Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Reakcijas pārbaude

Jānis Buholcs
09:00
15.08.2015
7

Pēdējā laikā vairākkārt izskanējuši minējumi, ka gaidāmas pārmaiņas valdībā, tomēr oficiālajos izteikumos visas trīs partijas, kas darbojas valdošajā koalīcijā, uzsver, ka valdību gāzt nevēlas. Vairāk par jaunu koalīciju tās vēlas citādas attiecības esošajā.

Pašlaik ir izveidojusies dīvaina situācija, kurā, no vienas puses, neviens uz valdības nomaiņu atklāti neaicina, bet, no otras, partiju pārstāvji jau sāk runāt par to, kādā formā viņi būtu gatavi strādāt nākamajā valdībā. Kā viens no variantiem izskan arī valdība ar „Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu priekšgalā. Lai gan nav šaubu, ka S. Āboltiņa labprāt darbotos izpildvarā, ir mazāk pašsaprotami, ka koalīcija un valsts prezidents varētu vienoties par viņu kā labāko kandidatūru. Neaizmirsīsim, ka S.Āboltiņa sabiedrībā nav īpaši populāra – vēlēšanās viņa pat nesaņēma pietiekamu balsu skaitu, lai iekļūtu Saeimā, un deputāta vietu ieguva tikai pēc tam, kad cits „Vienotības” deputāts nolika savu mandātu. Līdz ar to nevajag gaidīt, ka jaunais prezidents Raimonds Vējonis, kurš pašlaik ļoti aktīvi darbojas, lai audzētu savus reitingus, dos zaļo gaismu sabiedrības ne visai atbalstītai kandidātei.

Taču – pieņemot, ka potenciālajā jaunajā valdībā „Vienotība” saglabā vadošās pozīcijas, cik šai partijai vēl ir spēcīgu kandidātu, kas būtu piemēroti šim amatam? Šo jautājumu sarežģītāku padara tas, ka daži no spēcīgākajiem „Vienotības” pārstāvjiem tagad strādā Eiropas Parlamentā Briselē, par viņu gatavību nomainīt ērto vietu pret Latvijas politiku nekas nav zināms. Turklāt der atcerēties, ka arī pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma savulaik premjera amatā nonāca ne jau tāpēc, ka bija ļoti daudz citu pieejamo kandidātu. Varas partiju „rezervistu soliņi” ir īsi, un ir teju vai ierasta parādība, ka arī, piemēram, ministra amatam izvirzītie šo piedāvājumu pieņem tikai ar pierunāšanu, nevis tāpēc, ka viņi to nudien gribētu.

Tas, kāda varētu izskatīties nākamā hipotētiskā valdība, ir miglains jautājums. Ne viens vien politiķis ir uzsvēris, ka esošajā Saeimā pašreizējā koalīcija ir labākā iespējamā. Un tomēr sapņi par partneru nomaiņu turpinās. Izskan pieļāvumi, ka Nacionālās apvienības (NA) vietā varētu piesaistīt Latvijas Reģionu apvienību vai Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai” – vai pat abas kopā. Tomēr, ja šādas izmaiņas notiek, tad nepieciešams pamatojums, ka jaunā kombinācija būtu labāka nekā vecā (kaut vai tādā nozīmē, lai būtu “ērtāka” partneriem). Tas, ka atšķirīgo nostāju dēļ dažos jautājumos koalīcijas partneriem ar NA ir sarežģīti sastrādāties, automātiski vēl nenozīmē, ka ar citiem būtu vieglāk.

Tieši pret NA ir vērsta pašreizējā bungu rībināšana. Ar to abām pārējām koalīcijas partijām ir bijušas dažādas domstarpības, bet pēdējā laikā nozīmīgākā šo nesaskaņu tēma ir par bēgļu uzņemšanu. NA ir dažādos veidos likusi manīt, ka bēgļus Latvijā nevēlas redzēt – gan pie valdības ēkas piedaloties piketā pret bēgļu uzņemšanu, gan parakstot opozīcijas ierosinājumu sarīkot Saeimas ārkārtas sēdi par bēgļu jautājumu. „Vienotības” deputāts Kārlis Šadurskis tā arī pateica – NA uzvedoties tā, itin kā būtu opozīcijas, nevis pozīcijas partija. Savukārt ministru prezidente L. Straujuma pēc tam, kad NA pavēstīja, ka par bēgļu jautājumu vērsīsies Satversmes tiesā, izteica gatavību šīs partijas ministrus no valdības atlaist.

Tas, ka valdībā pārstāvēta partija piketē pret valdības pozīciju, protams, izskatās dīvaini. Tas apliecina vienotas izpratnes un pozīcijas trūkumu koalīcijā, lai gan valdībai pēc būtības būtu jāspēj formulēt un aizstāvēt šādu kopēju viedokli. Tas, protams, nenozīmē, ka visām partijām visos jautājumos ir jābūt vienādam viedoklim – jautājums ir par koleģiālu saprašanos. Ja koalīcijas pārstāvji kopēju pozīciju formulēt nespēj vai negrib, tas apliecina, ka koalīcijā ir problēmas ar savstarpējām attiecībām un līdzsvaru. Tieši tas pašlaik ir novērojams Latvijas valdībā – runa nav tikai par nesaskaņām atsevišķos jautājumos, bet gan par visu koalīcijas partneru motivāciju ņemt vērā dažādos viedokļus un gatavību uz kompromisiem.

Ar kompromisiem pašlaik īsti labi neveicas – vieni jūtas pārāk ietekmīgi, lai piekāptos, bet citi jūtas apdalīti. NA izmanto sabiedrībā aktuālo bēgļu tēmu, lai savu nespēju panākt jautājuma risināšanu noteiktā veidā kompensētu ar publisku ievērību. Ja tās viedoklis netiek ņemts vērā valdības sēdēs, partiju noteikti pamanījusi mērķa publika ārpus valdības mājas.

Savukārt pašreizējo situāciju valdības koalīcijā var vērtēt šādi: pārmaiņas gribas daudziem, taču iespējas šīs vēlmes realizēt ir ierobežotas. Taču tas netraucē publiskajā telpā izspēlēt potenciālu scenāriju ar valdības nomaiņu, lai redzētu, cik stabili kurš savās pozīcijās jūtas; cik nozīmīga katram koalīcijas partnerim ir sava pašreizējā vieta ar savām pašreizējām ministrijām un uz ko ir gatavi pašlaik valdībā neiekļautie spēki, lai viņus kāds apsvērtu uzņemt valdībā. Citiem vārdiem, notiek koalīcijas un ārpuskoalīcijas partiju reakcijas pārbaude.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi