Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Šā gada 15. jūnijā es biju aicināts uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi, kura gatavojās izskatīt mana kolēģa, „Saskaņas centra” deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu par to, ka „A. Latkovskis ir publiski aizvainojoši izsacījies pret citiem Saeimas deputātiem” un šādi pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksu, nodarot kaitējumu citu Saeimas deputātu un visas Saeimas prestižam. Iesniegumā apgalvots, ka Saeimas un deputātu prestižu esmu grāvis, izsakot pieņēmumu, ka jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa neievēlēšana jau pirmajā balsojumā saistīta ar kādiem aizkulišu darījumiem. Iespējams – politiķi, kuri aktīvi aģitēja par A. Bērziņu, nebija izpildījuši kādus par atbalstu viņa ievēlēšanai dotus solījumus, kamdēļ nepieciešamais balsu skaits tobrīd netika savākts. Vēlos uzsvērt, ka es kā tautas vēlēts Saeimas deputāts par prioritārām uzskatu savu vēlētāju, nevis partiju finansētāju, ietekmīgu privātpersonu, savas privātās un arī manis pārstāvētās partijas intereses, un pildot savus deputāta pienākumus vienmēr esmu vadījies pēc šiem principiem. Tieši šī iemesla dēļ 2. jūnijā, Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, arī sniedzu atklātu atbildi preses pārstāvjiem par to, kādas runas dzirdamas Saeimas kuluāros, vienlaikus norādot, ka manā rīcībā nav nekādu pierādījumu šādiem apgalvojumiem, jo pats neesmu bijis sarunu liecinieks. Ja deputāts J. Ādamsons godīgu atbildi uz preses pārstāvju jautājumu uzskata par Saeimas un pēc visa spriežot arī sava prestiža graušanu, tad atliek atgādināt senu tautas gudrību, ka nemēdz būt dūmu bez uguns. Ne mazāk interesanti, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzskatīja J. Ādamsona iesniegumu par izskatīšanas vērtu, taču pilnībā bez jebkādas ievērības atstāja tādas prezidenta vēlēšanu dienas notikumus, kā vēlētāju nodēvēšanu par „muļķiem” no deputāta O. Zalāna puses vai nicīga pirksta grozīšana pie deniņiem, ko raugoties uz protestētajiem izpildīja J. Urbanovičs. Šīs darbības pēc komisijas domām, cik noprotams, Saeimas prestižu nekādi neietekmē, jo šīs izdarības minētā komisija atzinusi par pilnībā normālām un izskatīšanas necienīgām. Tieši tāpat atgādināšu, ka tieši Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pateicoties ZZS, SC un „Par labu Latviju” deputātu izvēlei, atteicās atbalstīt tiesībsargājošo institūciju lūgumu atļaut veikt kratīšanas Saeimas deputāta Ainara Šlesera dzīvesvietās, un šis lēmums bija viens no būtiskiem argumentiem, lai Saeimas vairākums nobalsotu par atļaujas nesniegšanu, kas beigās noveda pie Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmuma par nepieciešamību rosināt 10. Saeimas atlaišanu. Visu šo iemeslu kopuma dēļ paskaidroju minētajai komisijai – deputātiem viņu darbībā augstāk par visu ir jāstāda iedzīvotāju intereses, bet tiem maniem tā dēvētajiem kolēģiem, kuri šobrīd uztraucas par Saeimas prestižu, vajadzēja par to domāt 26. maija balsojumā par atļauju veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera īpašumos, vai arī brīžos, kad viņi ar atklātu necieņu izturējās pret protestētājiem Valsts prezidenta vēlēšanu dienā. Uzskatu, ka nevar sagraut Saeimas prestižu tad, ja tas jau ir sagrauts. Saeimas prestižu var tikai atjaunot, ar godīgu, atklātu un sabiedrībai saprotamu darbu un skaidrojumiem par parlamentā notiekošo no deputātu puses. Ļoti ceru, ka līdzīgi domā arī tie mani kolēģi, kuri līdz šim nav satraukušies par Saeimas prestižu un ar savām darbībām panākuši, ka rosināta tās atlaišana.
Komentāri