Šķiet, ka bezgalīgi solītās reformas veselības aprūpē ir ieguvušas jaunu jēgu un kļuvušas līdzīgas tām nostāstu ragaviņām, ar kurām vecīšus veda uz mežu, lai tiktu no viņiem vaļā. Tikai nu jau šajās “ragaviņās” iesēdināti tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nav bagāti vai vismaz turīgi, un tā ir vismaz trešdaļa, ja ne puse, Latvijas cilvēku.
Par kvotām un no jūlija paredzēto ātro un lēno rindu jau daudz runāts un rakstīts, un pārsteidz tas, ka netiek precīzi definēts, ko nozīmē neatliekamās konsultācijas un izmeklējumi. Neatliekamā palīdzība uz izsaukumu brauc, ja ir pamats bažām par draudiem dzīvībai. Ko nozīmē neatliekamās konsultācijas un izmeklējumi? Vai tas nozīmē, ka, neko nedarot, cilvēks noteikti tuvākajā laikā nomirs? Kāds ir tas tuvākais laiks? Nedēļa, mēnesis, gads? Piemēram, onkoloģijas slimniekiem pēc ķīmijterapijas bieži vien mēneša laikā ir vajadzīga iekšējo orgānu datortomogrāfija, lai noteiktu, vai ķīmijterapija ir jāturpina, lai samazinātu metastāzes, vai arī jau var veikt operāciju. Šobrīd valsts apmaksāta datortomogrāfija vairs nav pieejama ne Daugavpilī, ne Liepājā, ne Rīgā. Marta beigās dažas slimnīcas atkal atvērs pierakstu, un tad ir cerība, ka uz izmeklējumu varēs tikt jūlijā vai septembrī. Maksa par šo pakalpojumu ir no 229 līdz 290 eiro, un par samaksu vismaz dažās slimnīcās šo izmeklējumu varētu veikt mēneša laikā, bet dažās tas šogad vairs nav iespējams arī par naudu. Turklāt šis veselības aprūpes pakalpojums daudzviet ir likvidēts. Onkologi jau labu laiku runā par vēža epidēmiju, jo onkoloģisko slimnieku skaits katru gadu palielinās. Tāpat arī onkologi skaidro – jo agrāk audzējs tiek atklāts, jo lielākas iespējas izārstēties. Tiesa gan, viņi arī atzīst, ka ceļš no aizdomām par ļaundabīgu audzēju līdz brīdim, kad var sākt ārstēšanu, pārāk bieži ir tik garš, ka slimniekam vairs palīdzēt nevar.
Skaidrības par neatliekamajām konsultācijām un izmeklējumiem nav arī par “lielākā slepkavas” – sirds un asinsvadu slimību – pacientiem. Pēc infarkta, gadījumos, kad slimniekam ir sirds mazspēja, slodzes stenokardija u.c., izrakstot no slimnīcas, speciālisti rekomendē dinamisku stāvokļa kontroli pie ģimenes ārsta. Paskatoties uz pacientu, ģimenes ārsts viņa stāvokli nevar novērtēt, arī parastā kardiogramma un asinsanalīzes lielāko tiesu neko neuzrāda, vajadzīgi daži kvotu izmeklējumi. Vai tas nozīmē, ka sirds slimniekam gada sākumā un pēc tam martā jāstāv trakajās rindās, lai divreiz gadā varbūt tiktu uz vajadzīgajiem izmeklējumiem?
Protams, varētu turpināt uzskaitīt dažādas slimības, kuras tomēr nenogalinās pāris stundu vai dienu laikā, ja konsultācijas vai izmeklējumi būs ilgi jāgaida. Tomēr jautājums ir – vai hroniskajiem slimniekiem turpmāk konsultācijas un specifiskie izmeklējumi būs jāgaida gadu un ilgāk? Kurā rindā tiks ierakstīti, piemēram, onkoloģijas slimnieki? Un vai abas rindas pāris gadu laikā nekļūs gandrīz bezgalīgas, jo pacientu ar ielaistām slimībām kļūs aizvien vairāk?
Runas par obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu skan mierinoši, tāpat arī solījumi, ka būs iedzīvotāju grupas, kuriem par apdrošināšanu papildus nebūs jāmaksā, tomēr skaidrus un ticamus aprēķinus vēl nav gadījies redzēt. Tāpat nav arī skaidrs, vai pārējie maksātāji to spēs izdarīt, lai par atlikušo naudu spētu izdzīvot.
Komentāri