Vērojot televīzijā kārtējā politiķa vai ministra uzstāšanos, aizdomājos, ka patiesībā jau viņus var tikai vērot. Ieklausīties nav vērts, tāpat skaidrs, ka neizskanēs neviens spriedums, kurā vērts ieklausīties. To iedomājies, sapratu, ka tā ir pamatīga mūsu valsts problēma. Mums tikpat kā nav politiķu, kuru teiktajā būtu vērts ieklausīties. Ir tikai demagoģija, populisms, savstarpēja riešanās un riņķī – apkārt runāšana. Lai gan tagad redzam, ka tā kļūst par izteiktu visas pasaules problēmu.
Mūsu politiķiem trūkst spējas argumentēti izteikt viedokli pat par iekšpolitikas jautājumiem, nerunāsim par ārpolitiku. Jo tiklīdz ir kāds konkrēts jautājums par konkrētu tēmu, runātājs veikli aizslīd uz kaut ko nenozīmīgāku, bet, ja nu galīgi tiek piespiests pie sienas, saka – mēs jau Saeimā neesam vairākums, mēs neko tur nevaram darīt.
Ir simts gudrās galvas parlamentā, ir 14 ministri Ministru kabinetā, bet nav neviena, kura teiktajam varētu uzticēties, kurā vērts ieklausīties, jo redzams, ka konkrētais cilvēks izprot jautājumu, viņam izkristalizējies savs (!) viedoklis, kuru viņš gatavs pamatot. Mums deputātu runāšana, kā zināms, aprobežojas ar aicinājumu kādu pielikt pie sienas vai nosaukt otru par idiotu. Saeimas komisijā gan nosprieda, ka deputāta Brigmaņa izteiktā diagnoze deputātam Kaimiņam nav pārkāpums, tagad jāgaida atbildes gājiens, kad izskanēs kāda nopietnāka diagnoze. Tiesa, deputāta Elksniņa aicinājums pielikt kādu pie sienas gan izpelnījies kritiku, un deputātam izteikts mutvārdu brīdinājums. Nu ko, pamatīgs sods, kas pilnīgi droši liks mainīties. Varētu pasmieties, ja nebūtu traģiski. Situāciju vēl absurdāku padara deputātes Ingas Bites (izrādās arī tāda strādā Saeimā) teiktais, ka tribīnē jārunā asi un ar skaļiem epitetiem, citādi pārējie nesadzird. Tātad nav nepieciešams runāt argumentēti, pamatoti, saprotami, bet skaļi un asi. Laipni lūgti mūsu parlamentārajā republikā! Tad nebrīnīsimies, kāpēc tik maza uzticība politiķiem, parlamentam, jo nav tur kam uzticēties. Nav jau visiem politiķiem vai partiju ierindas biedriem jābūt viedokļu līderiem, bet vismaz partiju vadības līmenī, parlamenta frakciju līmenī, ministru līmenī tā būtu gandrīz vai obligāta prasība. Taču, kas tev deva, šajā ailītē droši var ievilkt svītriņu.
Komentāri