Daudzi joprojām ziņas par Krieviju uztver kā vēstis par pazīstamu valsti. Varētu šķist, ka šai valstij joprojām esam tuvu. Taču tur, kur to, domājams, varētu visvairāk just, tā nav. Kā piemēru varu minēt Liepnas pagastu, savu dzimto vietu. Lai gan dzīvoju piecus kilometrus no robežas, kāju pāri tai neesmu spērusi, jo vajadzīga vīza, laikietilpīga dokumentu kārtošana un jāmeklē robežkontroles pārejas punkts, kur atļauts šķērsot robežu.
Paradoksāli, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Liepnas pagastā uz Latvijas – Krievijas robežas tika atklāts Bērziņu robežpārejas punkts, kur sākotnēji bija paredzēts apkalpot līdz simts automašīnām diennaktī. Robežkontroles ēkas kompleksā tika ieguldīti milzīgi finansiālie līdzekļi. Taču izrādījās, ka šādam kompleksam netika atrasts pielietojums, jo no krievu puses līdzīgu robežkontroles punktu neizveidoja. Rezultātā šajā vietā oficiāla robežas šķērsošana nav iespējama ne autobraucējiem, ne gājējiem. Savulaik izskanējis, ka situācija varētu mainīties, taču pagaidām nekas uz priekšu nevirzās.
Kā zināms, caurlaidei un personu apliecinošiem dokumentiem obligāti jābūt pierobežas joslā, kas ir divi kilometri plata teritorija gar valsts robežu. Taču pagasta ļaudīm ar neērtībām jāsaskaras arī piecpadsmit kilometru attālumā no robežas. Bieži ir gadījumi, kad robežsardzes darbinieki aptur cilvēkus pagasta centrā, lūdz atvērt bagāžnieku, “iebāž degunu” automašīnas salonā, kavē laiku. Kāpēc visiem pierobežas iedzīvotājiem ir jājūtas kā kontrabandistiem? Sabiedrību tracina šāda visatļautība. Redz, uz aizdomu pamata viņiem esot tiesības pārbaudīt automašīnas. Interesanti, cik attapīgam jābūt pārkāpējam, lai cigaretes vai alkoholu ar Krievijas akcīzes zīmi tā vienkārši pārvadātu pa pagasta centru. Saprotu, ka robeža ir jāsargā gan, taču vai tādēļ katrs būtu jātur par pārkāpēju?
Par garlaicību gan nav jāsūdzas, jo dzīve pierobežā ir gluži tāda pati, kā rāda filmās. Tiesa, uz robežas tiek ķerti arī īstie pārkāpēji. Ik pa laikam gadās dzirdēt par nelegāliem robežas šķērsotājiem. Vēl nesen virs pagasta lidoja helikopters, kurš centās izsekot kāda kontrabandista ceļu. Pārkāpējs bijis gaužām manīgs, un vēl nav dzirdēts, ka būtu notverts. Vien tuvējo māju iemītniekiem pie durvīm klauvējuši kungi formas tērpos, jautājot, vai kas aizdomīgs nav manīts.
Tikai televīzijas kanālus pāršķirstot šķiet, ka Krievija ir tuvu. Patiesībā īsta un strikta robeža ir ne tikai redzama, bet arī ikdienā jūtama. Ilze Fedotova
Komentāri