Romāns Naudiņš, LR 11.Saeimas deputāts
Viens no karstāk apspriestajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā ir Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu samazināšanas plāns, kas paredz, jau sākot ar šā gada 1.jūliju, pašreizējo 22% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt līdz 21%. Kā viens no diskutablākajiem jautājumiem šajā sakarā ir, vai vispār un cik liela būs šādas PVN samazināšanas efektivitāte. Jau izskanējušas bažas par to, ka simboliskā PVN samazināšana realitātē labumu var dot tikai tad, ja tiek panākta īpaša vienošanās ar tirgotājiem par to, ka nodokļa samazinājums tiek atspoguļots arī cenās, kas izskatās vēl samērā reāli īstenojams attiecībā uz precēm ar augstu vērtību, bet pilnīgi nereāli – lielākajam ikdienas preču klāstam, tostarp pārtikai. Līdz ar to kā viens no efektīvākajiem risinājumiem situācijā, kad valstī ir liels iedzīvotāju skaits ar ļoti ierobežotu pirktspēju, ir būtiskāks – vismaz par 10%! – PVN likmes samazinājums pārtikas precēm, pašreizējo 22% vietā tādējādi piemērojot vismaz 12% likmi. Vienlaikus jānorāda, ka samazinātas PVN likmes piemērošana pārtikai nav tikai zāles iedzīvotāju tēriņu mazināšanai, bet arī reāls instruments mazo uzņēmēju un ražotāju darbības sekmēšanai. Samazinātā PVN likme pārtikai nav nekas unikāls – 7% PVN likme pārtikai pie vispārējās 19% PVN likmes tiek piemērota Vācijā. Tas ir uzskatāms piemērs tam, ka sevi cienoša (Eiropas, ES) valsts par pašsaprotamu lietu uzskata savu iedzīvotāju nodrošināšanu ar pašu ražoto pārtiku, no citām valstīm cenšoties ievest tikai tādas pārtikas preces, kuras paši nevar vai negrib saražot. Arī Latvija, pārtikai piemērojot samazināto PVN likmi, demonstrētu tādas valsts pieeju, kura ir ne tikai spējīga paēdināt savus iedzīvotājus, bet arī atbalsta savus ražotājus. Kā tautā saka, tiktu nošauti divi zaķi uzreiz. Tas būtu labs stimuls vietējiem ražotājiem, specializētajiem veikaliem, kas tirgo pārtiku, piemēram, mazajām siernīcām, kūpinājumu, žāvējumu u.c. tirgotavām, kas šobrīd strauji attīstās. Tas savukārt radītu pozitīvu ķēdes reakciju – veicinātu ražotāju izaugsmi, kas savukārt rosinātu apstrādāt zemi, nodarboties ar lauksaimniecību. Latvijā arvien populārāka kļūst dažādu lauksaimniecības kultūru – dzērveņu, melleņu, cidoniju u.c. – audzēšana, kas nozīmē gan darbu laukos, gan veselīgu pašmāju produkciju veikalu plauktos. Samazināta PVN likme noteikti veicinās šīs bioloģiskās produkcijas noietu iepretim no dažādām valstīm ievestiem produktiem, kas ne vienmēr ir vērtējams kā veselīgākais un kvalitatīvākais uzturs. Iespējams, ilgtermiņā Latvijai ir jāraugās arī uz samazinātas PVN likmes piemērošanu arī citos ekonomikas sektoros. Jau pieminētajā Vācijā 7% PVN likme tiek piemērota pat tādām precēm kā grieztām puķēm, kā arī daudzām citām speciāli atbalstāmu un sekmējamu nozaru precēm, bet Latvijā būtiskākais ir šobrīd sākt ar pašu galveno un svarīgāko – samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai, kas būs vislielākais iedzīvotāju un ražotāju šā brīža ieguvums.
Komentāri