Krāsainās lapas kā paklāji jau sedz zemi. Priecājamies, ka skaisti, un tūlīt ķeram rokā grābekli, lai skaistumu sakasītu kaudzē, sabāztu maisos. Tāds tas cilvēks ir. Nobirusi lapiņa, ar ko koks sūta sveicienu, nokrītot uz zemes, kļūst par skaistā izpratnes grāvēju. Bet koks to nometa, lai ziemā nesaltu saknes. Protams, tā nav cilvēka problēma.
Rudenī, veidojot lapu kaudzes, kas nākamajos gados pārtaps auglīgā kompostā, pie reizes veidojam arī ziemas mītnes kaitēkļiem. Īpaši par to priecīgs Spānijas kailgliemezis, kas vismaz Cēsīs vairs nav tāds retums, par kādu to gribētos uzskatīt. Arī Ieriķos apstiprināta šā ēdelīgā kaitnieka atradne. Speciālisti iesaka, lai nākamajā gadā pasargātu dārzus, rudenī jāiznīcina gliemežu sadētās oliņas. Un kompostam sakrautās kaudzes tām ir tā piemērotākā vieta.
Laika prognozētāji nesola aukstu ziemu. Jau šovasar mazdārziņu saimnieki bija bez padoma, kā tikt galā ar kaitēkļiem. Reti kuram izdevās izaudzēt kāpostus, bet Kolorado vaboles kartupeļu lakstus noēda vēl pirms to uzziedēšanas. Un kur tad vēl ērces! Jauka tāda silta ziema! Kukaiņi noteikti tā uzskata.
Nav uz Zemes neviena gudrāka par Dabu. Tai sava kārtība un likumi. Tā bijis. Nu vairs ne. Iejaucas visgudrais Cilvēks, kurš zina labāk. Augu, kukaiņu valstīm tiek atvērtas robežas. Lai ceļo! Lai redz pasauli, izvēlas, kur dzīvot! Un kāpēc gan lai Spānijas kailgliemezis nepamēģinātu? Kolorado vaboles pamēģināja, iepatikās, mūsu kartupeļi arī garšīgi. Un tad vēl sīkziedu sīkgalvīte jeb galinsoga, kas nu jau kļuvusi par nezāļu nezāli. Nebija reiz tādas Latvijas tīrumos.
Pasaule ir vaļā visam. Darām, kā visi, vienalga, vai tas labi vai slikti. Raudam par sadegušu kukainīti, bet esam vienaldzīgi pret kukaiņu noēsto kaimiņu dārzu. Atliek tikai ieminēties, ka vislabākais attīrītājs ir uguns, lai dabas draugi saķertu galvu un būtu gatavi nolinčot. Bet, ja rudens lapas sadedzināsim kā savulaik, tiks iznīcinātas gan augu slimības, gan kaudzē paslēpusies Spānijas kailgliemežu jaunā paaudze … Tas ir videi kaitīgi, nehumāni utt. Protams, dzīvot gribas visiem, arī kukainītim. Bet katrs dabā cīnās par savu pastāvēšanu, nodrošinot barību. Un katram ir tiesības aizstāvēt savu dārzu tāpat kā savu mīļāko gliemezi vai ērci.
Pasaule pastāv, jo to vada saprāts. Katrs pats var izdomāt, kāda līmeņa. Tā, lūk.
Komentāri