīkoja tā saukto Alus puču, pasēdēja cietumā, bet Lielā depresija un viņa kvēlās runas, solot laimi un bagātību visiem vāciešiem, atdzīvināja viņa panīkušo Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju. Hitlers tiešām uzvarēja vēlēšanās un kļuva par valsts kancleru. Dažādiem līdzekļiem viņš aizvien palielināja savu varu un kļuva par īstu diktatoru. Pārējā Eiropa uz to noraudzījās vienā mierā, izlikās lāgā neredzam pat Polijas okupāciju un faktisku tās sadalīšanu starp Vāciju un PSRS. Tālākais visiem ir labi zināms – Eiropas izvairīgā attieksme to nepaglāba no kara. Tādēļ nostāja, ka, piemēram, hokejs ir svarīgāks par jebko citu un ka mums nav jāuztraucas par to, kas notiek aiz robežas, apdraud mūs pašus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi