Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Sankciju cena

Sallija Benfelde
16:46
02.06.2021
12

Sankcijas vienmēr kaut ko maksā ne tikai valstij, pret kuru tās vērstas, bet arī tiem, kuri tās ievieš.

Eiropas Savienības (ES) lēmums par Baltkrievijas gaisa telpas neizmantošanu samazinās Baltkrievijas ārvalstu valūtas ienākumus, bet gaidāmās ekonomiskās sankcijas, protams, skars tās tautsaimniecību, kura jau tā dzīvo uz Krievijas rēķina. Pro­tams, Baltkrievijas iedzīvotāju situācija neuzlabosies, faktiski jau tagad, manuprāt, tikai formāli neatkarīgā Baltkrievija kļūs vēl atkarīgāka no Krievijas. Iespējams, tas radīs iespēju Putinam beidzot piepildīt savu sapni – pievākt Baltkrieviju pilnībā, padarīt to par Krievijas Federācijas sastāvdaļu. Un, protams, radīs zaudējumus tām aviosabiedrībām, kas turpmāk uz Baltkrieviju nelidos, un ES uzņēmējiem, kuriem vēl ir kāda uzņēmējdarbības saikne ar Baltkrieviju.

Taču šoreiz ne par naudu, bet par pēdējās dienās dzirdētajām bažām, ka tagad baltkrievi vairs nevarēs izbraukt no savas valsts, tātad glābties no aizvien skarbākā režīma, un ka ar sankcijām ES un arī Latvija, protams, veicinās Baltkrievijas iekļaušanu Krievi­jas Federācijā. Otrdienas vakarā tika aptaujāti arī vairāki baltkrievi, kuri dzīvo Latvijā, viņu nostāja bija visai neitrāla, viņi bažījās, ka nevarēs apciemot savus radus. Tiesa gan, daudzi atteicās runāt, jo baidījās. Gan uzreiz jāpiebilst, ka izdevums “Kas Jauns” saņēma pateicības vēstuli par Rīgas akciju – karogu nomaiņu – un ka patiesībā Latvijā jau ir divas baltkrievu diasporas, nosacīti – vecā un jaunā. To vidū, kuri bija spiesti bēgt no Baltkrievijas, noskaņojums atšķiras, kaut gan arī viņi bieži vien negrib publiski runāt, baidoties par tuviniekiem, kuri palikuši dzimtenē. Tādēļ apgalvot, ka baltkrievi tagad dusmojas uz Latviju un ES, ir visai pārsteidzīgi.

Par to, ka Krievija kaut kādā veidā, iespējams, iesaistīta ES lidmašīnas aizturēšanā, manu­prāt, liecina jau tas, ka Eiropas valstu līderu apspriedē pirmdienas vakarā, kad runāja par lidmašīnas piespiedu nolaišanos Min­skā, tika runāts arī par Krieviju un apspriedes dalībnieki tika lūgti atstāt mobilos tālruņus ārpus apspriežu telpas. Par Krieviju runātais netika publiskots. Turklāt diez vai Baltkrievijai ir tik spēcīgs izlūkdienests, kas darbojas visā Eiropā un var izsekot opozicionāru pārvietošanās maršrutiem, bet, kā labi zināms, Krie­vijas izlūkdienesta vīri darbojas visā Eiropā un ne reizi vien īstenojuši dažādas akcijas, arī nevēlamu cilvēku indēšanu.

Jebkurā gadījumā runas par to, ka nevajadzēja atcelt lidmašīnu reisus uz Baltkrieviju un ka san­kcijas arī nebija vajadzīgas, jo cietīsim gan mēs, gan baltkrievi, liek vaicāt – vai var atļaut pašieceltam diktatoram plosīties pēc sirds patikas, apdraudot citu valstu pilsoņus?! Ja lidmašīnas aizturēšana tiktu tā mierīgi “palaista gar ausīm”, visticamāk, tādas akcijas turpinātos un tas varētu Lukašenko iedrošināt izrēķināties ar jebkuru ES pilsoni un “pievākt” jebkuru lidmašīnu pat uz robežas vai pat jau otrpus tai.

Runājot par baltkrievu iespējām izkļūt no valsts, jāteic, lidojumi uz Krieviju un Turciju turpinās. Pagājušā gada decembrī Lukašenko aizliedza baltkrieviem šķērsot robežu pa zemes ceļiem, tika atcelti vilcienu un autobusu reisi, to varēja darīt tikai no lidostām, bet joprojām robežu var šķērsot personīgajā automašīnā, samaksājot nodevu.

Turklāt attieksme, ka nevajadzēja jau bāzties Baltkrievijas darīšanās, kāda mums daļa gar to, kas tur notiek, liek atcerēties notikumus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, Hitlera nākšanu pie varas un Otrā pasaules kara sākumu. Kā zināms, vispirms Hitlers sarīkoja tā saukto Alus puču, pasēdēja cietumā, bet Lielā depresija un viņa kvēlās runas, solot laimi un bagātību visiem vāciešiem, atdzīvināja viņa panīkušo Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju. Hitlers tiešām uzvarēja vēlēšanās un kļuva par valsts kancleru. Dažādiem līdzekļiem viņš aizvien palielināja savu varu un kļuva par īstu diktatoru. Pārējā Eiropa uz to noraudzījās vienā mierā, izlikās lāgā neredzam pat Polijas okupāciju un faktisku tās sadalīšanu starp Vāciju un PSRS. Tālākais visiem ir labi zināms – Eiropas izvairīgā attieksme to nepaglāba no kara. Tādēļ nostāja, ka, piemēram, hokejs ir svarīgāks par jebko citu un ka mums nav jāuztraucas par to, kas notiek aiz robežas, apdraud mūs pašus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi