Šī nedēļa iesākās ar svētkiem – Starptautisko sieviešu dienu. Skaisti! Secināju, ka katra darba nedēļa varētu sākties ar svētku dienu, jo tad pirmdienai būtu jaukāka noskaņa – ar vairāk smaidiem, pārsteigumiem un dienu, kas uz pozitīvas nots paskrien vēja spārniem. Protams, katram pašam jābūt atbildīgam par savu noskaņojumu, tomēr, kā vēsta sen zināms teiciens , – dalīts prieks ir dubults prieks.
Lai gan dzīvojam laikā, kad vīrietim un sievietei ir vienādas tiesības, daudzi darbi tiek darīti nešķirojot, tomēr sievietes loma arvien ir ļoti īpaša, prieks, ka to novērtē kā pašas sievietes, tā vīrieši svētkos un arī ikdienā.
Marts ir tāds pārsteidzošs, būtībā pavasara mēnesis, tomēr bieži vien vēl pavisam tāds ziemīgs, reti kurā martā Latvijā nav bijis sniega, turklāt nereti decembrī sniega ir mazāk nekā martā. Un kamēr vakarnakt Zosēnos noslīdēja līdz -21,7 grādiem, tikmēr Liepājas pusē atkal sāk sajust pavasara vēsmas, jo naktī temperatūra nenoslīdēja zem nulles.
Jā, daba rotaļājas. Aizvadītajā nedēļā viss sasnigušais strauji nokusa, gaiss smaržoja pēc pavasara un, pētot, kādi ziedu asniņi no zemes jau izlīduši, raisījās domas par ziedošām narcišu un tulpju dobēm ne tikai siltumnīcās, bet arī pie mājas. Bet, redz, tikpat strauji kā ziema aizgāja, tā atnāca atpakaļ, kā sakot: “Hei, tu noteikti jau paguvi pēc manis noilgoties! Neskumsti, esmu atpakaļ!” Un bērni arī neskumst, turpina baudīt ziemas priekus, pat mūsu suns kā mazs bērns priecājas par sniegu, mēģina ķert krītošās sniegpārslas un kupenās lēkšo tā, ka atgādina kādu neparastas krāsas garausi, ne suņa bērnu. Un jāatzīst, kamēr ar mašīnu nav jāpārbauda, cik slideni vai tomēr droši ir ceļi, par ziemas skaistumu priecājos arī es. Nevar jau zināt, kad atkal sagaidīsim tādu ziemas baltumu kā šogad, kad acis žilbst no gaišuma un elpa aizraujas no skaistuma.
Protams, šī marta nedēļa tiek izcelta arī pavisam citā saistībā, iezīmējot to robežšķirtni pirms gada, kad lielākajai daļai cilvēku Latvijā pat prātā nenāca, kas pēc pāris dienām sekos. Līdz tam turpinājās ceļojumi, mēģinājumi, koncerti, bērni, kā ierasts, devās uz skolu un pulciņiem, cilvēki bija aizņemti ikdienas skrējienā, izbrīvējot mirkli satikšanās priekam ar radiem un draugiem kafejnīcā vai brīvdienu ballītei mājās. Un nevienam ne prātā nenāca, ka pārmaiņas, kas mūs skāra vienā dienā, ar nelieliem pārtraukumiem turpināsies nevis nedēļu vai mēnesi, bet vairāk nekā gadu. Un tas, kas iepriekš bija pašsaprotams, kļūs bieži vien neiespējams vai kas rets un ekskluzīvs. Marts ir tikai sācies. Redzēsim, kādas pārmaiņas tas nesīs šogad.
Komentāri