Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Saeimas gudrība (un nesaprotošā sabiedrība)

Druva
23:00
07.06.2006
18

Nu jau vairāk nekā nedēļu viens no iedzīvotāju vidū apspriežamiem tematiem ir Saeimas lēmumi un priekšlikumi svinamo un atceres dienu pavairošanas jautājumā. Reanimējas Sieviešu diena, jāsvēta Māras diena, jāatzīmē pareizticīgo, mūnistu un budistu Ziemassvētki utt. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ nav atjaunota tankistu diena, bet tas ir apvainojums varonīgajiem Latvijas tankistiem, kuri brauc ar diviem (vai trim) Latvijas armijas rīcībā esošajiem tankiem. Viens otrs ļaunvēlis gan atgādina, ka pārāk daudzu ordeņu dalīšana un pārāk bieža svētku svinēšana esot droša valsts pagrimuma pazīme, tomēr jācer, ka Latvijas Republika ir izņēmums no vispārējās likumsakarības.

Uzbrukumi Augstajam namam ir bez pamata. Patiesībā Saeimas lēmumos paslēpts nopietns racionālais kodols. Lieta tā, ka viens no inflāciju ļoti veicinošiem apstākļiem ir iedzīvotāju pārlieku augstais patēriņa līmenis. Pērk un pērk kā aptrakuši! Kur viņi tiek pie naudas? Skaidrs – strādā no rīta līdz vakaram divos, trijos darbos!

Kā to ierobežot? Padomju laiku likumu taču vairs nav. Izdot tiešu aizliegumu strādāt? Eiropa mūs nesapratīs! Šādos apstākļos gudrās galvas izsprieda ļoti pareizi: ja būs vairāk svētku, ļaudis mazāk strādās, mazāk pelnīs un inflācijas vairs nebūs!

Daudzi iebildīs – svētkos tēriņi tikai pieaug. Atcerēsimies kaut vai slaveno Ziemassvētku vai pirmsjāņu iepirkšanās drudzi! Tomēr šķiet, ka iebildumi ir bez pamata. Saeima vēl tikai sāk savu darbu pie svētku dienu skaita palielināšanas. Mēs varētu doties palīgā Saeimai un tā, pēc cēsnieku priekšlikuma, varētu papildināt svētku sarakstu, piemēram, tajā iekļaujot islama svēto mēnesi ramadānu.

Vienā rāvienā būtu nošauti vairāki zaķi. Mēs notrītu degunu iedomīgajai vecajai Eiropai, kuras kalendārā šādu svētku nav, bet musulmaņu problēmu – cik uziet. Aizmāršīgos lūdzu atcerēties novembra grautiņus Parīzē. Mēs būtu parādījuši spilgtu praktisku piemēru tik izdaudzinātajam multikulturālismam. Eiropa mums varētu sekot!

Otrkārt, ramadāna mēnesī cilvēki neēd un nedzer. Kas par ietaupījumu un nāvējošu triecienu inflācijai! Bez tam, ja jau šajā laikā nedrīkst ēst un dzert, varētu būt slēgti visi veikali, kafejnīcas, restorāni utt., bet to personāls palaists bezmaksas piespiedu atvaļinājumā. Vēl viens sitiens pa inflācijas žokli!

Treškārt, mūsu sabiedrība sākot pārēsties un noresnoties, kaut ļaunas mēles melš, ka cilvēki uztūkstot arī no bada. Tā vai citādi, piespiedu gavēnis jūtami uzlabotu sabiedrības veselību. Vienīgie cietēji būtu tie, kuri neizturētu šo veselības kūri un gļēvulīgā kārtā pamestu mūsu bēdu leju, pārceļoties uz mūžīgajiem medību laukiem… Bet izņēmumi nevar kalpot par pierādījumu diženas idejas patiesīgumam!

Tātad – beigsim gānīt Saeimu! Nav jau teikts, ka klusībā tur nebriest doma par ramadāna ieviešanu. Palīdzēsim ar saviem priekšlikumiem! Atcerieties – darbaļaužu vēlmes vienmēr bijušas varas iestāžu veikto pārkārtojumu pamatā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
32
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi