Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Rudeni sākt profesionāli

Sarmīte Feldmane
09:25
23.09.2015
12

Tā jocīgi jau ir un brīžam nesaprotami, cik gan dažādi par vienu un to pašu var runāt, domāt divi trīs cilvēki. Klausoties rodas iespaids, ka katrs pasauli redz no citas galaktikas un viņa acīm redzams vien mazs gabaliņš Zemeslodes un Latvijas.

Vasara šodien beidzas, sākas rudens. Jau dzirdu, kā dzīvē steidzīgie berzē rokas – drīz vairs ceļus neremontēs, nekas netraucēs normāli braukt. Ar to gan viņi saprot ne gluži to, kas ierakstīts grāmatiņā “Ceļu satiksmes noteikumi”. Pirms šīsvasaras lielajiem darbiem, kurus nav pamanījis vien kāds opis, kurš reizi gadā aizbrauc uz kapu svētkiem, tie paši, kuri nevar sagaidīt, kad ceļš būs brīvs no ceļiniekiem, kliedza, nežēloja dusmas, skaitīdami, ka tādi ceļi kā Latvijā nav nekur, kad beidzot saremontēs… Remontē. Atkal slikti. Jo traucē. Un ne tikai – kāpēc remontē to ceļu, tur taču par 77 bedrītēm mazāk un tās par centimetru seklākas nekā uz cita ceļa! Izskan arī ceļiniekiem tik bieži dzirdētais – ka to ceļu būvēja tikai tad un jau remontē, bet citur ceļa nemaz vairs nav un neliekas ne zinis. Te vieta sazvērestības teorijai. Jo kuru tad interesē tehnoloģijas, saprātīga saimniekošana. Ceļu, tas nekas, ka vēl gluži labs, ir lētāk uzturēt, laikus saremontēt, nevis ļaut sabrukt un tad mēģināt saglābt.
Kurš tad neprot saremontēt ceļu? Katrs zina, kādam tam jābūt, kā greiderim jābrauc. Tas nekas, ka kādreiz pa ceļiem brauca vien padomju giganti, bet tagad traktortehnika kļuvusi pavisam citādāka. Diemžēl tā nestrādā tieši tāpat kā vecajos laikos saprotamā, kuru katrs pats varēja saremontēt.

Nemaz ne tik daudzi brīnās, kāpēc uz šosejām, kaut tur darbi it kā pabeigti, tomēr nedrīkst braukt ar maksimālo atļauto ātrumu. Līdz Līgatnei no Cēsīm tagad var aizbraukt krietni ātrāk. Bet, kas tev deva, ceļinieki nevīžo noņemt septiņdesmitniekus! Neapmierinātie zvana pat uz “Druvu”, jo viņi zina – kārtībai jābūt! Ceļš uzbūvēts, lai brauktu. Un steidzīgos maz interesē, ka pa jaunuzbūvētu ceļu nedrīkst laist bez bēdām. Ka tā nav iedoma, bet tehnoloģija, ka svaigam asfaltam jānoskalojas, ka tas var slīdēt, jo saķere par mazu. Gudriniekiem tā ir tikai tāda muļķu muldēšana, jo ikreiz, kur trīs vīri sarunājas, vienam noteikti ir kāds pazīstams profesionālis, kurš taču zina, kā vajag.

Nesen dzirdēju traģikomisku domu – Latvijā nedrīkst būvēt labus ceļus, tāpat kā ievest BMW. Ja neko nedarīs, valstī vairs nebūs pašpārliecināto, prasīgo, neiecietīgo, adrenalīna kāro autobraucēju. Viņi no šosejām pārcelsies uz kapsētām. Drausmīgi teikts, bet diemžēl gaužām patiesi.

Kāpēc mums katram, kā padomju laikos, gribas būt profesionālim visās iespējamās jomās? Ja toreiz prati salabot gludekli, tas nenozīmē, ka mācēsi atrast vainu arī šodienas modeļiem. Ja pie mājas bedrē katru pavasari ieber kravu grants un saki, ka sataisi ceļu, tas nenozīmē, ka māki to darīt, jo vai citādi darbs būtu regulāri jādara no jauna.

Un tā katru dienu – tas gudrais putns, kurš piekliedza apkārtni – protu, protu – uz citām zemēm nelido. Tas tepat jūtas labi, ir pieņemts, kļuvis par savējo… Tikai traucē, kavē un bendē nervus citiem. Tas gan. Ja tas šoruden aizlidotu…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi