Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Robeža “ar caurumiem”

Sallija Benfelde
12:00
16.07.2020
18

Lai gan Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas robeža ir slēgta trešajām valstīm jeb tām valstīm, kuras nav ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis un atrodas tā dēvētajā “sarkanajā” sarakstā (valstis, kur saslimušo ir vairāk par 16 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), dzīvē tā īsti nenotiek.

Proti, teorētiski robeža šo trešo valstu pilsoņiem ir slēgta, bet praktiski tas nozīmē, ka trešo valstu pilsoņi no “sarkanā” saraksta ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un ilgtermiņa vīzām var ierasties Latvijā. Tiesa, šiem iebraucējiem ir noteikta pašizolācija 14 dienas. Problēma tā, ka situāciju grūti kontrolēt, jo bieži vien cilvēki ierodas nevis tieši no savas valsts, bet caur citām. Turklāt nav garantijas, ka iebraucēji šo pašizolācijas laiku ievēro. Vēl jāpiebilst, ka, manuprāt, Iekšlietu ministrija kādā brīdī vairs īpaši nekontrolēja, kā tas notiek.

Valdība sēdē uzreiz nespēja vienoties par ierobežojošiem noteikumiem pilsoņiem no trešajām un “sarkanajā” sarakstā esošajām valstīm. Jāpiebilst, ka satraukumu bija raisījuši iebraucēji no Krievijas un Baltkrievijas, kas Latvijā ierodas ar automašīnām, kaut, kā zināms, auto un avio satiksme ar šīm valstīm nav atjaunota. Rīgā un Jūrmalā pēdējā laikā novērots daudz automašīnu ar Krievijas un arī ar Baltkrievijas reģistrācijas numuriem. Pēc saslimušo skaita straujas palielināšanās Latvijā pagājušajā nedēļā bažas par nekontrolētu iebraucēju pārvietošanos pieauga, tās izskanēja arī publiski, un valdība ķērās pie šī jautājuma risināšanas, kas nevedās ātri. Premjers Krišjānis Kariņš valdības sēde vaicāja – ja mums trešo valstu robežas ir slēgtas, Krievija un Baltkrievija ir trešās un “sarkanajā sarakstā”, tad kāpēc mēs tur vispār izsniedzam parastās vīzas? Veselības ministre Ilze Viņķele gan preses konferencē skaidroja, ka pēdējo divu nedēļu laikā konstatētie saslimšanas ar Covid-19 uzliesmojumi nav tieši un nepārprotami saistāmi tikai ar iebraucējiem no Krievijas. “Lūkojoties uz pēdējo divu nedēļu uzliesmojumiem, 11 cilvēki bija iebraukuši no Krievijas. Bet Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā nav datu, vai tie ir arī mūsu pilsoņi, kas atbrauc no Krievijas, jo ir arī tādi, kas ieceļo darba darīšanās vai ir apciemojuši radus. Un desmit cilvēki ir no Zviedrijas,” sacīja ministre.

Neiedziļinoties visā, kas tika runāts un spriests valdības sēdē, jāteic, ka saprātīgus un īstenojamus priekšlikumus sagatavojusi Ār­lietu ministrija – apturēt iesniegumu pieņemšanu vīzu un ilgtermiņa uzturēšanās atļauju saņemšanai. Saprātīgi un īstenojami bija arī priekšlikumi stingri kontrolēt, vai iebraucēji no trešajām un “sarkanajā” sarakstā esošajām valstīm ievēro pašizolāciju, un sodīt par noteikumu pārkāpumu vajadzētu, anulējot uzturēšanās atļauju vai vīzu.

Uztrauc, ka, pēc manām domām, neprofesionāli un brīžiem pat dīvaini priekšlikumi izskanēja no Iekšlietu ministrijas puses. Protams, tā nav pirmā reize, kad partijas KPV LV ministru izpratne par profesionāliem un atbildīgiem lēmumiem pārsteidz. Faktiski valdība lēmumu, kā ierobežojumus padarīt stingrākus un kā īstenot to kontroli, nespēja pieņemt jau otrdien, pateicoties Iekšlietu ministrijai. Grūti spriest, kādi ir slikti paveiktā darba iemesli – neprofesionalitāte vai draudzības jūtas pret ieceļotājiem no trešajām valstīm, bet izskatās, ka var pienākt brīdis, kad KPV LV nāksies domāt par ministra maiņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi