Sākas priekšvēlēšanu seriāls

Šī nedēļa paies intriģējošā neziņā. Novadu vēlēšanu komisijas pieņems deputātu kandidātu sarakstus, un par tiem, protams, vienaldzīgo nebūs. Jau tagad daudzi zina, kuri novadā vēlas pretendēt uz varu domē. Vi­ņi tiek apspriesti gan ar cieņu, gan nievām. Vērtējumu veido katra līdz šim padarītais, attieksme pret dzīvi un līdzcilvēkiem.

Priekšvēlēšanu cīņa ir sākusies. Dīvaini jau tas ir, ka daži cilvēki pēkšņi kļūst aktīvi, ar visu, kas apkārt notiek, neapmierināti. Dī­vaini, jo līdz šim ar visu vismaz publiski bija mierā. Jautājumus gribas uzdot tiem tagadējiem deputātiem, kuri nu sevi uzskata par opozīciju, bet četrus gadus cēla rokas par lēmumiem un paši nesniedza nevienu priekšlikumu – kāpēc nestrādājāt, necīnījāties? Bija izdevīgi būt deputātam un neko nedarīt, galvenais nenogurdināt sevi ar domāšanu. Protams, no iekšpuses labāk redzams, kas nepareizi, ko var darīt citādi, bet vai vērts celt brēku par vanagu vistās, kad vanags jau prom? Tā­da, lūk, cilvēka daba. Gluži kā mai­nās gadalaiki, ik pa četriem gadiem uzrodas uzdrošināšanās stāstīt citiem (turklāt it kā no dro­šiem avotiem) par nelikumībām, pašlabumu, ko guvuši tie, kuri pie varas. Stāstītājs gan nav vainīgs, viņš tikai bija blakus.

Nav laukos daudz domju, kurās visus četrus gadus aktīvi strādāja opozīcija. Bet tās uzdevums ir prasme pierādīt, pārliecināt kolēģus, ka viņu priekšlikums ir vēr­tīgs, ka būs ieguvums visam novadam. Vēl taču ir arī vēlētāji, kurus var iesaistīt, lai atbalsta, lai palīdz paskaidrot tiem, kuri nesaprot. Protams, tas prasa laiku un darbu. Mierīgāk taču būt deputātam, sēdēs pavīpsnāt, pateikt, ka tas, ko lemj, nekam neder, bet, kad citi pieņem lēmumu, stāstīt, cik visi domē dumji, ka rīkojas nelikumīgi, ka novada cilvēku dzīve nevienu neinteresē. Vai arī klusēt.

Cik kurš deputāts bijis aktīvs, to vēlētājiem viegli vērtēt. Tiesa gan, ja viņus pazīst, jo gadās arī, ka nemaz nezina, kurš deputāts, kurš domes darbinieks, vai viens un tas pats ir gan deputāts, gan ierēdnis. Visdīvaināk šķiet, ja vē­lēšanās kandidē pašvaldības darbinieks, bet viņu neievēl. Vai tas nav tiešs ikdienas darba vērtējums un neraisa pārdomas?

Visi saraksti būs iesniegti pēc ne­pilnas nedēļas. Tad tos varēs lasīt un pārlasīt tāpat kā solījumus – izdarāmus un novadam vajadzīgus darbus un sapņu piļu maketus. Katram, protams, ir savas vēlēšanās, vajadzības, bet diemžēl kaut ko var izdarīt vien tad, ja plāni ir reāli. Pateikt, ka problēmu var atrisināt, vēl nenozīmē, ka tas ir pašvaldības spēkos. So­līt kaut vai to, ka novados sakārtos ceļus, ir saldu vārdu virknējums, nevis apsolījums, ka mēs zinām, kā to izdarīt.

Līdz 3.jūnijam televīzijas seriāliem droši vien būs mazāk ska­tītāju. Seriāli notiks nova­dos.