Jau rīt klāt tā diena, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula. Bubulis, ar ko esam pamatoti un nepamatoti baidīti jau krietnu laiku. Kad kļuva skaidrs, ka šī X diena pienāks, saradās uzņēmumi, kuri bija gatavi par “taisnīgu” samaksu rīkot kursus, veikt uzņēmumos pārbaudes, dokumentu sakārtošanu un tamlīdzīgi. Nebūtu brīnums, ja šo pakalpojumu sniedzēji nāktu no regulas ieviesēju vides. Kā teikt, nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad manīgi cilvēki prot izmantot situāciju.
Man regulā patīk šis apzīmējums – datu apstrāde. Likumdevējs “skaidri” pateicis, ka tā apzīmē jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu. Tātad viss, ko vien var izdomāt, un personas dati ir ikviena informācija, kuru apkopojot, var identificēt konkrētu personu. Piekritīsiet, ka ir atšķirība identificēt personu Rīgā vai mazā ciemā. Ja runāsi par rīdzinieku, kurš krāj, piemēram, rozā ziloņus, neviens nezinās, par ko runā, bet, ja būs stāsts par maza ciematiņa iedzīvotāju ar šādu hobiju, pieļauju, ka viss ciems zinās, par kuru tiek runāts.
Laikam jau lielākais satraukums par to, ko drīkstēs un ko nedrīkstēs fotografēt, jo tagad jau katrs, kam telefons, ir fotogrāfs un viss uzņemtais tiek bagātīgi publicēts sociālajos tīklos. Ja publicēti savas un savas ģimenes foto, nekas jau nebūs, bet, ja tur ietrāpīsies vēl kāds cits, kuru varēs identificēt, neviens patiesībā nezina, kādas būs sekas. Neizslēdzu, ka būs arī tiesvedības, jo kāds būs nofotografēts bez viņa ziņas un bildē izskatīsies ne tik skaisti, kā viņam gribas, un tad jau juristiem vara.
Man patika kādas amatpersonas skaidrojums pēdējo dienu aktuālākajam jautājumam – vai bērnudārza izlaidumā bērnus drīkst fotografēt? Atbilde – vecākiem ir tiesības zināt, kur bērna fotogrāfijas tiks izmantotas, atļaut vai aizliegt to izmantošanu, tāpat – atļaut vai aizliegt bērnu fotografēt. Saprotami, bet kā to dzīvē realizēt? Tātad izlaidumā visiem, kas fotogrāfē, jāsteidz pārējiem izklāstīt, ko viņš domā ar šīm fotogrāfijām darīt. Un kā tad ar šo datu apstrādi Dziesmusvētkos, kur taču bildēs pa labi un pa kreisi un sociālie tīkli būs fotogrāfiju pilni?
Vēl man dikti patika prasība, kas izriet no regulas, ka komunālo maksājumu rēķiniem obligāti jābūt aploksnē. Laikam jau tādēļ, lai kāds neuzzina, kas dzīvo konkrētajā dzīvoklī un cik viņš maksā. Neviens taču neiedomāsies, ka aploksni var arī atplēst un vajadzīgo informāciju noskaidrot.
Komentāri