Vasaras politiskajā dzīvē nereti ir mierīgas, bet šogad tā tāda nav bijusi un nākamā gada budžeta veidošanas gaidās diez vai arī būs, par spīti tam, ka jau drīz Saeimas deputāti dosies vasaras
atvaļinājumā.
Pāris soļu no konstitucionālās krīzes un Saeimas atlaišanas, kad likumdevējs izdomāja – Satversmes tiesas lēmums nav pildāms un uz Saeimu neattiecas, ja to negribas. Tad partijas KPV LV izmešana no valdības koalīcijas un valdības ministru maiņa. Jaunā konservatīvā partija (JKP), negaidīti nomainot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, acīmredzot mēģināja glābt lejup slīdošos reitingus. Partijas tēla stiprināšanai noteikti der arī labklājības ministra amata iegūšana.
Protams, ministru maiņa izraisīja viļņošanos sociālajos tīklos, apspriežot katras jaunās amatpersonas spējas un gudrību. Tikmēr tikko nosauktais, bet labklājības ministra amatā vēl strādāt nesākušais JKP Saeimas deputāts Gatis Eglītis – viens no pēdējā laika skaļākajiem partijas runasvīriem – tviterī nāca klajā ar paziņojumu, kas izraisīja vētru. Proti, pašvaldību vēlēšanās uzvarējušās partijas un saraksti var necerēt uz dažādu fondu naudu, jo tā neapšaubāmi tiks tām partijām, kuras būs no valdības koalīcijā esošajām partijām. Eglītis taisnojās, ka patiesībā domājis kā brīdinājumu par agrāko praksi, kas pastāvēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) varas laikos, bet tika pie Saeimas Mandātu un ētikas komisijas mutiska brīdinājuma.
Un, protams, lielais notikumus – pašvaldību vēlēšanas, kuru spilgtākā iezīme bija rekordzemais balsotāju skaits, aptuveni trešdaļa. Protams, arī tas, ka Aivars Lembergs tika ievēlēts, tiesa gan, šoreiz “Latvijai un Ventspilij” ir tikai par vienu deputāta mandātu vairāk nekā parējām ievelētajām partijām kopā. Ja Lembergs nevarēs attālināti piedalīties domes sēdēs no cietuma, tad balsu vairākuma, lai viņu ievēlētu par pilsētas mēru, nebūs. Viņa partijas biedri gan ir pārliecināti, ka gan jau izdosies no opozīcijas kādu “pierunāt”. Manuprāt, tas vairāk izskatās pēc ieceres kādu “nopirkt”. Protams, arī tas raisīja diskusijas sociālajos tīklos, jo daļa Lemberga piekritēju dusmojās, ka viņš apcietināts tikai uz aizdomu pamata, un nekādi negribēja ne dzirdēt, ne saprast, ka apcietinājums piemērots kā drošības līdzeklis, lai netraucētu tālākās tiesas un liecinieku darbības (jo ir taču skaidrs, ka pārsūdzēs), nevis kā sods.
Jāpiebilst, ka sociālajos tīklos parādījās kāds asprātīgs ieraksts: “Mežs samazinājās, bet koki turpināja balsot par cirvi, jo viņa kāts ir no koka, un viņi domāja, ka viņš ir savējais.” Acīmredzot bija domāti ne tikai Ventspils vēlēšanu rezultāti, bet arī Jūrmalā atkal ievēlētā ZZS ar skandalozo Truksni priekšgalā un tīri labie ZZS pašvaldību vēlēšanu rezultāti.
Lai kā arī būtu, iespējams, ka dažviet vēl virmos kaislības ap pašvaldību koalīciju veidošanu, un ir skaidrs, ka partijas jau domā par nākamā gada Saeimas vēlēšanām.
Tomēr, manuprāt, aizvadītajā nedēļā bija divas ziņas, kuras uz minēto ziņu fona varbūt neizskatījās svarīgas un tādas, kas kaut ko varētu ietekmēt, bet, ja būtu jāveido absurdo un baiso ziņu TOP, tās būtu jāliek pirmajās vietās.
Domāju, pirmo vietu ieņemtu ziņa par Baltkrievijas diktatoru, pašiecelto prezidentu Lukašenko, kurš parakstījis dekrētu, saskaņā ar kuru 17. septembris tiek pasludināts par Baltkrievijas tautas vienotības dienu. 1939. gadā šajā dienā Polijā iebruka PSRS karaspēks, veicot Polijas sadalīšanu starp PSRS un nacistisko Vāciju, kā to paredzēja Molotova–Ribentropa pakts. Tas, ka pēc šīs Polijas sadalīšanas sekoja baisas masveida slepkavības, ka karš kā ugunsgrēks izplatījās tālāk un ka Otrā pasaules kara laikā Baltkrievija smagi cieta, kaut vai atcerēsimies Hatiņu, ciemu, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem, Lukašenko laikam aizmirsis. Izskatās, ka šis centiens aizvainot poļus ir diktatora atriebība jeb solītie atbildes soļi Baltijas valstīm, arī Polijai.
Otra ziņa ir pavisam atšķirīga, varētu likties, ka uz visu jau pieminēto fona tas tāds sīkums vien. PVD vērtēs dzīvnieku aizstāvju video no ūdeļu audzēšanas fermas. Sabiedriskā organizācija “Dzīvnieku brīvība”, iefiltrējot savu biedru ūdeļu fermā “Baltic Devon Mink”, atklājusi faktus, kas liecina par nežēlīgu rīcību pret dzīvniekiem. Pirmdien, 4. jūnijā, LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” varēja redzēt šo video, kas drīzāk atgādināja sadistisku šausmu filmu – ūdeles kā malkas pagales tika dauzītas pret būriem, sistas un žņaugtas, lai panāktu pakļaušanos.
“Es redzu darbiniekus, kas ir prasmīgi. Ūdeļu audzēšanā beigtas ūdeles ir normāla parādība. Es šajos video neredzu neko sliktu,” sacīja “Baltic Devon Mink” valdes loceklis Bobs van Ansems. Savukārt Jānis Eglīts ir sašutis (Nacionālā apvienība): “Drīzāk jāprasa kadru autoram par to, kā tas filmēts un vai tas ir ētiski šādus kadrus izvietot publiskai apskatei. (..) Tur ir stingri jāpadomā, kā tas ietekmē pārējo sabiedrību.” Tā teikt, likumpārkāpums ir sīkums, bet tā nofilmēšana gan ir jāizmeklē un ir nosodāma. Un nav dzirdēts, ka NA pārziņā esošā ministrija par to īpaši uztrauktos, tāpat kā Pārtikas un veterinārais dienests, kurš taču regulāri visu pārbaudot un nekā tāda īpaša jau neesot.
Kažokzvēru audzēšana aizliegta jau 16 Eiropas Savienības valstīs, nesen arī Igaunijā. Šī biznesa aizstāvji saka, ka galu galā cilvēki taču nogalina mājlopus savām vajadzībām, un tas visiem ir pieņemami. Tiesa gan, viņi aizmirst piebilst, ka dzīvnieku labturības noteikumi attiecas arī uz pārtikā izmantotajiem mājlopiem un ka ūdeles nav nepieciešamas pārtikai. Kā zināms, kažokādas nav vienīgais veids, kā sevi pasargāt no aukstuma, bet šī klaji nežēlīgā attieksme, starp citu, vienmēr eskalējas tālāk sabiedrībā. Un tad mēs brīnāmies un esam sašutuši, ka, piemēram, ir milzīgs izmesto suņu un kaķu skaits, un nesaprotam, kāpēc vajadzīgs suns, ja to badina un par to nerūpējas.
Komentāri